Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) šogad reģistrētas jau 177 kritušas mežacūkas. Eksperti lēš, ka atrasti gan tiek vien 10 % no kopējā kritušo mežacūku skaita. PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis atzīst, ka šī ir būtiska slimības apkarošanas daļa, taču praksē nepietiekami organizēta, proti, meži ir pilni ar slimības perēkļiem – kritušajām mežacūkām:
''Nevar jau nevienu mednieku dzīt uz mežu, lai viņi ķemmētu mežu piespiedu kārtā, tas ir gribas jautājums. Taču otra iespēja mazināt slimības izplatību ir pašas mežacūku populācijas mazināšana. Tā ir intensīvāka medīšana un arī mežacūku piebarošanas pārtraukšana, jo, ja šie mežacūku bari ir ar lielu attālumu viens no otra, tad ir lielāka iespēja, ka veselās nesadursies ar slimajām un kritušajām.''
Par cūku līķu izvākšanu no meža, ja par to atrašanās vietu ir ziņots, šobrīd atbild jeb administrē pašvaldības. Savukārt PVD mežacūku līķu izvešanu kompensē. Kritušās mežacūkas visvairāk atrod mednieki, kas arī šobrīd vēl dodas dzinējmedībās. Mednieku savienības vadītājs Jānis Baumanis vērtē, ka esošā mežacūku savākšanas sistēma ir vispareizākā. Savukārt, runājot par to, kā atrasto kritušo cūku skaitu palielināt, mednieka ieskatā tas ir sarežģīti un problēmu ar mēra izplatību neatrisinās, jo slimie dzīvnieki ir mobili, turklāt šķērso robežu arī no kaimiņvalstīm.
Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe papildināja, ka vietvarām pretenziju pret esošo atbildību par mežacūku līķu savākšanu neesot, taču kopš 2015. gada nav bijušas arī diskusijas par to, kā to padarīt efektīvāku:
''Ja būtu jauni, labāki priekšlikumi, pašvaldības šos pienākumus varētu arī atdot kādam citam. Protams, ka to līķu savākšanu neveic tikai mednieki, to dara arī pašvaldības, meklē cilvēkus, kas veic šo pakalpojumu, slēdz ar viņiem īstermiņa līgumu par konkrēto darbu, un par to viņi arī saņem to atlīdzību. Ir arī vietas, kur šos cilvēkus, kas to būtu gatavi darīt, nevar atrast.''
Āfrikas cūku mēris šogad jau skāris arī divas vērienīgas mājas cūku fermas Krimuldas novadā un Salaspils novadā, kur lopkopjiem nācās likvidēt tūkstošiem cūku lielus ganāmpulkus.
