Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Vides fakti

Kas notiek ar sašķirotajiem pārtikas atkritumiem?

Edgars Šonmanis ir viens no tiem cilvēkiem, kas vislabāk pārzina atkritumu šķirošanas situāciju Rīgā, jo jau piecus gadus strādā par atkritumu vedēju. Viņš novērojis, ka vislabāk atkritumus šķiro privātmājas, bet daudzstāvu mājas saber konteineros visu, kas pagadās, to viņš pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Vides fakti". Getliņu atkritumu pārstrādes tuneļos pagaidām tikai 10% ir sašķirotie bioloģiskie atkritumi jeb tie, kurus savāc brūnajos konteineros pilsētā.

Kopš ir ieviesta depozīta sistēma, konteineros nonākušais materiāls esot labāks. Bioloģiski noārdāmo atkritumu kategorijā nonāk pārtikas pārpalikumi, dažādas mizas, kafijas biezumi un citas pūstošas lietas, kas jāšķiro atsevišķi.

Pie bioloģiskajiem atkritumiem pieskaita arī koku lapas. Kad bioloģiski noārdāmie atkritumi ir savākti dažādās Rīgas vietās, tie nonāk Getliņu poligonā uz pārstrādi.

No šī gada janvāra Getliņu poligonā darbojas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca jeb BNA. Tā ir lielākā šāda veida rūpnīca Baltijā. Rūpnīcas ideja ir pavisam vienkārša – no pūstošajiem pārtikas un citiem bioloģiskajiem atkritumiem iegūt gāzi, pēc tam elektrību un siltumu. Rūpnīcas ideja radās pirms pieciem gadiem, un tās nepieciešamību nosaka Eiropas Savienības prasības. Tās galvenais mērķis ir samazināt noglabājamo atkritumu daudzumu – ja agrāk noglabātajā atkritumu kalnā gāze atkritumu pūšanas procesā radās 15 gadu laikā, tad tagad, pateicoties mūsdienu tehnoloģijai, tas notiek viena, divu mēnešu laikā.

Getliņos tiek ievesti visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju nešķirotie atkritumi. Šķirošanas rūpnīcā mēģina nošķirot tādus otrreiz izmantojamos atkritumus kā papīru, skārdu, metālu vai plastmasu. Pārējie nonāk tā sauktajā bioloģijā un dodas uz pārstrādi jeb tuneļiem.

Pūšanas procesā iegūtā gāze tiek novadīta uz bioreaktoru, kur, pievienojot baktērijas, gāze pārtop elektroenerģijā un siltumā.

Savukārt atkritumi paliek tunelī vēl vienu mēnesi, un tiem tiek pievienots skābeklis. Otrajā mēnesī notiek kompostēšanas process. Getliņos ir izbūvēti 32 tuneļi. Tajos gada laikā var pārstrādāt 125 tūkstošus tonnas atkritumu. Tas nozīmē, ka uz atkritumu kalna noglabāšanai nonāktu tikai viena piektā daļa no ievestā atkritumu daudzuma.

Bioloģisko pārstrādes rūpnīcu uzbūvēja lietuviešu kompānija "Ekotikslai", kas savu pirmo rūpnīcas prototipu izveidoja Utenā, Lietuvā. Tā ir neliela pilsētiņa ar 25 000 iedzīvotāju, un tās apvidus ir zināms ar plašu ražošanu. Iedzīvotāju Utenā un tās apkārtnē paliek arvien mazāk, līdz ar to katru gadu par 5–10% samazinās arī atkritumu daudzums. Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes ideja lietuviešiem radās pirms desmit gadiem, skatoties līdzīgus piemērus citviet Eiropā. Šobrīd BNA pārstrādes rūpnīcu lietuvieši sākuši būvēt arī Liepājā, līdzīga taps Daugavpils atkritumu poligonā. Lietuvieši uzvarējuši konkursā par stacijas būvēšanu arī Kurzemes poligonā "Piejūra" un Vidzemes "Daibē".

Eiropas prasības nosaka, ka turpmāk atkritumu poligoniem bioloģiski noārdāmie atkritumi obligāti būs jāpārstrādā gāzes iekārtās. Tikmēr Valsts kontrole savā revīzijā šī gada sākumā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmu atzinusi par neefektīvu. Valsts kontrole pauž viedokli, ka bioloģisko atkritumu biogāzes iekārtas Latvijas poligonos plānotas pārāk jaudīgas. Vides ministrija tam iebilst un nepiekrīt Valsts kontroles atzinumam.

Getliņu atkritumu pārstrādes tuneļos pašlaik 90% bioloģiskie atkritumi ir no Getliņos līdzās esošās pāršķirotās atkritumu masas. Tas nozīmē, ka pagaidām tikai 10% ir sašķirotie bioloģiskie atkritumi jeb tie, kurus savāc brūnajos konteineros pilsētā.

Problēmu rada tas, ka iedzīvotāju šķirotajos bioloģiskajos atkritumos ir par maz tīra materiāla.

Tas rada problēmas, jo no nekvalitatīva bioloģiski noārdāmo atkritumu konteinera satura var radīt tikai tā saucamo tehnisko kompostu, ko grūti atgriezt tautsaimniecībā. Tehniskais komposts ir tas, kas paliek pāri pēc divu mēnešu atkritumu pārstrādes tuneļos.

Polijā šo tehnisko kompostu iestrādā ceļos vai izmanto pilsētas apzaļumošanai kā melnzemi. Latvijā pagaidām likumā nav definēts tehniskā komposta jēdziens, tādēļ pagaidām Getliņi nolēmuši to bērt uz vecā atkritumu kalna un audzēt kārklus. Nākotnē no tiem iegūs šķeldu. 

Getliņu atkritumu pārstrādes rūpnīcā nogādātais liek domāt, ka pagaidām mēs pārāk maz šķirojam bioloģiskos atkritumus. Tam ir pamatots iemesls – Rīgā ir tikai 1000 brūno konteineru un līdz gada beigām plānots palielināt to skaitu līdz 2000.

Eiropa Savienība nosaka, ka no 2024. gada 1. janvāra bioloģiskie atkritumi būs jāšķiro obligāti.

Tas būs nopietns pārbaudījums Rīgai un tās daudzdzīvokļu rajoniem.

Rakstu sēriju līdzfinansē:

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti