Kopš oktobra vidus Latvijas dabā ir sācies lašveidīgo zivju nārsts, kad pieaugušās zivis atgriežas upēs, kur pašas dzimušas, lai nērstu ikrus un gādātu par sugas populāciju.
Visi lašveidīgie – laši, taimiņi, sīgas u.c. – ir aizsargājamas sugas, ko šajā laikā ir aizliegts zvejot, taču diemžēl arī šoruden upju tuvumā novērojama maluzvejnieku rosība un ir uzsākti jau vairāki administratīvā pārkāpuma procesi, sacīja Priede.
Tādēļ DAP aicina iesaistīties ikvienu – vērot, bet neķert, kā arī ziņot par aizdomīgiem procesiem upju krastos.
“Nārsts ilgs līdz gadumijai. Šajā laikā vēlams pastaigām un pārgājieniem dabā izvēlēties maršrutus gar upītēm, tādējādi traucējot maluzvejnieku nodomiem,” ieteica DAP Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais valsts vides inspektors Mārtiņš Blaus.
Manot aizdomīgas darbības upju krastos, DAP aicina ziņot, zvanot pa tālruni 67509545.
“Vēl viens veids, kā mazināt lašveidīgo maluzvejniecību, ir atteikties iegādāties nozvejotās zivis. Jo, zūdot pieprasījumam, zudīs arī interese šīs zivis ķert,” skaidroja Blaus.
Lašveidīgajām zivīm patīk nārstot mazo upju straujtecēs, sevišķi to oļainajos un seklajos posmos. Līdz šīm vietām jātiek, pārvarot ne vienu vien bebru dambi vai cilvēku radītu šķērsli. Kad divas zivis satiekas, tiek izvēlēta nārstam atbilstoša vieta un ar asti izbīdīti akmeņi, izveidojot mākslīgu bedri jeb ligzdu, kurā nērš ikrus.
Vidējs lasis iznērš 10 tūkstošus ikru, bet no tiem pēc gadiem upē atgriežas vairs tikai 40–60 jaunu lašu. Ikru attīstība ilgst visu ziemu, un izšķīlušies mazuļi no grunts izlien ap maija sākumu. Visu saldūdens perioda laiku tie dzīvo seklos, krāčainos upju posmos, netālu no nārsta ligzdas vietas. Bet uz jūru tie gatavi doties viena līdz trīs gadu vecumā.
Maluzvejniecības ietekmē šo zivju populācija ir ievērojami sarukusi. Tāpat zivju skaita samazināšanos ietekmē arī upju piesārņojums un nosprostojumi, hidroelektrostacijas un zivju dabīgie ienaidnieki.
Arī upju skaits, kurās mājo lašveidīgās zivis, ir sarucis. Piemēram, viena no skaistākajām un lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm – lasis – atrodams vairs tikai Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs.
Lai sargātu lašveidīgo zivju populāciju, DAP vides inspektori nārsta laikā strādā pastiprinātā režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos. Cīņā ar maluzvejniekiem tiek izmantotas arī mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā.
