Rundānu Valna dūbe pērn tika atzīta par gada ģeovietu. Iegūtais gada ģeovietas statuss mudināja darboties, lai objekts būtu apskatāms. Pirms tam nezinātājam to būtu ļoti grūti atrast un līdz tam nokļūt. Tagad ir iztīrīti krūmi un ierīkota dabas taka. Dabas piemineklis ir kā iegarena ieplaka ar stāvām nogāzēm vienā pusē un lēzenākām otrā. Kā stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centra "Rāzna" vadītāja Regīna Indriķe, Rundānu Valna dūbe ir unikāls, savdabīgs objekts, par kuru ir skaidrs, ka tas ir veidojies pirms desmit, piecpadsmit tūkstošiem gadu ledāju ietekmē. Taču tā izcelsme nav zināma.
“Šobrīd ir veselas sešas versijas, kā šis veidojums, kā šī dobe ir tapusi. Viena ir tāda, ka tas varētu būt “pingo” vai kupolveida paugurs, kas veidojies bieža, ilgstoša sasaluma apstākļos, tāpat varētu būt kāda zemledāju, pazemes ūdeņu izplūdes vieta, varētu būt arī glaciokarsts vai dabas gāzes sprādzienu vieta, tāpat arī par meteorītu pastāv versija, ka tas varētu būt triecienā izmests materiāls, tā rezultātā šeit radies dobs paugurs, tāpat kaut kāds karsta process, kad pazemes ūdeņu ietekmē izšķīdināti pamatieži,” norāda Indriķe.
Rundānu Valna dūbei var apiet apkārt, sekojot marķējumam uz kokiem, uz tiem uzzīmētas balti zaļas svītras. Šobrīd, kad kokiem vēl nav saplaukušas lapas, ir iespējams labāk interesanto reljefa formu ieraudzīt. Ejot pa iztīrīto meža taku, kurai brīžiem var būt pārkritis pāri kāds koks, zemāk redzami svaigi smilšu izrakumi, tās ir liecības par āpšu klātbūtni.
“Un te dzīvnieki padarbojušies, ieraugām – vēl tikko sāk ziedēt – tur un tur zalktene, indīgākais krūms, kas pavasarī ir, tautā to dēvē par savvaļas ceriņu – skaists, rozā ziediem, bet ļoti indīgs, biologi pielīdzina velna rutkam, nevar aiztikt ar rokām vai apēst ogas. Tad kad noziedēs, vasarā parādīsies skaistas, sarkanas ogas, kas arī cilvēkus reizēm uzrunā,” stāsta Indriķe.
Zalkteņu šeit ir daudz. Savukārt Indriķe norāda arī uz koši sarkanām sēnēm. Tā ir viena no pavasara pirmajām sēnēm – Austrijas agrene.
“Nu redz, te mēs varam paskatīties, ko dzeņveidīgie mežā dara, te ir strādājuši dzeņi, dzilnas – te gan čiekuri, kur izlasītas sēklas, gan paskaldīts. Te arī pirmās vardītes, pirmie abinieki ir pamodušies, vēl nedaudz sastinguši, bet domā, uz kuru pusi doties,” rāda Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve.
No miega mostas arī krupji, un šogad tiem veltīta īpaša akcija.
Indriķe skaidro: “Palīdzi krupju princesei tikt ceļa otrā malā, jo krupji ziemo mežā un nārstot dodas uz dīķi, uz ūdeni, dara to gads no gada vienā un tajā pašā vietā, un cilvēki, nezinot, kur ir tie krupja ceļi, ir sabūvējuši savus ceļus. Šogad aicinām sabiedrību ziņot par tādām vietām, lai nākotnē vairāk pievērstu uzmanību, gan samazinot ātrumu, gan izvietojot zīmes, gan veidojot aizsargsietiņu un tādas kā savākšanas vietas, un pēc tam pārnesot fiziski no vienas ceļa puses uz otru.”
Indriķe atzīst, ka dabā ir daudz iespēju, kur doties un ko apskatīt. Tas gan jādara prātīgi, lai nebojātu dabas vērtības un netraucētu dabā mītošajiem zvēriem un putniem.
