Latvijā reti sastopamais ūpis – sarežģīts putns. Saruna ar ornitologu Pēteri Dakni

Cerībā saglabāt ūpju populāciju Latvijā putniem uzstādītas mucu ligzdvietas kokos, kur tiem būtu vieglāk patverties no tūristu pūļiem. Tomēr ūpji nemetas veidot tur ligzdas, jo grib paskatīties, vai šī vieta droša. Ornitologiem arī neklājas viegli ar šo putnu apsekošanu un pamanīšanu, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" stāstīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības "Ūpja programmas" vadītājs Pēteris Daknis.

Muca var kalpot ne tikai vīna darīšanai un kāpostu skābēšanai. Kāda visai neparasta viesnīca Vācijā saviem apmeklētājiem piedāvājot izbaudīt naktsguļu mucās, kuras aprīkotas ar logu, gultu un pat vannas istabu. Latvijā popularitāti iekaro mucu pirtis. Ik pa laikam uzzinām arī par kādu ekstrēmi noskaņotu pārgalvi, kas ķer adrenalīnu, mucā traucoties lejup no Niagāras ūdenskrituma. 

Izrādās, ka muca kā omulīga mājvieta der arī lielākajam pūču dzimtas pārstāvim – ūpim jeb samērā slinkai būtnei ar svārstīgu garastāvokli, galvu, ko rotā spalvu pušķis, un lielām, oranžām acīm.

Lai veicinātu šīs Latvijā kritiski apdraudētās sugas populācijas saglabāšanos un atjaunošanos, Latvijas Ornitoloģijas biedrība radusi atjautīgu risinājumu, mežos ierīkojot mākslīgās ligzdvietas, kas darinātas no metāla mucām. Ornitologu izveidotās mākslīgās ligzdas nav vienkāršas metāla mucas. Pirms to uzstādīšanas tās tiek iekārtotas atbilstoši ūpju vajadzībām.

"Ūpis neko nenes uz savu ligzdu. Tas, ko viņš dara uz zemes – vienkārši izkasa ligzdas bedrīti augsnē, tāpēc mēs ieberam mucās ligzdas materiālu, kurā to bedrīti izkasīt. Par tādu īpašu labiekārtošanu es to nesauktu, es domāju, ka putnu būrīši droši vien ir vairāk labiekārtoti. Protams, ir padomāts, lai nevar satraumēties, lai jaunie putni nevar kaut kur iesprūst," norādīja Daknis. 

Apdzīvotajās ligzdās tiek uzstādītas arī kameras, kas, reaģējot uz kustību, uzņem fotogrāfijas. 

"Ar domu, lai saprastu, kādi ir barības objekti, ko nes jaunajiem putniem. Ja nu gadījumā ir kaut kāds plēsonības moments, tad lai zinātu, kas to izdarīja, jo līdz šim ir bijis tā, ka ir cāļi, aizbrauc pēc mēneša, un nav nekā vairs, viss ir tukšs un kluss, un iemesls nav zināms," atzina Daknis. 

Daži ūpji katru gadu tiek aprīkoti arī ar raidītājiem, lai iegūtu datus par to pārvietošanos, barošanās paradumiem un arī potenciāliem priekšlaicīgas nāves iemesliem. Piemēram, pagājušajā gadā viens ar raidītāju aprīkots ūpis bojā aizgāja, saņemot strāvas triecienu. 

"Tas, protams, ir ļoti skumji, bet, no otras puses, mēs uzzinājām, ka tas notiek, kā tas notiek, uz kāda tipa elektrības stabiem tas notiek, un tā ir zināmā mērā ļoti vērtīga informācija. Ja tas notiek bez raidītāja, visticamāk, nebūs tā, ka paveiksies un kāds nosisto putnu atradīs pirms lapsas," norādīja Daknis. 

Tas viss tiek darīts, lai saglabātu un, cerams, palielinātu ūpju populāciju Latvijā, kas šobrīd ir visai neliela.

"Ūpis ir putns ar lielu teritoriju, kurā viņš citus ūpjus nelabprāt laiž, tāpēc to blīvums nevar tikt sasniegts tāds, kā parastajiem putniem, mājas strazdiem, piemēram, kas var ligzdot būrīti pie katra koka. Ūpis ir piedzīvojis arī mērķtiecīgu iznīcināšanu no cilvēku puses, jo ir uzskatīts par kaitīgu, kā jau savulaik daudzi plēsīgie dzīvnieki. To iznīcināšana diezgan veiksmīgi padevās, par to pat maksāja naudu," stāstīja Daknis. 

Metāla mucas ūpju ligzdošanai viņš kopā ar citiem ornitologiem uzstāda jau vairākus gadus. Katru gadu notiek arī divus gadus iepriekš uzstādīto mākslīgo ligzdu apsekošana. Šogad pārbaudītas jau 120 mucas, bet diemžēl bez panākumiem.  

"Diemžēl tieši tajās nevienā nav ligzdots, bet tas ir tāpēc, ka mums to putnu tomēr ir ļoti maz. Toties ir ligzdots vienā no tādām mucām, kuru uzlikām tikai pagājušajā gadā, gada beigās. Tas ir zināmā mērā pārsteigums, jo parasti tik ātri viņi tās neieņem, viņi tomēr grib paskatīties, pierast. Pēc iepriekšējās pieredzes bija tā, ka mākslīgo ligzdu ieņem, vienu sezonu izlaižot, kad viņi ir iepazinušies un sapratuši, ka šī varētu būt drošāka vieta nekā uz zemes," norādīja Daknis. 

Ūpju dabiskā mājvieta Latvijā ierasti ir uz zemes, jo šeit nav klinšu, uz kurām tie labprāt ligzdo citos reģionos. Latvijā gan ir klinšu atsegumi, kas ūpjiem arī ietu pie sirds, bet tajos mājot traucē tūristu pūļi – Gaujas Nacionālajā parkā neviens ligzdojošs ūpis nav manīts pēdējos 10 gadus. Līdz ar to arī ornitologiem nav nemaz tik viegli apsekot un pamanīt šos putnus. 

"Ūpis ir ļoti sarežģīts tādā ziņā. Ir, protams, metodes, kā to sasaukt, tā tas tieši arī notiek – ar skaņu, bet ūpis, atšķirībā no vairuma citu pūču sugu, ļoti nelabprāt var gribēt atbildēt, var neatbildēt vispār, var gribēt atbildēt uzreiz. Līdz ar to tā metode ir neuzticama, jo, ja neatbildēja, tad nevar droši pateikt, ka nav," skaidroja Daknis. 

To ņemot vērā, tiek lēsts, ka ūpju pāru Latvijā varētu būt no astoņiem līdz pat 70. Daknis vērtēja, ka, viņaprāt, dabā to varētu būt ap 30. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti