Lai dalītos savā pieredzē un iedvesmotu citus, Bea Džonsone sarakstījusi grāmatu “Māja bez atkritumiem” un ikdienā dalās ar jaunatklājumiem savā blogā . Uz interviju viņa paņēmusi līdzi mazu burciņu.
Eva Johansone: Kas iekšā burciņā?
Bea Džonsone: Mūsu ģimenes atkritumi no 2016. gada oktobra līdz 2017. gada oktobrim. Jā, tie satilpst vienā mazā burciņā! Te redzamais nebija otrreizēji pārstrādājams, otrreizēji izmantojams vai izmetams kompostā. Piemēram,
te redzamas drēbju birkas, kas jānogriež, jo tās ir traucējošas, dēla breketes, silikons no izlietnēm, laminētas lapas, ārsta dots nieks, ko vīrs nejauši paņēmis.
Šis ir tas gadījums, kad nekavējoties jāprot pateikt "nē", ja kāds dod lietas, lai tās neienāk tavās mājās un nekļūst par atkritumu. Pirmais, ko iemācījos, uzsākot bezatkritumu dzīvesveidu, bija nepieņemt dāvanas! Pēc tam jālauza galva, kā to pārstrādāt, lai nenonāktu cilvēces atkritumu kalnu augšgalos.
Kāds bija iemesls uzsākt bezatkritumu dzīvesveidu?
Tas notika pakāpeniski. Lai arī esmu francūziete, dzīvoju ASV. Kopā ar vīru 2006. gadā nolēmām pārcelties uz vienu no Kalifornijas pilsētām. Bija grūti atrast īsto dzīvokli, sapratām, ka tas aizņems ilgāku laika posmu. Radām pagaidu risinājumu - noīrējām mazu pagaidu dzīvoklīti un visas mūsu mantas sapakojām noliktavā. Kā jau tas parasti mēdz būt, dzīvokļa atrašana aizņēma gandrīz gadu.
Mēs tikmēr ar ģimeni mitinājāmies pagaidu mājoklītī, iztiekot ar pašu minimumu. Pēkšņi mēs sapratām "vienkāršas" dzīvošanas laimi. Visas tās mantas aizņēma tik daudz telpas, tik daudz mūsu laika! Skanēs savādi, bet beidzot varējām uzelpot! Izrādījās, ka mums nevajag visas tās lietas. Savāda apjausma, vai ne? Kas nav mazsvarīgi - arī attiecības ģimenē uzlabojās. Mēs nepavadījām laiku pie televizora vai iepērkot jaunas mantas, bet savstarpēji komunicējot. Biežāk gājām ciemos pie draugiem, devāmies pārgājienos un piknikos. Tas bija sākums vienkāršākai un laimīgākai dzīvošanai.
Kad beidzot atradām pastāvīgas mājas, mēs atbrīvojāmies no 80% lietu, ko bijām uzglabājuši noliktavā. Manas ģimenes ikdienu vairs netraucē liekas mantas, vēlmes vai vajadzības pēc jaunākajām precēm, kuras ražotāji tik ļoti cenšas mums pārdot. Arī askētiskā mājas iekārtošanas pieeja ir krietni atvieglojusi ikdienu – mājas satīrīšana neprasa veselu dienu, bet gan pāris stundu! Starp citu, lai iztīrītu māju, nav nemaz nepieciešams izmantot ķīmiskos tīrīšanas līdzekļus, ko piedāvā ražotāji. Tīrīšanai pietiek ar etiķi, dzeramo sodu un dabiskām šķidrajām ziepēm. Varu arī pašokēt ar statistiku. Vidēji cilvēki izmanto tikai 20% no savām drēbēm, bet pārējie apģērbi tiek glabāti īpašiem gadījumiem, svētkiem un iziešanām. Kas notiek? Mēs apaugam ar mantām, skapī pilns ar drēbēm, kuras nav vilktas jau gadiem.
Šobrīd man pašai ir tikai 15 apģērba gabali, no kuriem varu izveidot 50 apģērbu kombinācijas.
A post shared by Bea Johnson (@zerowastehome) on Nov 11, 2017 at 11:40am PST
Man arī patīk būt stilīgai, ģērbties moderni un skaisti. Varu apliecināt: mazāk, bet labas un kvalitatīvas drēbes ir labākā izvēle! Pirms doties uz lielveikaliem, aicinu ieskatīties vintage un otrreizējās izmantošanas veikalos. Tur bieži var atrast lētas un kvalitatīvas zīmolu drēbes. Mani abi puikas, piemēram, valkā "La Coste" un "Nike" zīmolus, ko esmu atradusi "second hand" veikalos.
Skaidrs, no mantām atbrīvojāties, bet kā nonācāt pie bezatkritumu dzīvesveida?
Mēs bijām sākuši skatīties filmas un raidījumus par vides problēmām un piesārņojumu. Gribējās raudāt. Kopā ar vīru sapratām, ka dzīvojam patērniecības laikmetā. Gribējām ne tikai palīdzēt mazināt piesārņojumu vidē, bet arī mazināt mūsu atkarību no mantām.
Pārmaiņas ieviesām pamazām - sākām mazāk patērēt elektrību, taupījām ūdeni, daudz lasījām, kā atrast ētiski ražotu ēdienu, kā samazināt atkritumus.
Tolaik nebija neviena, kas dalītos ar savu personisko stāstu par bezatkritumu dzīvesveidu. Paši eksperimentējām, sāku rakstīt blogu, vēlāk apkopoju grāmatā. Man bija pārsteigums, cik populāra tā kļuva! Tas nozīmē, ka mums ir daudz līdzīgi domājošo! Īpaši jaunie vecāki, kuri vēlas saglabāt šo planētu tīru saviem pēcnācējiem. Tas, protams, nebija viegli, tādēļ dalos ar izaicinājumiem un praktiskiem padomiem, lasot lekcijas, rakstot blogu. Divus gadus ar vīru meklējām labākos veidus, lai mūsu ģimenē ieviestu "zero waste" principu. Meklējām alternatīvas, testējām dažādas izejvielas, to pārstrādi, vēlreizēju izmantošanu. Soli pa solītim atradām iespēju dzīvot “nulle atkritumu” režīmā.
A post shared by Bea Johnson (@zerowastehome) on Feb 16, 2017 at 10:35am PST
Kopš 2010. gada mūsu dzīvesveids nav mainījies, jo tad mēs praktiski atradām formulu, kā dzīvot. Pat ja tagad cilvēki rada jaunus, izturīgus dzeramos traukus, mums to nevajag. Mums jau ir savas dzeramās pudeles, un tās lieliski kalpo. Jaunu trauku pirkšana pat tad, ja tie ir labāki, radīs atkritumus. Nu jau vairākus gadus piekopjam bezatkritumu dzīvesveidu, un ir tik jauki, ka esam iedvesmojuši tūkstošiem cilvēku mainīt savu ikdienu un kļūt dabai draudzīgākiem.
Kas būtu pirmais padoms ģimenei, kas vēlas izmēģināt bezatkritumu dzīvesveidu?
Iet uz veikalu ar saviem traukiem! Piemēram, riekstus pie jums Rīgā var iegādāties bez iepakojuma! Par to es pārliecinājos lielveikalos. Tāpat cepumus, tējas, saldētus jūras produktus un mazos našķus. Pamēģiniet vienreizlietojamos produktus aizstāt ar vairākkārtēji lietojamiem produktiem vai tādiem priekšmetiem, kurus var bez raizēm mest komposta kaudzē vai pārstrādāt. Salvetes var aizstāt ar dvielīšiem, virtuves sūkļus – ar koka birstēm, plastmasas pusdienu kārbas un pārtikas plēvi - ar stikla burciņām, kurās var glabāt ēdienu.
Nav tā, ka neturpinām piesārņot, tāpat mēs turpinām piesārņot, piemēram, lidojot, braucot ar auto, reizēm ēdot gaļu. Taču varam mazināt savu ekoloģisko nospiedumu tā jau piesārņotajā planētā!
Ja vides ilgtspēja neinteresē, varu mēģināt pārliecināt ar naudas ietaupīšanu ģimenes maciņā. No ekonomiskā viedokļa ģimenē esam secinājuši, ka mūsu izdevumi ir samazinājušies par 40% un varam atļauties vairāk ceļot, redzēt jaunas vietas, doties pārgājienos!
Kas ir grūtākais, kad kļūst par "zero waste" principa ievērotāju?
Balansa atrašana. Kad patiesi pievērsies šim dzīvesveidam, gandrīz visu sāc gatavot pats - maizi, sieru, sviestu, sojas pienu, skropstu tušu, dezodorantu, zobu pastu.
A post shared by Bea Johnson (@zerowastehome) on Feb 24, 2018 at 1:00pm PST
Vaigu rūžu var pagatavot arī no kakao pulvera.
Tad es sapratu, ka nespēšu to visu darīt mūža garumā, paralēli vēl strādājot pilnas slodzes darbu un audzinot divus bērnus. Mēs atteicāmies no šīm ekstrēmajām izvēlēm, piemēram, nesot izejvielas uz maizes ceptuvi, kur maizīti mums izcep un ieliek manā auduma maisiņā. Tāpat ar sieru - es ar savu burciņu aizeju uz siera veikalu un palūdzu, lai to netin plēvēs un papīros, bet ieliek manā trauciņā. Tā soli pa solim atradām balansu starp to, ko paši izgatavojam un to, ko varam pirkt ārpusē.
Jāsaprot, kas ir tās lietas, produkti, ko negribas pašiem radīt ilgtermiņā, un tam jāatrod risinājums, lai neizniekotu dzīvi. Esmu pamanījusi, ka daudzi blogeri sākotnēji aizraujas ar to, ka paši visu izgatavo. Piemēram, paši sarūpējot mazgāšanas līdzekļus grīdai, stiklam. Kāda jēga pagatavot to visu, ja mazgāšanai var izmantot balto etiķi? Tā ir tā balansa atrašana. Kaut kādā ziņā "zero waste" ir vienkāršošana, nevis sarežģīšana. Daudzi samulst, lasot šos blogus, jo cilvēki, protams, sabīstas, ka pašiem viss būs jāgatavo mājās un pat neapsver domu par bezatkritumu dzīvesveidu. Es arī sabītos, jo kura strādājoša mamma var atļauties tik daudz laika veltīt šādām lietām?
Reizēm gadās, ka man blogeri lepni atsūta fotogrāfiju, kā viņi, piemēram, paši mājās izgatavojuši savu zobu pastu. Bildē redzami deviņi dažādi iepakojumi, no kuriem ņemtas izejvielas, lai pagatavotu zobu pastu. Tad tam nav jēgas! Tie iepakojumi atkal piesārņos planētu,
tad jau labāk nopirkt to vienu iepakojumu ar zobu pastu, nekā izlietot vēl deviņas iepakotas izejvielas!
Tā māksla ir ne tikai nepiesārņot planētu, bet arī atrast veidu, kā vienkāršot to visu. Mūsu ģimenē, piemēram, vienkārši uz zobu birstēm izsmidzina sodu, tā ir mūsu zobu pasta. Vienkārši, efektīgi, dabai draudzīgi. Daudzas lietas un izvēles ir pavisam vienkāršas. Praktiskās zināšanas var noderēt pat negaidītās situācijās. Nesen ar ģimeni devāmies izbraukumā ar velosipēdiem pa Kaliforniju. Ēdām daudz cukurota uztura enerģijai, un mani pēkšņi sāka mocīt kuņģa sāpes, sapratu, ka tas no skābes. Tai brīdī paņēmu savu zobu pastu (dzeramo sodu), apēdu vienu tējkaroti un kuņģa sāpes pārgāja, jo zināju, ka sārms palīdzēs. Tās ir arī zināšanas par produktiem, lietu vairākkārtēju izmantošanu. Tā ir sevis un ģimenes izglītošana, jaunu horizontu apgūšana un prieks par brīvību! Esam atguvuši neatkarību no mantām un nemitīgas dzīšanās pēc labākā datora, birstes vai kleitas!
