Daudzi cilvēki, jo īpaši lauku reģionos, savus mirušos mājdzīvniekus apglabā savā piemājās dārziņā, taču oficiāli tas nav atļauts. Par šādu rīcību draud bargs naudas sods. Pirmajā reizē līdz 350 eiro, bet otrajā jau 700 eiro.
"Mēs apglabājām pie krustmātes mežiņā. Bieži aizbraucam ciemos," pieredzē dalās LTV raidījuma "Ķepa uz sirds" uzrunātie cilvēki. "Savā mājā, savā īpašumā es domāju, ka drīkst! Kāpēc ne?" uzskata citi, nezinot, ka likumi to neatļauj. "Es nezinu, bet tas ir mans īpašums, kāpēc ne? Es daru to, ko es gribu!"
Dzīvnieku līķi saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek uzskatīti par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas atbilstoši ir jālikvidē.
"Šī ir riska pakāpe izplatīt infekcijas slimības un radīt apdraudējumu cilvēku un dzīvnieka veselībai," pavēstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku barības uzraudzības daļas vadītājas vietnieks Toivo Laats.
Legālas iespējas ir trīs - mirušo mīluli var apbedīt kādā no valstī reģistrētajām dzīvnieku kapsētām, dzīvnieka mirstīgās atliekas var atstāt veterinārajā klīnikā, bet trešais variants ir kremēšana.
Latvijā ir trīs dzīvnieku kapsētas:
“Citi medību lauki" Babītes novadā,
SIA "Kurzemes gaļsaimnieks" Priekules novadā,
un pašvaldības kapsēta Cēsīs.
Dzīvnieka mirstīgās atliekas var atstāt veterinārajā klīnikā. Šāds pakalpojums tiek piedāvāts, taču daudziem var interesēt, kas ar dzīvnieku notiek pēc tam. "Mums ir noslēgts līgums ar SIA "Baltic Trate", kas veic dzīvnieku utilizāciju," pavēstīja Jelgavas klīnikas vadītāja.
Daudziem ir priekšstats, ka no Rīgas klīnikām dzīvnieku mirstīgās atliekas tiek nogādātas kapsētā ‘’Citi medību lauki’’, kur tie tiek apglabāti kopējā kapā. Taču tā nebūt nav. Kapsētas vadītājs uzsver, ka no aptuveni 100 Rīgā esošajām klīnikām uz kapiem dzīvniekus ved tikai no 10. "Visticamāk, tos ved kremēt uz Igauniju vai Lietuvu. Tur kremē cūkas, briežus, suņus, kaķus vienlaicīgi. Tā nav individuālā apbedīšana. Tā ir tāda ļoti ciniska forma, lai cik tas briesmīgi neskanētu. No pārpalikumiem visbiežāk tiek taisīta asfalta piedeva. Ir taču mums kaulu līme."
Lai gan PVD šo informāciju noliedz, taču sarunā ar uzņēmuma SIA "Cremo" vadītāju Annu Jesereviču šis fakts netieši apstiprinās. Uzņēmums nodarbojas ar individuālo un kopējo kremēšanu: "Pēc tam saskaņā ar visu atkritumu utilizāciju viņi tiek utilizēti kopējā izgāztuvē." Tomēr biežāk notiek individuālā kremēšana: "Ja te būs vairāk, tad domāsim, kur likt. Aicināsim varbūt asfaltbūvniecības rūpnīcu, kas ir tepat Jelgavā, bet par to es neesmu domājusi un ievadījusi sarunas."
Jau pieminētā kremēšana ir trešā iespēja. Savu dzīvnieku kremēt izvēlējies arī raidījuma "Ķepa uz sirds" skatītājs Jevgēņijs. Viņš ir izvēlējies individuālo kremāciju. Viņa mīluļa pelni nonākuši urnā. "Esmu kristīgs cilvēks, bet tomēr kaut kur no veciem cilvēkiem ir tāda tradīcija, ka līķi vajag sadedzināt un viņa dvēsele izplūst ārā. Es tam arī ticu," stāsta Jevgēņijs. Viņš sava mīluļa kremēšanu uzticēja SIA "Flammax", taču, kā izrādās, šis uzņēmums Latvijā nav tiesīgs veikt kremēšanu. "Uz šo brīdi SIA "Flammax" ir saglabāšanas, savākšanas uzņēmums. Viņi var savākt, piedāvāt šo pakalpojumu, ko veic citos uzņēmumos," norāda PVD.
Latvijā vienīgais reģistrētais uzņēmums, kurš ir tiesīgs veikt dzīvnieku kremēšanu, ir SIA "Cremo", ar kuru iepriekš minētajam SIA "Flammax" nav vienošanās par pakalpojumu sniegšanu. Tātad - vai nu kremēšana notiek nelegāli, vai nu kremācijas pakalpojumus firmai "Flammax" sniedz kāds ārpus Latvijas esošs uzņēmums.
Urna ar pelniem Jevgēņijam tika atdota jau nākamajā dienā. Operatīvi, turklāt nesadārdzinot izmaksas, jo tās ir līdzvērtīgas SIA "Cremo" piedāvātajām. Vai tas patiešām ir iespējams, atliek vien spriest katram pašam.
Uzņēmums piedāvā arī iegādāties video, kurā redzams kremēšanas process, lai saimnieks var pārliecināties, ka tas patiešām ir viņa dzīvnieks.
Tā kā savā piemājas dārziņā apglabāt dzīvnieka mirstīgās atliekas likumīgā kārtā nedrīkst, tās ir jākremē, jāatstāj veterinārajā klīnikā vai arī jāapbedī kādā no dzīvnieku kapsētām.
