Bebri vai kultūras piemineklis – Preiļu muižas parkā sāk šo grauzēju medīšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Bebri Preiļu parkā dzīvo jau pāris gadus, taču lielākus postījumus ūdens tuvumā augošajiem kokiem un košumkrūmiem sāka radīt pagājušā gada vasarā. Tolaik esot meklēti dažādi problēmas risinājumi, taču par labāko un efektīvāko veidu parkā dzīvojošo bebru skaita samazināšanai atzītas medības, un mednieki jau sākuši savu darbu.

Preiļu parkā notiek bebru medības
00:00 / 04:26
Lejuplādēt

Iedzīvotāju domas dalās

Kopš pērnā gada 1. decembra Preiļos ir spēkā saistošie noteikumi, kas atļauj medīt pilsētas parka teritorijā. Šobrīd vietējais medību kolektīvs jau ir sācis darbu, un līdz 15. aprīlim, kad beigsies bebru medību sezona, plāno nomedīt visus parka teritorijā mītošos bebrus.  

Preiļu novada pašvaldība medības atzinusi par efektīvāko veidu cīņai ar bebru radītajiem postījumiem pilsētas parkā.

Latvijas Radio sastapto Preiļu iedzīvotāju domas par šo metodi dalās:

"Tur daudz koku bija sagrauzti. Teica kaut kādas medības taisīšot. Nu kā viņus visus apšaut, vai ko tur izdarīt? Nežēlīga tā ir lieta. Viņus nevar izķerstīt un kaut kur aizvest, kur netraucē?"

"Lai medī, ja viņi te veido nezin ko – savu kārtību. Man laukos viņi arī, pieņemsim, traucē, pat ļoti traucē."

"Nepieņemami. Man liekas, nav tik lielu postījumu, lai viņus šautu."

"Vai nu atstājam bebrus, vai nu kokus, lai viņi iznīcina mūsu parku. Kaut kādi lēmumi jāpieņem."

Bebri mazina parka vērtību

Preiļu muižas kompleksa un parka vadītāja Ilona Vilcāne stāsta, ka "parks mums ir ļoti liels – 47 hektāri, un no tiem – 13 hektāri ir ūdeņi".

Preiļu muižas parka vadītāja Ilona Vilcāne
Preiļu muižas parka vadītāja Ilona Vilcāne

Ir dīķu kanālu sistēma, un kanāli iet lokos, un ir arī tāda vairāk aizaugusi teritorija, "kas tad arī bebriem mēdz patikt", rāda Vilcāne.

Pie zirgu staļļa drupām ir liels vītols, kura pamatne ir bebra iegrauzta. "Rekur, te var redzēt – darbinieki ir aptinuši ar sietu, lai mazāk kārdinošs tas koks būtu. Tad, kad ūdens ir mierīgs, tad zirgu staļļi skaisti atspoguļojas ūdenī, un arī šis vītols. Ceram, ka izdzīvos – vītoli tādi salīdzinoši "dzīvelīgi" koki. Rekur, vēl viens koks," bebru nedarbus izrāda parka vadītāja.  Abi šie koki ir lieli un ainaviski vērtīgi.

Parka darbinieki daudzus rudenī bebru sagrauztos kokus jau ir novākuši, tāpēc šobrīd postījumi nešķiet tik lieli.

Preiļu muižas parks
Preiļu muižas parks

"Parks mums ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tā vienkārši atstāt šeit bebrus bez jebkādiem ierobežojumiem, – tas var mazināt parka kultūras vērtību, vēsturisko vērtību. Šajos 47 hektāros aptīt visus kokus ar sietiem nav iespējams," skaidro Vilcāne.

Bebri Preiļu parka apkārtnē dzīvo jau vairākus gadus, taču to skaita palielināšanās pilsētas centrā novērota pagājušajā vasarā. Tas esot noticis pēc tam, kas sākušies apkārtnes dīķu tīrīšanas darbi.

"Viņiem te ir salīdzinoši mierīgi, plēsēji – vilki – te nav manīti. Tad, kad viņus te nemedīja, viņiem tiešām te bija mierīga dzīvošana. Dambjus reizēm pajaucām, jā," stāsta Ilona Vilcāne.

"Citas iespējas neatradām"

Domes deputāts un Preiļu novada pašvaldības medību koordinācijas komisijas vadītājs Lauris Pastars no partijas "Latvijas attīstībai" atzīst – līdz šim veiktie pasākumi cīņai ar bebriem esot bijuši neefektīvi.

"Aplikām kokus ar režģiem un cita veida pasākumus. Kā izrādās, tomēr visefektīvākais veids ir tieši nomedījot. Ir diskutēts gan ar juristiem, ar Valsts meža dienestu,

parka vadītāja arī meklēja alternatīvas līdz medīšanai; varbūt ir citas iespējas, bet mēs citu iespēju neatradām," atzīst Lauris Pastars.

Lai medības pilsētas teritorijā būtu iespējamas, Preiļu pašvaldība izdeva saistošos noteikumus. Pastars stāsta – medību tiesības ir piešķirtas vietējam medību kolektīvam "Stirna".

"Tika pieņemts lēmums medīt ar mazjaudas šaujamieročiem, protams, ievērojot visas drošības tehnikas un visu pārējo. Katrs mednieks ir izgājis apmācības, un arī Medību likumā ir noteikts, kā drīkst raidīt šāvienu – pa skaidri redzamu mērķi. Un tas laiks tiek piemeklēts arī tad, kad cilvēku kustība ir mazāka. Medības ir notikušas, viss ir bijis kārtībā. Pēc pirmā vakara – pieci bebri nomedīti, tas jau arī parāda, ka viņu tiešām daudz," stāsta Pastars.

Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecības virsmežzinis Euģēnijs Upenieks norāda – jau aptuveni 10 gadus nomedīto bebru skaitam nav ierobežojumu. Tas saistīts ar strauju bebru skaita palielināšanos.

Šobrīd Latvijā esot aptuveni 62 tūkstoši bebru.

"Mēs redzam, ka šī populācija ir stabila un nekas tai nedraud. Katra brīva vietiņa, kur ir ūdens un barība, tur arī šis dzīvnieks cenšas iemitināties un dzīvot," stāsta Upenieks.

Viņš atzīst – risinājumi bebru problēmai katrā situācijā ir individuāli, un medības pilsētā esot viens no tiem.

"Mēs kā Valsts meža dienests nekādus šķēršļus tur īpaši viņiem neliekam. Tāpēc jau ir šī koordinācijas komisija," norāda Upenieks.

Bebru medību sezona ir līdz 15. aprīlim. Mērķis esot nomedīt visus Preiļu parkā mītošos grauzējus.

Lai turpmāk vide Preiļu parkā bebriem būtu mazāk pievilcīga, šobrīd pašvaldība turpina darbu pie kanālu tīrīšanas un dīķu krastu sakopšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti