Rukšānam ir lieliska diena. Ir uzziedējis krokuss, kas, visticamāk, būs jaunas sugas eksemplārs. To gan latvietis nav atradis pats, bet saņēmis dāvinājumā no kāda grieķu kolēģa. “Viņš tika ievākts kā Veluhas krokuss, bet Veluhas krokusam drīksnai ir jābūt oranžai. Ja ir drīksna balta, tad tas nozīmē, ka tas, visticamāk, ir kaut kas pilnīgi cits, tāpēc man ārkārtīgs prieks, ka viņš ir uzziedējis,” neslēpj Rukšāns.
Jaunas sugas atklāšana vienmēr nes līdzi daudz formalitāšu – jāizrok viens sīpols kā pierādījums, jāpaņem ziedlapu paraugi, jāizpēta, jāizmēra un jāapraksta zieds. Taču jauna suga vienmēr nāk arī ar milzīgu prieku, pat ja atklājējs tai ir kāds cits, kā šoreiz.
“Piemēram, vienu krokusu – tur man viņš aug – esmu gājis četras reizes meklēt un tā arī nekad neesmu atradis. To atrada viens ukrainis. Viņš konstatēja, ka tā ir jauna suga. Es vispār zināju, man bija aizdomas, ka tur ir jauna suga, un nosauca manā vārdā – krokuss “Rukšāns”, bet man pašam ir tikai daži sīpoliņi, ko viņš man uzdāvināja,” klāsta Rukšāns.
Viņa kolekcijā ir aptuveni 1500 augu paraugu. No 235 šobrīd zināmām krokusu sugām Cēsu pusē Jaunrūju mājās aug ap 200.
Selekcionārs krokusu audzēšanai veltījis 50 gadus, jaunu sugu meklēšanai tikai piektdaļu no šī laika. “10-12 gadu laikā 35 jaunas sugas. Nu, kolekcija jau man bija milzīga, bija vākta, bija ārkārtīgi daudz paraugu, kam bija uzrakstīts tikai numurs, kur un kad ievākts un uzrakstīts krokuss “Specias” – krokusa suga, nenoteikta, un kad sāku pētīt, tad izrādījās, ka noteikt nevar, nav tādas, skaidrs - tātad jauna,” saka kolekcionārs.
Pērn Rukšāns pabeidza savu mūža darbu – milzīgu monogrāfiju “Krokusu pasaule”, kas saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu. “Kad grāmata iznāca, tad es iekritu tādā apātijā, tad šķita, ko nu vairs, viss ir izdarīts. Kas man vairs ir atlicis! Tagad vairs nekas nav jādara, var mierīgi dzīvot, un tā arī bija, ka es neko nedarīju.
Tagad atkal ziedēšana sākas, un viss atkal no jauna ir atpakaļ. Atkal sākas jauni ceļojumi, jauni pētījumi,”
stāsta Rukšāns.
Šogad krokusu pētnieks jau bijis divās ekspedīcijās un grasās doties vēl vienā uz Irānu. Izrādās, ka nekāda mierīgā dzīve tomēr neder, viņš smej.
