Dzintras Krūmiņas ģimenē Rendija nav pirmais vācu aitu suns – tāda bija arī iepriekšējā mīlule, kas mājās bija ne vien labs sargs, bet arī labākais draugs. Tādu pašu raksturu Dzintra cerēja sagaidīt arī no Rendijas.
“Protams, visi mīļoja, gan mazie bērni, gan paši. Dzīvoja pa dārzu, gulēja klēpī. Un, kad palika tie trīs mēneši, bija visas potes, tad vedam uz to “Dino zoo”, tur bija sešas nodarbības. Nu, galīgi neko mums neiemācīja, un tā mēs palaidām. Tagad viņš ir tā kā zvērs,” stāsta Dzintra.
Suņu skola kucītei nav līdzējusi. Rendija Dzintru nerespektē. Vienīgais, kas suni var savaldīt, ir vīrs.
“Es gribētu uzzināt, kā tikt ar viņu galā, kā apieties ar viņu, lai nav tāda viņai attieksme pret mums. Jo mums vajag draugu, mums nevajag ne tikai sargu, bet arī draugu ģimenei,” saka Dzintra.
Šo situāciju palīdzēs risināt dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs. Viņš ir pārliecināts – Rendijas sāpīgie izgājieni viņai ir tikai rotaļa. Tomēr, ja uzvedība netiks laikus koriģēta, sunim drīz vairs nebūs nekādu robežu.
“Te es neredzēju nekādu agresiju, viņš vienkārši priecīgs. Bet caur to spēli viņš mācās manipulēt ar jums. Viņš saprot, ka viņa ir pietiekoši stipra, un, ja viņa lēks, tad no jūsu puses būtu tikai izvairīšanās. Un viņa tad jūtas vēl stiprāka,” skaidro eksperts.
Rendija cenšas ieņemt augstāko vietu ģimenes hierarhijā, un viņai tas tiek atļauts. Spēlēšanās ir neatņemama kucēna socializācijas sastāvdaļa, taču Dzintras uzdevums ir noteikt, kad sākas un beidzas rotaļu laiks.
“Vajag kaut kādu mantiņu, uz kuru var pārslēgt viņas uzmanību, lai viņa spēlējas ar jums, nevis kožot jūsu rokās un kājās, bet lai viņa kož tajā bumbiņā, lai kož kaut kādā priekšmetā. Piedāvājiet viņai paspēlēties par to, ka viņa ir paklausīga. Teiksim, likt viņai komandu “sēdi”, lai viņa mierīgi pasēž piecas sekundes, un tad nest viņai to bumbiņu. Tad viņa mācīsies būt paklausīga. Un jūs tajā brīdī jau kļūsiet par saimnieci, tad veidojas hierarhija,” skaidro Čipuštanovs.
Pašlaik sunim trūkst socializācijas un motivācijas. Un, ja par bumbiņu interese var pazust ātri, tad no gardumiem atteikties gan ir neiespējami.
“Protams, sākumā, lai viņam kaut ko iemācītu, mums vajag viņu ieinteresēt. Ja mēs izmantojam kārumus, sunim jābūt izsalkušam. Ja suns reāli izsalcis, tad mēs varam manipulēt ar barību, lai liktu viņam izpildīt kaut kādas komandas. Ja jūs dodat viņam kārumu un viņš atsakās no tā kāruma, tad tas liecina par to, ka viņš nav pietiekoši izsalcis. Vai nu viņam pārāk liels stress atrasties tajā vidē, kur viņš atrodas,” norāda Čipuštanovs.
Lai sunim būtu lielāka motivācija mācīties, saimnieks pa retam var izlaist kādu mīluļa ēdienreizi, piemēram, vakariņas vai brokastis pirms nākamās dienas nodarbībām.
Svarīgi atcerēties – kārums sunim jādod no atvērtas plaukstas. “Ja kārums ir pirkstos, tad viņš kodīs visiem pirkstiem tāpēc, ka ļoti gribas ēst un ļoti gribas to kārumu. Un vēl papildus tas uzbudinājums, kurš nedod iespēju sakoncentrēties, lai mierīgi paņemtu to kārumu,” saka eksperts.
Tikpat svarīgs ir arī pats ikdienas ēdienreižu process, caur kuru var mācīt paklausību. Rendijai jāsaprot, ka lēkšana virsū saimniecei viņu no bļodiņas tikai attālina. Eksperts iesaka – ja, Dzintrai nākot ar bļodu, suns neklausa komandu “sēdi”, saimniece var apgriezties un doties atpakaļ.
“Rendija kļūs mierīgāka, vienkārši domās: hmm, kas tagad notiek, ko man darīt. Un tad jūs atkal varat nākt un teikt viņai “sēdi”. Jāapsēžas kaut vai uz pussekundi. Un, kad viņa apsēžas, no tās bļodas iedot viņai mazliet to barību,” zina ieteikt Čipuštanovs.
Suns noteikti jāapbalvo ne tikai brīdī, kad izpilda komandu, bet arī tad, kad ir nomierinājies: “Teiksim, viņš skrēja, skrēja, skrēja, viņam apnika, viņš apguļas un guļ. Tad obligāti pienākt klāt un [pateikt:] super, malacis, forši. Un iedot kaut ko garšīgu, lai viņa saprot, ka būt mierīgam arī ir izdevīgi.”
Tāpat apmācību procesā vajadzīga pareiza kaklasiksna un pavada. Šobrīd Rendija pavisam viegli var saimnieci aizraut sev līdzi. Eksperts iesaka iegādāties stingrāku kaklasiksnu vai tā sauktos iemauktus un treniņos obligāti likt suni pie pavadas.
“Kad suns brīvi skrien, jūs neko nevarat izdarīt. Bet, ja pielikta pavada, pavada jau ir kontrole, un suns to jūt,” saka Čipuštanovs.
