Ārpus Rīgas

Daugavpilī kūtri izmanto ES finansējumu ēku siltināšanai

Ārpus Rīgas

Daugavpilī būs jauni tramvaji - lētāki nekā iepriekšējie

Makšķernieki: Burtniekā ķeras līdakas, bet par daudz savairojušās mazās zivis

Makšķernieki: Burtniekā ķeras līdakas, bet par daudz savairojušās mazās zivis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Maijs Burtnieka ezerā ir līdaku laiks. Tas mudina daudzus makšķerēšanas entuziastus doties uz ezeru, un šķiet, arī šīs nedēļas nogale nebūs izņēmums. Burtniekā jau aizvadīts Latvijas čempionāta pirmais posms spiningošanā no laivas, kas te pulcēja valsts spēcīgākos makšķerniekus. Kāds tad jomas profesionāļu vērtējums par zivju krājumu Burtniekā un ko vajadzētu darīt, lai ezers būtu vēl interesantāks makšķerniekiem?

''Foršs ezers, zivju daudz, ir lielisks ezers, skat, kā iepūta! Super!'' - priecājas rīdzinieks Mārtiņš Balodis, kurš sevi atzīst par pieredzējušu makšķernieku un arī šopavasar uz Burtnieka līdakām braukts ne reizi vien:

''Bijām 1.maijā, bijām 2.maijā, bijām nākamajās brīvdienās; maija sākumā ne visai [ķērās], bet pēc tam likās, ka esam nokļuvuši Eldorado, jo līdaka sāka aktīvi ēst.''

Vēlāk sarunā par kopējo situāciju Burtnieka ezerā gan Mārtiņš tik optimistisks nebūs. Bet to, ka ezerā zivis ir un prasmīgam makšķerniekam bez loma nepalikt, atzīst arī makšķernieks ar vairāk nekā 40 gadu pieredzi valmierietis Imants Saulītis:

''Tas ir priekš makšķerniekiem interesants ezers, viņā var noķert zivis, ja māk. Vienīgā lieta, ko es tā esmu ievērojis, ka Burtniekā ir ļoti daudz tās baltās zivtiņas, pa visu ezeru viņas ir, tas ir raudiņa, mazs plicītis, plaudītis... un to mazo zivju, manuprāt, nu ir par daudz.''

Mazo zivju savairošanos, kas var raisīt problēmas ezeram nākotnē, uzsver arī pieredzējušais makšķernieks un spiningošanas čempionāta galvenais tiesnesis Jānis Stikuts.

''Viņas izēd visu barības bāzi un līdz ar to mazāk attīstās. Tāda tipiska problēma ir tādos ezeros kā Inesis, Alauksts, kur var noķert ļoti maziņus asarīšus, tikai tāpēc, ka viņi neaug, viņiem barības bāze ļoti švaka ir. Burtniekā tas pats būs nākotnē, konkurence. Līdz ar to ir jāravē, ezers jāravē tāpat, kā lauksaimniecībā - ja jūs gribat izaudzēt skaistas bietes, tad viņas ravējam, nevar iedomātos tā, ka ļoti daudz zivju un ka ļoti labi tas būs, nē, jāretina,'' spriež Stikuts.

Savs redzējums, kā šo problēmu vajadzētu risināt, ir arī Makšķernieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklim Ojāram Beķerim:

''Domāsim, kā mēs varam izkontrolēt makšķerniekus, bet atļaujam baltās zivis makšķerēt bez kādām licencēm, nu, kāpēc mēs to nevarētu darīt? Paturam licences uz plēsoņām. Ļoti daudzi tādēļ, ka ir šīs licences par maksu un ka viņas ir jāpērk, nebrauc pat šeit baltās zivis makšķerēt.''

Vēl problēma, kuru ezerā jau ilgāku laiku saredz makšķernieki, ir rūpnieciskā zveja. Mārtiņš Balodis uzskata, ka laikā, kad ezerā krītas ūdens līmenis, tā būtu jāierobežo:

''Jo ir samērā tāds jocīgs fakts - tad, kad pirms diviem gadiem bija ļoti, ļoti zems ūdens līmenis vasarā, kad ezers bija ļoti, ļoti tāds [sekls] - dziļākā vieta divi metri -, bet neviens no tiem lēmējiem neiedomājās, ka tik zemā līmenī tās zivis visas ir vienuviet un ka vajadzētu to rūpniecisko zveju apturēt.''

Līdzīgās domās ir arī Ojārs Beķeris: ''Tas būtu gan pašvaldības, gan valdības jautājums, ka mēs nevēlamies to, ka paiet zināms laiks un mums plēsīgo zivju paliek mazāk.''

Ezera ūdens līmenis pēdējos gados ir zems. Ojārs Beķeris vērtē, ka tāds būs arī šogad, par to liecinot notiekošais apkārtējos purvos un tas, ka ūdens līmenis krītas arī upēs, kas ietek ezerā:

''Daudzi saka, ka pēc 300 gadiem jau lasīsiet dzērvenes šeit, piekrastē, un tas ezers būs atkāpies ļoti tālu... Tas lielajā Baltijas reģionā vislabāk attīstījies Somijā un arī Zviedrijā, kur arī tomēr mākslīgi atver upes galus, mākslīgi veido šīs ūdens tilpes pieejas, ierobežo nepareizu izciršanu, mazo strautiņu pārrakšanu un tam ļoti ļoti seko ar reindžeriem, veic šīs darbības, kas attiecas uz biosfēras uzlabošanu. Mēs jau esam vairākus pētījumus taisījuši un noteikti vēl taisīsim, bet fiziski arī kaut kā ir tā situācija jāuzlabo.''

Tās ir problēmas, par kurām protams, jādomā ezera apsaimniekotājiem, taču, lai saglabātu zivju krājumus, kā uzskata Mārtiņš Balodis, arī pašiem makšķerniekiem ir jābūt līdzdalīgiem, lai makšķerēšana vairāk būtu kā sports un atpūta.

''Tas ir tik forši, ka tu iemācies noķert zivi jebkurā veidā, bet panna... Nu pienāk kaut kāds brīdis, kad tu uz mājām ņem vienu zivi ēšanai, ko es novēlu visiem makšķerniekiem – ņemt vienu zivi vai divas trīs, bet nevis braukt uz copi izpildīt normu... Ķeram dabu, ķeram kaifu, baudām to procesu!'' novēl Balodis.

Bet tagad Burtniekā vēl līdaku laiks. Tomēr jāatgādina, ka makšķerēšana ezerā ir tikai ar licencēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti