Vienīgā riepu pārstrādes rūpnīca šobrīd atrodas Līgatnē. Šādas rūpnīcas ir arī kaimiņvalstīs, kā arī daļu no nolietotajām riepām sadedzina "Schwenk" cementa rūpnīcā. Sava riepu pārstrādes rūpnīca bija arī SIA "Eco Baltia Vide" rīcībā, bet arī tā tagad ir slēgta.
"Riepu pārstrāde ir ļoti dārgs process. Tajā ir liels enerģijas patēriņš. Mēs aizvērām rūpnīcu pagājušā gada rudenī, kad vēl bija lēta enerģija. Ja mēs to turpinātu šajā pavasarī vai vasarā, kad enerģija bija kosmiski dārga, tad es nezinu, kādi rastos zaudējumi," norādīja "Eco Baltia Vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
Augstas ražošanas izmaksas un mazs izejmateriālu apjoms – tā ir biznesa neveiksmes formula.
Eiropas čempioni
Krietni veiksmīgāk riepu savākšana notiek Somijā, kuru šajā jomā varētu uzskatīt par Eiropas čempioni. Kā skaidroja "Suomen Rengaskierrätys OY" izpilddirektors Risto Tuominens, Somijā ir apmēram 3220 riepu savākšanas punktu un riepu savākšana ir jānodrošina visās apdzīvotās vietās. Šobrīd visā Somijā ir palikuši tikai deviņi ļoti nelieli ciemati, kur savākšanas punktu nav. Somijā ik gadu tiek nolietotas aptuveni 50 000 tonnas riepu.
"Mēs savācam vairāk nekā 100% no riepām, kas laistas tirgū, jo kaut kur ir arī kādi riepu uzkrājumi. Un to visu Somijā pārstrādājam," stāstīja Tuominens.
Gandrīz visas riepas tiek pārstrādātas kādā no Somijas pārstrādes rūpnīcām un iegūtais materiāls izmantots celtniecībā. Piemēram, kā neslīdošs materiāls nolietotas riepas var tikt iestrādātas bērnu laukumu segumā. Latvijā arī daļa no lietotām riepām tiek izmantotas bērnu rotaļu laukumu segumos, taču liela daļa tiek izmantota sporta un fitnesa zāļu grīdas segumos, kā arī šautuvju bloku ražošanā, kur gumija ir labs materiāls ložu uztveršanai. Tāpat arī Latvijā top gumijas segumi garāžām, remontdarbnīcām un dažādām ražotnēm.
Riepu granulas tiek iepirktas Polijā un Vācijā no rūpnīcām, kuras var nodrošināt augstu riepu granulu tīrību, kas nepieciešama tieši šiem produktiem. "Ja ir 10 000 tonnas riepu, tad pārstrādes rūpnīca var iegūt aptuveni 6500 tonnu granulu. Un mēs gada laikā izmantojam aptuveni 4000 tonnu," skaidroja SIA "Rubrig" valdes priekšsēdētājs Dainis Bonda.
Latvijā vidēji katru gadu tiek nolietotas apmēram 16 000 tonnu riepu, un saskaņā ar Bondas teikto granulas ir jāattīra no metāla daļiņām vismaz trīs līmeņos. "Supermagnēti noņem nost metālu, pēc tam tā saucamie cikloni noņem no daļiņām mikrotekstilu, jo riepās ir tekstils – kords. Un tad tiek atdalīti putekļi. Tikai tad granulas tiek sadalītas vajadzīgajās frakcijās," norādīja Bonda. Lai iegūtu vajadzīgo kvalitāti, nolietotās riepas netiek vienkārši samaltas – tas ir ļoti sarežģīts process. Turklāt gumijas seguma ražošanai nepieciešamajā riepu granulu maisījumā 70% jābūt smago auto riepām un tikai 30% – vieglo auto riepām.
Vēl viens no riepu utilizēšanas veidiem ir to iestrāde ceļu segumā – tam noder tieši vieglo automašīnu nolietotās riepas.
Pielietojuma veidus meklē arī zinātnieki
Rīgas Tehniskajā Universitātē (RTU) zinātnieki strādā pie tāda asfaltbetona piemaisījuma, kas palīdzētu mazināt asfalta plaisāšanu aukstumā. Un arī vasaras karstumā gumijas piemaisījums padarītu ceļus izturīgākus. "Asfaltbetona saistviela ir tāda melna viela bitumens – melna, lipīga līme. Riepu daļiņas ir staipīgas, elastīgas atšķirībā no bitumena, kam šādas īpašības nepiemīt," skaidroja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes docents Viktors Haritonovs, norādot, ka interesi par šādu materiālu ir izrādījusi arī ceļubūves industrija. Tiesa gan, ne uzreiz zinātniekiem izdevās radīt materiālu, kas atbilst visām industrijas prasībām. Eksperimentējot ar daļiņu formu un sastāva proporcijām, tikai vairāku gadu laikā ir izdevies modificēt bitumenu tā, ka jaunais materiāls nesmērē iekārtas un neaizkavē asfaltbetona ražošanu.
Pārstrādāta gumija ir krietni lētāka nekā gumija, kas radīta no jauna. Tomēr materiāls, kurš jau ticis izmantots, var radīt aizdomas par piesārņojuma draudiem.
Bonda skaidroja, ka, iegūstot materiālu no pārstrādātas gumijas, tas tiek sūtīts uz pārbaudēm Dānijas laboratorijā, kurā tiek veikts brīvi gaistošo ogļūdeņražu izgarojuma tests.
"Ir trīs dienu tests un 28 dienu tests. Mēs testējam, cik daudz iekštelpu gaisā ir izgarojumu. Tie var būt ļoti dažādi, jo materiālā ir dažādas ķīmiskas vielas. Eiropas normatīvi, prasības, nosaka, cik daudz konkrētas vielas drīkst būt emisijā, lai šo materiālu varētu lietot iekštelpās," stāstīja Bonda.
Laboratorija, kas testē rotaļlietas, apstiprina, ka šie produkti atbilst augstākās drošības klases standartam, lai varētu tikt lietoti iekštelpās. Āra aprīkojumam šādi testi nav jāveic. Arī ceļubūvē tiek pārbaudīts, kāds varētu būt potenciālais piesārņojums no bitumena, kas papildināts ar riepu granulām. "Materiālu iegremdē ūdenī, imitē, ka tas ir mitrs. Tad paņem ūdeni un paskatās, cik tas kļūst toksisks pēc materiāla ievietošanas. Tādā veidā modelē, vai ūdens, nonākot dabā, radīs piesārņojumu," skaidroja Haritonovs. Šī brīža rezultāti liek domāt, ka šāda veida piesārņojuma nav.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
