Limbažu puses ezeros «spoku tīklus» neatrod

Pagājušajā nedēļā Limbažu pusē tika dots starts Pasaules Dabas fonda (PDF) Latvijā kampaņai ''Spoku tīkli'', bet trijos novada ezeros šogad pamestos tīklus neatrada. 

Fonda projektu vadītāja Kristīne Skrīvele stāsta, ka šī akcija notiek otro gadu. Ideja noskatīta no poļu kolēģiem, kuri pamestos tīklus meklē jūras ūdeņos. No viņiem aizgūts arī ūdenstilpju ķemmēšanai nepieciešamā darbarīka āķa veidols. Pērn akcija notika Pārgaujas novadā, kur piecos ezeros tika izņemti aptuveni 15 kilogrami tīklu, aptuveni 20 ūdas, 10 mānekļi, trīs murdi un ievērojams daudzums auklu.

Šogad paredzēts, ka akcija notiks līdz pat rudenim un ne vien Vidzemē, bet arī Kurzemē un Latgalē, tāpat arī Pierīgā. Otrdien akcija “Spoku tīkli” sākas Dagdas novada ezeros.

Limbažu pusē fonda cilvēki kopā ar brīvprātīgajiem un ezeru apsaimniekotājiem vētīja trīs ezerus – Limbažu un Augstrozes Lielezeru, tāpat Lādes ezeru, pārbaudot, vai ūdenī nav dažādu iemeslu dēļ pamesti tīkli.

Tīklu pamešana galvenokārt saistīta ar malu zvejniecību – vai nu makšķernieks tīklu ir tā noslēpis, ka vairs pēc tam pats nevar atrast, vai sapratis, ka labāk to zaudēt (visbiežāk tie ir lēti ķīniešu ražojuma, ko nav arī īpaši žēl), nekā doties rokās zivju resursu sargātājiem.

Akcijas noslēgumā Lielezera pludmalē tika organizēta saruna ar interesentiem par reidu rezultātiem. Elīna Kolāte no PDF pastāstīja, kāds ļaunums ceļas no šiem šķietami nevainīgajiem ūdeņos pamestajiem tīkliem. Viens ir tas, ka tie turpina darboties un nodara zaudējumus zivju resursiem. Tie turpina ķert zivis, tīklos var sapīties putni, arī cilvēki. Tie ir arī atkritumi, jo visbiežāk ir no sintētiska materiāla, kas dabā sadalās ļoti lēni. Tos apēd zivis, putni, ūdens zīdītāji, un beigās barības ķēdē tas nonāk arī līdz cilvēkam. Tādēļ nav ko brīnīties, ja, tīrot zivi, tās vēderā konstatē gabaliņu no tīkla. Tādējādi cilvēks beigās nodara kaitējumu pats sev.

Akcijas laikā Limbažu novada ezeros ''spoku tīkli'' netika atrasti. Tā ir kā laba atzīme šo ezeru apsaimniekotājiem. Abus Lielezerus – Limbažos un Augstrozē - apsaimnieko pašvaldības organizēta aģentūra ALDA, bet Lādes ezeru - biedrība “Lāde”.

Visos trijos apsekotajos ezeros atrastas gan daudz makšķerauklu, no tām daļa ar visiem āķiem. Gadās, ka auklas sapinas, kaut kur ieķeras un makšķernieks tās vienkārši nogriež, pamet turpat ūdenī. Arī auklas nodara ļaunumu. Piemēram, šogad makšķernieki Limbažu Lielezerā bija ievērojuši dīvainu kaijas uzvedību, tā bija uzķērusies uz āķa un vīri to atbrīvoja. Ezeru apsaimniekotājs aicina makšķerniekus būt pacietīgākiem un mēģināt tomēr atķimerēt sapinušos auklu un nepamest to ūdenī.

ALDA direktors uzskata - tas, ka ''spoku tīkli''  apsekotajos ezeros netika konstatēti, ir ne vien to apsaimniekotāju, bet arī legālo makšķernieku un vērīgu iedzīvotāju nopelns. Cilvēki arvien aktīvāk informē par, viņuprāt, nelikumīgām darbībām. ALDA direktors pastāstīja, ka zivju resursu sargāšanai ezeros iegādātas medību kameras, tāpat termokamera un eholote.    

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti