Vai pietiek ar atteikšanos no plastmasas maisiņiem un trauciņiem, lai uzlabotu planētas ekoloģisko veselību? Jaunākā Eirobarometra aptauja liecina, ka iedarbīgākais veids, kā risināt vides problēmas, ir mainīt veidu, kā patērējam, un mainīt veidu, kā ražojam un izplatām. Pēdējā gada laikā 66% aptaujāto sākuši šķirot atkritumus, 45% izvairījušies no vienreizlietojamās plastmasas izmantošanas vai pirkuši pārstrādātas plastmasas izstrādājumus, savukārt 42% sākuši pirkt vietējos produktus. Tomēr nereti iepakojumam, kurš varētu atbilst videi draudzīgā iepakojuma standartiem, klāt nāk kāda nepamanāma plastmasas uzlīme, lente, padarot to pievilcīgu no mārketinga puses, bet nepārstrādājamu dabā.
Ar kompostējamiem produktiem atbalsta sievietes Indijā
Zīmola "Kukū" izveidotāja Marta Buša atzīst, ka nav nekāda parauga bezatkritumu dzīvesveida sekotāja, tomēr viņa cīnās ar saviem ieradumiem un ideju par atbildīgāku dzīvesveidu vēlas nodot caur sviem produktiem - tamborējumiem no videi draudzīga materiāla. Arī produkta iepakojums ir izvēlēts tā, lai iespaids uz vidi būt pēc iespējas mazāks. Iepriekš tamborēšana no pārstrādātas kokvilnas trikotāžas bijusi tikai sirdslieta, taču pēdējos divus gadus zem nosaukuma "Kukū" apgrozījumā tiek laisti arī kaņepju un lina mazgāšanās piederumi: dušas cimdi, muguras masāžas jostas un ziepju maisiņi.
"Bērnu kopšanas atvaļinājumā sāku domāt, kā pavadīt laiku lietderīgi, lai nav bērnam piecas sedziņas jātamborē. Sāku interesēties par materiāliem, negribēju, lai mans hobijs un ambīcijas kaitētu dabai. Tā es atradu kaņepju dziju, kas ir ar rokām vērpta, bez ķimikālijām un raupja. Ideāla, lai no tās radītu mazgāšanās produktus," stāsta zīmola "Kukū" radītāja.
Viņa skaidro, ka, mazgājoties ar kaņepes dzijas iztrādājumiem, tiek "nošauti divi zaķi ar vienu šāvienu". Tiek noskrubēta āda, uzlabota asinsrite, dodot papildus masāžas efektu. Vienīgi nav tāda putojoša efekta kā plastmasas švammēm, bet tas ir gaumes jautājums. Turklāt, iepērkot kaņepju dziju no Indijas, viņa samaksā par godīgu roku darbu – Indijas sievietēm nav jāpamet ciemi, lai pārvāktos tuvāk lielajām manufaktūrām. Taču, ja dušas cimdi un masāžas jostas veikalos ir atrodamas dažādās dizaina un iepakojuma variācijās, tad ziepju maisiņu parādīšanās un to lietošana gan bija radījusi neizpratni pircēju acīs.
"Patiesībā viss ir vienkārši. Mēs varam nopirkt visskaistākās, rokām ražotās ziepes, bet kādā brīdī tās kļūs mazas un neparocīgas lietošanai, glumas un neestētiskas. Pati esmu saskārusies ar to, ka gribas vienkārši izmest un paņemt citas. Šajos ziepju maisiņus var ielikt gan skaistās ziepes, gan atlikušos ziepju gabaliņus, tad mazgājoties ziepes tiks izmantotas līdz pēdējam krikucītim," atklāj Buša.
Kaņepju un lina mazgāšanās piederumus var atjaunot, ieliekot veļasmašīnā, tādējādi paildzinot lietošanas periodu, kas vidēji ir pusgads. Tur tie tiek atbrīvoti no ādas atliekām, atmirušajām šūnām un ziepju atlikumiem.
Dabīgā materiāla diegi ir kompostējami, tie pilnībā sadalās dabā, sākot aptuveni no piektā mēneša, taču precīzu datu par to nav - atkarīgs no tā, kādas papildu sastāvdaļas tika izmantotas. Plastmasas etiķetes produktiem netiek pievienotas, tāpat arī uzlīmes, lentītes un pateicības kartītes, kas būtu "Pinterest" un "Instagram" cienīgs iepakojuma noformējums.
Bušai šķiet muļķīgi pārdot produktu, kurš pats ir pilnībā noārdāms, bet ar piestiprinātu, piemēram, uzlīmi, kas rada postu dabai. Papīrs etiķetei, ar kādu viņas radītie produkti nokļūst veikalā, ir no pārstrādāta materiāla, savukārt lentītes vietā tiek izmantotas kaņepju vai lina dzijas atliekas. Turklāt, sūtot ar pakomātu starpniecību, zīmola radītāja neizmanto plastmasas plēvi produktu iesaiņošanai. Tas sākās kā izaicinājums ''Jūlija bez plastmasas'' ietvaros, kas uzņēmējai liek uzņemties zināmu risku - tā kā kartons atšķirībā no plastmasas plēves nav ūdensdrošs materiāls, pārvadātājs nenes atbildību, ja ar sūtījumu kaut kas notiek.
Plastmasa, kas sadalās kompostā
Kā videi draudzīgā alternatīva tirgū ienāk dažādi bioiepakojumi. Līdzīgā izskata dēļ tos ir ļoti viegli sajaukt ar plastmasu, taču atšķiras izejvielas. Plastmasa tiek izgatavota no neatjaunojamajiem vides resursiem – naftas pārstrādes produktiem, bet bioplastmasu iegūst no atjaunojamiem - kukurūzas cietes un cukurniedrēm. "CleanLiving Group" ir Norvēģijas uzņēmuma oficiālais pārstāvis Latvijā, kas izplata un veic dažādus produktu testus un apskatus bloga ierakstos. Kompānija koncentrējas uz bionoārdāmajiem atkritumu maisiem, iepirkumu maisiem, augļu maisiņim, mulčas plēvi, kas paredzēta augsnes pārklāšanai, aizsargājot no nezālēm.
Uzņēmuma vadītāja Zanda Briķe skaidro, ka bioplastmasa sadalās apkārtējās vides temperatūrā un ir kompostējama: "Šobrīd Igaunijā atrodas viena no rūpnīcām, kur tiek ražoti iepkojumi. Mums ir divu veidu iepakojumi: tādi, kas ir industriāli kompostējami, un tādi, kas ir mājas apstākļos kompostējami. Uz jebkura biomateriāla ir norāde, kādā veidā tas ir kompostējams, tāpēc ir jāprot atpazīt etiķetes, uzlīmes. Piemēram, augs ir uzticama kompostējamības etiķete. Savukārt etiķetes, kas apliecina mājas kompostējamību, ir "OK compost home un DIN-Geprüft Home Compostable".
Pagājušajā gadā uzņēmums veica eksperimentu, ievietojot kompostā noārdāmos atkritumu maisus. Viens bija piepildīts ar dažādām mizām, čaumalām un citiem dabiskiem materiāliem, otrs - salocīts un ielikts turpat blakus. Rudenī papildus tika uzbērta nopļautā zāle un lapu kaudze, lai komposts veiksmīgāk satrūdētu un sadalītos. Šogad maisiņus atraka, taču tikai viens no tiem bija sadalījies.
"Mēs bijām kļūdījušies aprēķinos, nebijām izveidojuši pieklājīgu komposta kaudzi. Uz ziemu samestās lapas neradīja pietiekamu mikroklimatu, lai salocītais maisiņš satrūdētu. Otrajā maisiņā, kur bija virtuves atkritumi, bija pietiekams mitruma līmenis, un tas veicināja veiksmīgu sadalīšanos," stāsta Briķe, kura šo eksperimentu veica savā dārzā.
Bioplastmasas sadalīšanās laiks mājas kompostā ir aptuveni mēnesis, industriālajā – 6-12 nedēļas. Tomēr lielākais izaicinājums, ar ko saskaras uzņēmums, ir tas, ka Latvijā nav pieejama speciāli paredzēta atkritumu pārstrādes vieta industriālajam kompostam. Ir noslēgts līgums ar SIA "Getliņi EKO", taču pagaidām nav skaidrs, kad šāda vieta būs pieejama. Šobrīd tāda atrodas Igaunijā. Industriālajam kompostam ir nepieciešama augstāka temperatūra, citāds mikroklimats un mitruma līmenis - ar mērierīču palīdzību to ir vieglāk uzraudzīt. Gadījumā, ja produktu, kas paredzēts industriālajai kompostēšanai, izmet mājas kompostā vai atkritumu tvertnē, no kuras tas nonāk atkritumu poligonā – tas sadalīsies, bet ilgākā laika posmā. Ja Latvijā būtu sakārtots jautājums par industriālo kompostēšanu, no šiem produktiem varētu iegūt augsni.
Iepakojums, ar ko var mieloties tārpi
Katru gadu Latvijā atkritumos nonāk 100 tonnu zobu pastu tūbiņu - šādu aprēķinu veicis uzņēmuma "Monk Island" dibinātājs un idejas autors Armands Vecvanags. Studējot industriālo dizainu Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē, jaunietim radās izpratne par produktu ražošanas tumšo pusi un tās ietekmi uz dabu un veselību. Tam sekoja arī padziļināta interese par uzturu.
"Biju tas klasiskais students, kurš ēda piciņas, čipsus. Saspringtā darba ritma un neveselīgās ēšanas dēļ pasliktinājās veselība. Sapratu, ka veids, kā mēs šobrīd ražojam un patērējam produktus, nav pats veselīgākais, tāpēc vēlējos radīt produktu, kas apkārtējai videi ir iespējami nekaitīgāks. Tā nonācu līdz zobu pulveriem,'' stāsta Vecvanags.
Sākās eksperimenti, analizējot katru aktīvo vielu zobu pastas sastāvā un iepērkot izejvielas no Eiropas ražotājiem. "Monk Island" zobu tīrīšanas pulveris ir paredzēts zobu pulēšanai un mīkstā aplikuma noņemšanai. Tā sastāvā, atšķirībā no zobu pastām, nav ūdens. Pulveris ir sausā veidā, tādējādi nav nepieciešams pievienot konservantus, lai nomāktu mikroorganismu vairošanos šajā vidē. Pēc padoma uzņēmējs bija vērsies arī pie zobārstiem un ķīmiķes, bez kuru ieteikumiem nebūtu izdevies nonākt pie gatava produkta.
Atrast īsto iepakojumu gan nav bijis viegli, jo ne stikla, ne metāla, ne plastmasas iepakojums neatbilda viņa iecerei. Salīdzinājumam viņš izpētījis, ka uz vienu zobu pulvera celulozes iepakojumu ir 1,1g oglekļa dioksīda izmešu, savukārt tāds pats iepakojums no plastmasas radītu 31 gramu izmešu, stikla - 45 gramus, bet metāla izmantošanas gadījumā vismaz 150 gramus. Izvēle krita par labu celulozei, kas pārstrādājas 85 dienu laikā. Lai to pārbaudītu, pērn jūlijā tika uzsākts bioloģiskās noārdīšanās eksperiments.
"Piemājas dārziņā ievietojām divus iepakojumus – plastmasas iepakojumu un celulozes. Pēc gada plastmasas maisiņš bija nemainīgi saglabājis savu pozīciju, savukārt ar celulozes iepakojumu jau pirmajās eksperimenta dienās mielojās tārpiņi," atklāj Vecvanags..
Pēc zobu pulvera lietošanas Vecvanags iesaka iepakojumu kompostēt dārzā vai komposta kaudzē. Ja tādas iespējas nav, var mest nešķirojamajos atkritumos, jo nav pārliecības, vai kartona un papīra pārstrādātāji atšķirtu šo iepakojumu no plastmasas. Tāpat viņš sācis piedāvāt iepakojuma dizaina risinājumus arī citiem uzņēmumiem, kuri vēlas savus produktus iepakot videi draudzīgāk. Tas varētu būt viens no risinājumiem, kā uzlabot ražošanas situāciju, pārdomājot, kā tiek ražots produkts un no kā tas sastāv.
