Ieva atklāj, ka sunīti vēlējusies paņemt tieši no patversmes. Visi dzīvnieki tur bijuši mīļi, taču neviens aktrises sirdi nav iekarojis, bet tad viņa ieraudzījusi Peku. „Kad bijām atnākuši atpakaļ un domājām jau braukt prom, ieraudzījām šo mazo sunīti, kurš ar kaķiem kopā staigāja. Viņš pienāca mums klāt un lēca virsū, un es domāju, ka to jau nedod. Izrādās, ka nē, ka to arī var dabūt. Tā mēs sapratām, ka jāņem ir tieši šis sunīts,” stāsta aktrise Ieva Puķe.
Tomēr pēc neilga laika Ieva pamanīja, ka no patversmes paņemtā sunīte ir ļoti tramīga un baidās ne tikai no trokšņiem vien, bet arī pat no ikdienišķām kustībām.
Kaut arī sunīte jau trīs gadus ir pilnvērtīga ģimenes locekle aktrises ģimenē, Ieva atzīst, ka lielas izmaiņas uzvedībā nav manījusi: „Trīs gadu laikā, protams, ir mainījies kaut kas, jā, bet es neteiktu, ka ļoti daudz. Viņa, protams, ir palikusi drošāka, bet ne ļoti daudz.”
Aktrise ir gatava ņemt vērā eksperta ieteikumus un uzklausīt raidījuma "Ķepa uz sirds" sarūpēto kinologu Leonu Markelovu. Speciālists Pekas bailīgumu skaidro pavisam vienkārši: „Tas ir viņas tā laika izdzīvošanas variants. Saprotiet, tā ir viņas aizsardzība, un, jo viņa ir bailīgāka, tramīgāka, viņa ilgāk nodzīvos. Viņa tajā zvēru barā nedrīkstēja zaudēt tramīgumu, lai izdzīvotu.”
Pirmā kļūda, kas jālabo: Pekai ir vajadzīgs viens saimnieks – īsts līderis. Šobrīd ģimenē visi sunīti mīļo un uzpasē, bet viena īstā saimnieka nav. Eksperts iesaka, ka tādam visticamāk jābūt Ievas vīram.
Lai mazinātu suņa satraukumu un novērstu bailes, eksperts uzsver, ka sunim ir nepieciešams sajust saimnieka atbalstu. Izrādās, ucināšanu, bužināšanu un samīļošanu var saprast cilvēks, bet ne suns.
Sunim atbalsts jāparāda savādāk. To saimnieks var darīt, maigi uzsitot tam pa krūtīm brīžos, kad suns satraucas. Tā suns sajutīs, ka saimnieks ir blakus, un viņu atbalsta.
Tomēr bailes no trokšņiem un straujām kustībām nav vienīgais, no kā sunīte mēdz satraukties. Kā atklāja aktrise, Peka nelabprāt brauc mašīnā, par ko liecina trīcēšana, siekalošanās un reizēm pat vemšana. Lai atrisinātu šo situāciju, ekspertam ir risinājums: „Tātad, pirms braukšanas gan nebarojiet, tas ir viens, otrs, paņemiet citrona gabaliņu, pārgrieziet to uz pusēm, lai jums ir rokā, ar pirkstu citronā un sunim gar lūpām.”
Citrons ir liels kairinātājs, kas mazinās siekalošanos un apturēs jebkādas vemšanas pazīmes. Vēl viens svarīgs ieteikums, braucot ar suni mašīnā, ir atstāt vaļā logu, ļaujot sunim sajust svaigu gaisu, kas liks tam brauciena laikā justies daudz mierīgāk.
Kinologs uzsver, ka, ievērojot šos ieteikumus, suņa uzvedība var uzlaboties pat dažu nedēļu laikā. Tomēr eksperts atklāja, ka nereti šādas situācijas spēj atrisināt arī otra suņa klātbūtne ģimenē:
„Otrs dzīvnieks, bez šaubām, ka tā ir palīdzība, jo dzīvnieki viens no otra mācās, un bailīgākais, protams, sāk kopēt to otru.''
Apkopojot eksperta Leona Markelova ieteikumus, der atcerēties, ka:
1. Nepieciešams saimnieks līderis un suņa bailīgumu iespējams novērst; dominējošs saimnieks, kura klātbūtnē suns var justies pasargāts. Maigi uzsitot sunim pa krūtīm, liekot tam saprast, ka viņš nav viens.
2. Otra dzīvnieka pieņemšana ģimenē var spēt atrisināt suņa bailīgumu, jo kā atzīst eksperts, dzīvnieki viens no otra mācās, aizgūstot jaunus paradumus.
3. Pirms brauciena ar auto der uzsmērēt citrona sulu uz suņa lūpām. Tas novērsīs siekalošanos un vemšanu. Kā arī vajag atvērt logu, kas liks sunim justies daudz labāk.
