«Dienas tvīts»: Lakstīgala

Aprīļa beigās no Āfrikas pārrodas lakstīgalas. To skaļās, izteiksmīgās dziesmas parasti dzirdamas laikā no krēslas līdz rītausmai, kad dziedošam putnam var pieiet gluži tuvu, bet parasti ne ieraudzīt.

Lakstīgalas izskats ir pilnīgā pretstatā spožajai balsij - tā ir necili pelēkbrūna. Kopš pagājušā gada Latvijas savvaļas putnu sarakstā iemaldījusies otra Eiropas lakstīgalu suga - rietumu lakstīgala, kas ir ļoti līdzīga pēc izskata un arī tās dziesma atgādina mūsu lakstīgalas dziesmu.

Abas lakstīgalu sugas dzīvo nošķirti - parastā Eiropas ziemeļos un austrumos, kamēr rietumu lakstīgala rietumos un dienvidos, un tuvākā šo putnu ligzdošanas vieta ir Polijā. Pie mums tās diez vai tuvākajā laikā apmetīsies uz dzīvi. Te gan jāpiebilst, ka no lakstīgalu ģints Latvijā retumis sastopama vēl viena suga - zilrīklīte, kuras zinātniskais nosaukums latīņu valodā nozīmē "Zviedrijas lakstīgala".

Daudzi citi pavasara putni dzied rubrikā "Putni vītero".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt