Pārstrādājot kompostu, plānots otrreizēji izmantot līdz pat 500 tūkstošiem tonnu bioloģiski noārdāmo atkritumu gadā, kas agrāk tika aprakti poligonā, taču tagad tos izmantos enerģijas iegūšanai.
2020. gadā SIA “Getliņi Eko” ziņoja, ka katru gadu nešķirotie sadzīves atkritumi veido ap 300 tūkstošiem tonnu, kas tālāk tiek novirzīti uz šķirošanas rūpnīcu, kurā ar dažāda veida mehānismiem mēģina nošķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus. Tolaik arī tika norādīts, ka efektivitātes ziņā joprojām ar roku atšķirotie atkritumi mājās būtu viskvalitatīvākais risinājums.
Ir pagājis gads, un ne vienā vien daudzstāvu mājas pagalmā Rīgā ir novietoti bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineri. Ja pirms gada tie bija tikai nedaudz vairāk kā 120 konteineri, tad šobrīd to jau ir pāri septiņiem simtiem.
2021. gada laikā tiek plānots uzstādīt vēl 800 konteinerus Rīgā un tās apkārtnē.
No šādi savāktiem atkritumiem tālāk tiek iegūta gāze un komposts, ko atkarībā no tā kvalitātes varēs izmantot ceļmalu apzaļošanai, parkiem un rekultivēšanas projektiem.
SIA “Getliņi Eko” jaunajā kompleksā divu mēnešu laikā tehniskajā kompostā un gāzē tiks pārstrādāti gan šķirošanas rūpnīcā mehāniski atdalīti, gan no iedzīvotājiem dalīti vāktie bioloģiski noārdāmie jeb pārtikas un dārzu atkritumi.
“Kopā ir izbūvēti 32 tuneļi, kuros vienlaicīgi plānots izvietot 500 tonnas bioloģiski noārdāmo atkritumu. Pēc tuneļa piepildīšanas, tas tiek hermētiski noslēgts, un sākas pārstrādes process. Fermentācijas laikā notiek gāzes ražošana, kas tiek padota uz reaktoru. Saražotā gāze tiek attīrīta un aizvadīta uz energobloku elektroenerģijas un siltuma enerģijas ražošanai. Plānots iegūt arī tehnisko kompostu, kuru pēc tam izmantot, kā arī eksportēt uz ārvalstīm,” norādīja SIA “GetliņiEKO” Administratīvais un infrastruktūras direktors Guntis Kampe.
Kurzemē, Zemgalē un Ziemeļvidzemē bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineri būs pieejami no 2023. gada. “Mums Latvijā ir jāšķiro vairāk, nekā darām to šobrīd, jo saskaņā ar mūsu pašu mērķiem par atkritumu šķirošanu un pārstrādi, 2025. gadā jāpārstrādā puse no sadzīves atkritumiem, kurus radām. 2035. gadā tie ir 65%, taču šodien mēs pārstrādājam ap 30% no kopējā radītā sadzīves atkritumu apjoma,” norādīja Levics.
Ko var mest bioloģiski noārdāmo atkritumu konteinerā
Brūnajos bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineros var ievietot gan pārtikas atkritumus, mizas, kaulus un asakas, gan arī ziedus. Vienīgais, ko nevajadzētu darīt – mest atkritumus maisos. Ja atkritumus krāj maisā, tā saturs jāizber brūnajā konteinerā, bet pats maiss jāizmet dzeltenajā vai sadzīves atkritumu konteinerā; otrs variants ir visu likt spainī un to iztukšot, skaidroja uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics.
Bioloģiski noārdāmo atkritumu konteinerā nedrīkst mest bioloģiski noārdāmos plastmasas iepakojumus, akmeņus, papīra iepakojumu, šķidrumus, atkritumu maisiņus un stiklu.
Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes mērķis ir veicināt atkritumu vairākkārtēju izmantošanu.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
