Bruņurupucim patīk, ka to pakasa
Sākās viss ar nelaimē nonākušu bruņurupuci Troju, ko Edvards kādu dienu pārnesis mājās. Troja tika atrasta izmesta ārā Torņkalna parkā. Izbadējusies, saaukstējusies, un tas rupučiem parasti esot nāvējoši.
"Steidzami vajadzēja antibiotiku kursu. Te arī ir tāds iezīmējums, kur izskatās, ka ir likta gumija apkārt viņam. Ir vecs stereotips, ja mēs limitējam dzīvnieka augšanu, tad viņš būs maziņš. Īstenībā viņam tas sāk orgānus spiest. Bija baigi izmocīts diemžēl, un tas nosacīti motivēja, ka šiem dzīvniekiem vajag palīdzēt," stāstīja Edvards.
Kristiāna un Edvards atklāja, ka sākums bijis sarežģīts – nav bijis gana informācijas latviešu valodā par bruņurupuču aprūpi.
"Sākumā viņa pa istabu staigāja, ļoti tuvu pie sirds man pielīda, nāca pie manis, kad strādāju pie datora. Es viņu ņēmu klēpī, viņa gulēja uz mana vēdera un siltumā miga ciet," atminējās Edvards.
Tagad Troja ir atkopusies un laimīgi dzīvo saudzētavā. Izrādās, bruņurupučiem pat ļoti patīk, ja viņus pakasa, jo čaula nav tikai mājiņa, no kuras izlīst, bet gan mugurkauls, kam viņi jūt cauri.
Dabas aizsardzība un ūdens iemītnieki Edvardu aizrāva jau no agras bērnības, tāpēc tas bija pavisam loģisks solis – izveidot šādu patvērumu. "Mēs ne tikai pieņemam šos dzīvniekus, mēs arī konsultējam un veidojam izglītojošus materiālus," norādīja Edvards.
Tagad Edvards un Kristiāna interesentiem zinā pastāstīt gan to, kādos apstākļos dažādām zivtiņām un citiem ūdens dzīvniekiem ir jādzīvo, gan kā tos labāk barot un ārstēt. Lielākā daļa dzīvnieku šeit nonākuši saimnieku nezināšanas dēļ, jo veikalos netiek pareizi izskaidrots, kādas rūpes tie prasīs un cik lieli tie varētu izaugt. Edvards pats kādreiz strādājis zooveikalā, tāpēc labi apzinās šo problēmu. Viņš ir pārliecināts, ka reti kurš cilvēks grib apzināti mocīt dzīvniekus.
"Problēma, ka daudzām firmām vienkārši gribas vairāk pārdot, nevis lai tam dzīvniekam būtu labi,"
atzina Edvards.
Kā piemēru viņš minēja zivtiņu gailīti, kuru tirgo mazā akvārijā, un tas ātri aiziet bojā. Taču lielākā akvārijā ar sildītāju un filtru, pareizi kopts, gailītis nodzīvo sešus gadus. "Diemžēl nav nekādas regulācijas, tāpēc visādos zooveikalos redzi viņus šausmīgi saspiestus, viņi indējas nost, viņiem ūdens maiņas ir galīgi nepareizas," pauda Edvards.
Ja kādu interesē mājās turēt bruņurupuci, tad jārēķinās, ka tiem ir jādzīvo vismaz 100 litru lielā akvārijā ar iespēju izkāpt ārā un pasauļoties zem siltas lampas. Edvards pastāstīja, ka bruņurupuči vārdā Igors un Vasiļeva nākuši no ļoti maziņa akvārija, kurā apgriezties varēja tikai rāpjoties viens otram pāri.
Vēl saudzētavā atrodas akvārijs, kur labāk savus pirkstus iekšā nelikt. Tajā dzīvo piraija. Edvards mierināja, ka, visticamāk, gan nekodīs, jo ir tā ir augēdāju piraiju sugas pārstāve. Šobrīd tā atrodas karantīnā, bet pēc tam pāries uz jaunu mājvietu – 500 litru akvāriju.
"Problēma bija tāda, ka viņa sāka ēst pārējās zivtiņas, jo šāda izmēra akvārijs viņām ir par mazu. Ar viņu jābūt ļoti uzmanīgiem. Viņa ir tik stipra, ja sastresotos, tad viņa varētu izsist cauri šo stiklu," brīdināja Edvards.
Zivs ar rētu un pamests krabis
Katrs ūdens dzīvnieks, kas šeit atrodas, ir īpašs, un katram savs stāsts, kā nonāca te. Kristiāna iepazīstināja ar zivtiņu vārdā Papagailis, kura saudzētavā nonākusi pavisam bēdīgā stāvoklī – ar parazītiem galvā. Par spīti tam, ka cerības bijušas niecīgas, rūpīgi kopta un ārstēta, zivtiņa izdzīvoja.
Saudzētavā dzīvo arī zaigojošās haizivis, kas nākušas no tik maziņa akvārija, ka savainojušās.
"Bija tik maz vietas, ka viņas uzsita savus purniņus. Viņām bija brūces, kas tagad jau ir sadzijušas, bet rēta vienai pat ir palikusi. Tās tāpēc, ka veikalā bija rakstīts, ka izaugs maksimums līdz 30 centimetriem, teica, ka zivs pielāgosies akvārijam. Saimnieks nebija īsti pie vainas šajā gadījumā," skaidroja Kristiāna.
Tagad saudzētavā šīm zivīm gatavo 2000 litru lielu baseinu, jo zivju izmērs nākotnē būs pat ļoti liels – viens metrs un četrdesmit centimetri.
Turpat netālu savu mājvietu atradis vēl kāds īpašs ūdens iemītnieks – krabis. Saimniece to bija bez barības pametusi īrētā dzīvoklī vienu.
Tagad krabis jaunajās mājās iejuties tik labi, ka pat nomainījis savu čaulu – tātad ir apmierināts ar jauno mitekli.
"Sākumā karantīnā ievietojām, un tagad viņš jau ir iejuties lielākā akvārijā, kur ir lielākā daļa ūdens, viņš var pakustēties, un viņam beidzot ir normāla saliņa ar smiltīm. Var redzēt, cik sajūsmināts viņš ir par smiltīm. Viņš rokas tajās, patīk kaut ko pameklēt, kādu ēdienu. Ēdiena tur nebūs, bet interese ir," skaidroja Edvards.
Rūpes par ūdens dzīvniekiem ir Edvarda un Kristiānas sirdslieta, bez kā viņi savas dzīves vairs nevar iedomāties. Ūdens katrā akvārijā tiek mainīts reizi nedēļā, lai nodrošinātu pēc iespējas labākus dzīves apstākļus pansionāta iemītniekiem.
"Ļoti daudzi pie mums atnāk kritiskā stāvoklī. Bieži vien šeit ir jāpaliek. Jāmostas ik pa divām stundām naktī, lai skatītos viņu labsajūtu," atklāja Edvards.
Saudzētavas uzturēšanā abi iegulda visus savus brīvos līdzekļus, palīdz arī ziedotāji, bez kuru atbalsta šo visu uzturēt nebūtu iespējams. Viņi stāsta, ka esot vienīgā ūdensdzīvnieku saudzētava Eiropas Savienībā, un ar laiku mērķis ir kļūt par pirmo humāno akvāriju pasaulē. Tas būs nevis ūdens zoodārzs ar iegādātiem dzīvniekiem, bet vieta, kas palīdz pamestiem mājdzīvniekiem un rod mājvietu arī invazīvajām sugām, kas ienāk Latvijā.
