Eksperti: Auces upē ir slikta hidromorfoloģiskā kvalitāte – aizsprosti visā tās garumā

Pēc Auces upes apsekošanas un nokartēšanas secināts, ka upei ir slikta hidromorfoloģiskā kvalitāte un visā upes garumā ir novērojami dažāda veida aizsprosti. Kopumā Lielupes upju baseinu apgabalā Latvijas centrālajā daļā labā ekoloģiskā kvalitātē ir tikai astoņi procenti upju, informēja VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC), kura eksperti kopā ar partneriem veica Auces upes apsekošanu.

Upju ekoloģiskā kvalitāte tiek vērtēta, ņemot vērā fizikāli-ķīmisko, bioloģisko, kā arī hidromorfoloģisko kvalitāti.

LVĢMC skaidroja, ka informācija par Auces upes ekoloģisko stāvokli tika prezentēta Dobelē notiekošā seminārā, kurā piedalījās vides speciālisti, Auces upei piegulošo zemju īpašnieki, pašvaldību darbinieki un citi interesenti.

Auces upe ietilpst Lielupes upju baseinā, un nozīmīgākie izaicinājumi ir ietekmes no senāk veiktajiem hidromorfoloģiskajiem pārveidojumiem – upes taisnošanas, uzpludināšanas, kas ir mainījusi upes dabisko režīmu, kā arī barības vielu ieplūde – slāpekļa un fosfora savienojumi.

Upes tecējumu ierobežo arī bebru būvētie aizsprosti, tomēr roku ir pielicis arī cilvēks, veidojot akmeņu krāvumus, kas ierobežo upes plūduma nepārtrauktību.

LVĢMC un projekta "GoodWater IP", kura ietvaros notika Auces upes apsekošanas darbi, eksperte Linda Fībiga norādīja: "Auces upe ir viena no četrām upēm, kura ir apsekota jeb nokartēta visā tās garumā, identificējot cilvēku radītos pārveidojumus, kas pasliktina upes hidromorfoloģisko kvalitāti."

Viņa skaidroja, ka visā upes garumā novērojami arī hidromorfoloģiskie pārveidojumi – taisnošana, mazo HES aizsprosti un arī cilvēku veidoti akmeņu krāvumi. Fībiga skaidroja, ka tālākie soļi būs sagatavot prioritāri īstenojamo darbu sarakstu, kas palīdzēs uzlabot Auces upes ekoloģisko stāvokli.

Vairākos upes posmos plānots arī izlīdzināt akmeņu krāvumus, kā arī dažviet pārtīrīt gultni videi (un biotopiem) draudzīgā veidā.

Savukārt LVĢMC hidroekoloģijas eksperte Jolanta Jēkabsone norādīja, ka papildus tiek analizēti arī barības vielu ieplūdes avoti, veicot monitoringu daudzos Auces upes posmos un pietekās. Auces upes augštecē ir paaugstinātas kopējā slāpekļa koncentrācijas, savukārt upes lejtecē – gan slāpekļa, gan fosfora koncentrācijas.

"Nākotnē tiks ieviesti barības vielu ieplūdes samazinošie pasākumi tam piemērotākajās vietās, kur tas dos vislielāko efektu. Barības vielu samazināšana Auces baseinā tiks panākta, izbūvējot jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Nākotnes ciemā, kā arī lauksaimniecības teritorijās ieviešot zaļās infrastruktūras risinājumus, piemēram, buferjoslas, mitrājus vai citus risinājumus," viņa skaidroja.

Uz upes kvalitāti norāda arī tajā sastopamās zivis.

Jo lielāka cilvēka ietekme uz upi, jo mazāk tajā būs pavīķu, strauta nēģu un citu ekoloģiski jutīgu jeb dzīves vides ziņā kaprīzu sugu, bet vairāk – deviņadatu stagaru, raudu un citu ekoloģiski tolerantu jeb dzīves vides ziņā maz izvēlīgu zivju.

Kā seminārā pastāstīja institūta "BIOR" speciālists Kaspars Abersons, visvairāk ekoloģiski jutīgu un vidēji jutīgu sugu zivju ir Auces vidustecē, bet vissliktākā situācija ir iztaisnotajos posmos upes augštecē virs Īles un lejtecē lejpus Nākotnes. Upes kvalitāti un tās zivju faunu ietekmē ne tikai gultnes iztaisnošana, bet arī aizsprostu izbūve, HES ekspluatācija un nekontrolēta bebru aktivitāte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt