Ļaudis Berģu ielā, netālu no pansionāta ar tādu pat nosaukumu, dzīvo gadu desmitiem, taču tādu mežacūku interesi vēl nav pieredzējuši. Mežacūkas tur nekad neesot viesojušās. Taču šogad piemājas zālājā un tuvākajā apkārtnē tās pamatīgi uzdarbojušās – ar šņukuru rūpīgi pārcilājušas velēnas un zem tām kaut ko meklējušas.
Maiga Černokozinska LTV raidījumam “4.studija” pastāstīja, ka pati savām acīm mežacūku saimi nav redzējusi. Bet kaimiņš netālu no dzīvojamajām mājām tās piefiksējis gan un uzfilmējis arī video pierādījumu, kas apliecina – ar iedzīvotājiem nesaskaņotus zālāja rakšanas darbus paveikusi mežacūku mamma kopā ar sešiem maziem rukšiem.
Kundze uzsvēra, ka cilvēki baidās iet ārā, jo nezina, kurā laikā pagalmā var sastapties ar nelūgtajiem viesiem. Katru nakti mežacūku bars nodara arvien jaunus un jaunus postījumus, itin nemaz nekautrējoties un nebaidoties no turpat blakus dzīvojošajiem cilvēkiem.
Ko mežacūkas meklē?
Iedzīvotāji ir neizpratnē, kas tik garšīgs slēpjas piemājas zālājā. To gan zina skaidrot Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors Andrejs Svilāns: “Tur, pirmām kārtām, apakšā ir gan pieneņu sulīgās saknes, kur pienene sakrājusi jau resnajās saknēs sev barības vielas nākamajam gadam. Tur ir ķimeņu saknes, kas mežacūkām bieži vien garšo. Un, visbeidzot, tur ir pilnīgais deserts – tur ir maijvaboļu kāpuri, un tur vēl ir citi kukaiņi, kuri ierakušies zemē uz ziemošanu. Tas viss ļoti labi noder mežacūku barībai.”
Turklāt mežacūkām ir ļoti laba oža. Maigas kundze minēja, ka piemājas zālājā auguši topinambūri. “4.studijas” aptaujātie mednieki zināja stāstīt, ka tieši šis ziemas dārzenis mežacūku izpratnē ir tas pats, kas kaķim baldriāns, tātad vilinoši smaržīgs un gards.
Svilāns uzsvēra, ka meža dzīvniekiem – gan tiem, kuri ziemā aktīvi, gan tiem, kuri dodas guļā – šobrīd intensīvi jāmeklē barība, ar ko uzaudzēt tauku slānīti. Un tam noderot viss.
Kā risināt problēmu?
Bet, kā rīkoties, ja gadās satikties ar mežacūku mammu, aiz kuras sivēnu svīta?
“Vienkārši jāapstājas. Mežacūka neies uz kontaktu. Šajā laikā vairs tie mazuļi nav tik maziņi, lai viņus aizstāvētu. Viņa aizies projām,” pastāstīja Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Berģu ielas iedzīvotājus uztrauc ne tikai fakts, ka kaimiņos pēkšņi uz dzīvi apmetusies mežacūku ģimene, bet arī tas, ka viņu problēma nevienam neinteresē. Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Berģi 160” vadītāju dažādas iestādes sūtījušas cita pie citas, un viņai radies iespaids, ka meža zvēru radīto problēmu neviens nevēlas risināt. Viņa uzskata, ka mežacūkas drīzumā izpostīs arī rododendrus un rožu dobes, kā arī apdraudēs cilvēkus.
Kā rīdzinieks, kuram nekad nav bijis saskarsmes ar mežacūkām un to radītajiem postījumiem, var zināt, kur viņam jāvēršas?
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Lūsis norādīja – pilsētu teritorijas ir tās vietas, kur medības ir aizliegtas. “Katrā pašvaldībā ir Medību koordinācijas komisija. Arī Rīgas domei tādai ir jābūt. Un attiecīgi pie viņiem ir jāvēršas un jāprasa, lai viņi šo jautājumu risina,” sacīja SIA “Rīgas meži” mežzinis Uldis Gaiss.
Mežsaimniecības inženieris Kaspars Šuikovskis uzsvēra: “Valsts līmenī sakārtota tā lieta ir teorētiski un tikai uz papīra. Kā jūs teicāt, zvana vienam, otram, piektajam, bet tie, kuri sēž 20 kabinetos, to lietu neizdarīs. Tas ir jādara nakts vidū ar rokām, un tas ir smags un bīstams darbs.”
Izrādās, ka cūkas ir pietiekami gudras, lai dotos sirojumos pat kilometriem tālu. It īpaši, ja cilvēks pats sarūpējis bezmaksas bagātīgi klātu galdu.
Berģu ielas rukšus neviens negrasās šaut, taču apdzīvotajā vietā mežacūkas nepaliks.
Šuikovskis atzina, ja sivēnu māte ies bojā, tad sivēni, kuri pie citas dzīves nav raduši, paliks turpat un radīs vēl lielākas problēmas. Viņš atklāja, ka ir plāns mēģināt mežacūkas padzīt no pilsētas daļas prom uz meža teritoriju, kura esot pietiekoši liela.
Berģu ielas mežacūkas ir atklājušas, ka patiesībā nav vienotas rīcības, ko darīt, ja dzīvnieki ienāk pilsētā un jūtas tur labāk nekā viņu kaimiņi – cilvēki. Nozarē strādājošie norādījuši, ka šis jautājumus būtu jārisina Valsts meža dienestā (VMD) un ar steigu, jo mežacūku populācija mūsu valstī sākusi augt, turklāt apdzīvoto vietu tuvumā parādījušies arī lāči.
