Dabas eksperti un dažādu ar vides apsaimniekošanu saistītu iestāžu pārstāvji apseko ainavu apvidu „Augšdaugava” teritoriju, tā ir gan plaša, gan ievērojama ar savu unikālo dabu, stāsta Daugavpils novada domes Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra:
“Mēs atrodamies gan ainavu apvidū „Augšdaugava”, gan tajā esošajā dabas parkā Daugavas loki, tā ir kā ola ar dzeltenumu, vidus - dzeltenums - ir tas parks, un tas, kas apkārt, ir tā
Augšaugavas teritorija, kopumā tā ir „Natura 2000” teritorija, vairāk nekā 52 tūkstoš hektāru platībā.
Mēs apskatām gan esošos tūrisma objektus, gan apsekosim vēl lielāku teritoriju, kur vēl varētu būt tūristu intereses.”
Tieši šim ainavu apvidum „Augšdaugava” zinātniekiem jāizstrādā aizsardzības plāns turpmākajiem 12 gadiem, rēķinoties ar to, ka te jau ir gan tūristu apskates objekti, gan rit dažādā saimnieciskā dzīve, piemēram, zemes apstrāde, gan atrodamas unikālas dabas vērtības, kas pēc zinātnieku domām ir jānovērtē un jāsaudzē, un tas nereti biedē cilvēkus.
“Cilvēkus māc neziņa, piemēram, vai es tur varēšu nojaukt šķūnīti. Par to neiet runa, un tam nebūs vajadzīgas nekādas atļaujas. Vienkārši cilvēkiem ir jāsaprot tās dabas vērtības, kurās viņi dzīvo. Tas būs tas virziens, kas attīstīs tūrismu. Tas ir ieguvums viesu mājām, daiļamata meistariem, pilsētām apkārt, kur ienāks nauda. Bet, protams, ja tur būs atrasts kāds simtgadīgs ozols vai kāda priede, vai kā te Naujenē, kur ir krāšņvaboles, - tad kaut kur ir jādod priekšroka dabai,'' skaidro Latvijas Universitātes pārstāve bioloģijas zinātņu doktore Elmīra Boikova.
Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jārēķinās ar zināmiem ierobežojumiem savā saimnieciskajā darbībā, bet par to jābūt arī kādam atbalstam, iedzīvotāju viedokli izsaka Krāslavas novada tūrisma informācijas centra vadītāja Tatjana Kozačuka:
“Augšdaugava savā ziņā ir pievilcības objekts. Man nesen bija saruna ar kādu uzņēmēju, kurš, runājot par ierobežojumiem, teica: būtu labi, ja mums būtu arī kādas papildu subsīdijas, tad mēs būtu vēl priecīgāki un arī uzņemtu tūristus. Taču, manuprāt, nekādu īpašu subsīdiju viņiem nav.”
Protams, īpašu subsīdiju nav, taču ir atbalsts, piemēram, par bioloģisko saimniekošanu, ko saņem zemju īpašnieki, skaidro lauksaimniecības speciālisti. „Augšdaugavas” teritorijas aizsardzības plāns, kas vēl tikai top, būtiski šajā teritorijā dzīvojošo cilvēku jau esošo dzīvo neietekmēs, mierina Jolanta Bāra:
“Te ir maz ierobežojumu. Droši vien kaut kādu atomelektrostaciju vai lielu rūpnīcas kompleksu mēs te negribētu redzēt, bet viesu namiem, tūrismam, lauksaimniecības produktu pārstrādei.. Kāpēc ne? Te jau šobrīd mīt cilvēki, un tas loģiski, ka šajos 52 tūkstoš hektāros ir gan ciemi, gan ceļu infrastruktūra, ir viensētas. Un mēs priecājamies, ka te dzīvo cilvēki, apsaimnieko teritoriju, jo citādi mēs zaudētu lielu daļu šīs vērtības.”
Latvijas Universitātes pārstāvis Guntis Rozenbergs, pirms vēl top ainavu apvidus „Augšdaugava” aizsardzības plāns, aicina tā izstrādē aktīvi iesaistīties pašus iedzīvotājus, jo to ieteikumus un saimniekošanas ieceres varēs iekļaut plānā, ko pēc tam izmantos arī pašvaldības, izstrādājot savas teritorijas plānus:
“Šī ir lieliska iespēja Daugavpils un Krāslavas apkaimes iedzīvotājiem, zemes īpašniekiem tuvāko divu gadu laikā kopā ar bērniem un mazbērniem padomāt, ko viņi domā darīt ar savu teritoriju tuvāko 12 gadu laikā.”
Ainavu apvidus „Augšdaugava” aizsardzības plāns periodam līdz 2031. gadam taps divu gadu laikā, tad vēl notiks tā publiskā apspriešana.
