Tālu aiz polārā loka ir nogādāti 153 dažādi Latvijas kultūraugu sēklu paraugi, lai turpmākos gadus tie drošā vietā tiktu glabāti globālajā sēklu bankā Svalbārā. Tā ir vieta, ko speciālisti nereti salīdzina ar Noasa šķirstu – ja klimata pārmaiņu vai kādu citu katastrofu dēļ kādā valstī pazūd turienes kultūraugi, augu gēnu banka ir īstā vieta, no kurienes augu sējumus atjaunot.
Latvija jau pirms trim gadiem sāka veidot sev svarīgo sēklu kolekciju – vispirms paraugi tika atlasīti tā saucamajā pamata kolekcijā, kas glabājās institūtā Salaspilī, bet otra drošības kolekcija tika nosūtīta uz Zviedriju, stāstīja Ruņģis. Tagad tāda būs arī Svalbārā.
“Sūtīšanai uz Svalbāru tika atlasītas svaigas sēklas un visa kolekcija ir atjaunota.
Sākumā selekcijas institūti konkrētos augus izsēja uz lauka, ievāca sēklas, pārbaudīja, vai viss atbilst šķirnes raksturojumam. Mēs saņēmām sēklas, izžāvējām, ielikām paciņās un tagad nogādājām Svalbārā,” stāstīja Ruņģis.
Gēnu banka Svalbārā savas durvis ver tikai dažas reizes gadā, lai bankā mūžīgajā sasalumā valstis varētu nodot glabāšanā selekcionētās sēklas. Kā skaidroja Svalbāras sēklu bankas koordinators Asmunds Asdals, banka ir liela augu DNS krātuve, kurai ir liela nozīme lauksaimniecības kultūru audzēšanā.
“Gēni, kas ļāva attīstīt kukurūzu, ir atrodami šajā savvaļas augā. Tūkstošiem gadu lauksaimnieki varēja attīstīt kukurūzu no gēniem, kas tika savākti no šī savvaļas auga,” norādīja Asdals.
Arī Svalbāras Gēnu bankas direktore Līsa Likke Stefensena uzsvēra, ka augi mūs nodrošina ne tikai ar skābekli un pārtiku, bet arī degvielu un pat šķiedrām. Lai to visu varētu iegūt, ļoti svarīgi ir nodrošināt sēklu daudzveidību.
“Kopš 1982. gada Norvēģija sāka glabāt sev svarīgo augu sēklas pamestās ogļraktuvēs. Taču izvērtējot riskus, nolēma, ka turpmākajos gados drošu sēklu dublikātu glabātuvi veidos jaunā vietā – 130 metrus dziļā tunelī, kur sēklas var uzglabāt mīnus 18 grādu temperatūrā. Veidojot drošības kolekciju sev, tika nolemts izveidos drošu sēklu dublikātu glabātuvi arī visām pārējām pasaules valstīm,” norādīja Stefensena.
Pasaulē ir vairāk nekā 1700 gēnu bankas, kurās glabājas pārtikas kultūraugu kolekcijas, tomēr daudzas no tām ir neaizsargātas un pakļautas ne tikai dabas katastrofām, bet arī karam un finansējuma trūkumam. Sēklu kolekcijās kaut vai tāds šķietams sīkums kā slikti funkcionējoša saldētava var sabojāt visu.
Kultūraugu daudzveidība ir vajadzīga, lai nodrošinātu pārtikas ražošanu un to, ka lauksaimniecība spēj pielāgoties klimata pārmaiņām slimību izplatībai. “Augu ģenētiskie resursi ir izejviela augu audzēšanai un lauksaimniecības un pārtikas ražošanas attīstībai. Tas ir nepieciešams lauksaimniecībai un zinātniekiem, lai attīstītu augu kultūru nākotnes paaudzēm,” norādīja Asdals.
Kopumā Svalbāras gēnu bankā ir iespēja uzglabāt 2,5 miljardus sēklu paraugu.
Pirms dažiem gadiem banku pirmo reizi atvēra, lai no tās kolekcijas paņemtu sēklas un atjaunotu kultūraugu kolekciju, kas konkrētajā valstī bija gājusi bojā. Lauksaimniecībai svarīgās kultūras iesēja Sīrijā pēc tam, kad kara dēļ nopostīja Alepo sēklu banku.
Latvija nebaltām dienām šobrīd sēklu krātuvē ir nogādājusi vairākas Latvijā izveidotas šķirnes. “Pārsvarā kolekcijā ir graudaugi – mieži, rudzi, auzas, lini, zirņi. Viss, kas ir Latvijas laukos redzams un pazīstams. Tāpat uz Svalbāru ir nosūtīti zālaugi un dažādi dārzeņi – tomāti un gurķi. Viss, kas aug Latvijas laukos un ir piemērots Latvijas apstākļiem,” skaidroja Ruņģis.
Katras valsts gēnu banka var parakstīt līgumu ar Norvēģijas valdību un bez maksas nodot glabāšanai Svalbārā savas valsts kultūraugus sēklas. Latvija līgumu parakstīja pirms trīs gadiem, kas ļauj Latvijai kolekciju papildināt un nodot tur arī nākotnē selekcionētās sēklas. Vienīgais, kas jāņem vērā – tur nevarēs noglabāt ģenētiski modificētas sēklas, augļkopas, veģetatīvi pavairojamus augus kā, piemēram, kartupeļus, ogulājus un augļu kokus. Tāpat Svalbāras gēnu banka nav vieta, kurā uzglabāt dekoratīvos augus.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
