Artis Ločmelis pirms 15 gadiem kopā ar domubiedriem uzsāka Bērzenes upes sakopšanu, cīnoties ar bebriem. Nojaucot bebru sabūvētos aizsprostus, sapratuši, ka zivju šajā upē ir arvien vairāk.
Viņš stāstīja: "Būvējot Rīgas hidroelektrostaciju (HES), visas Daugavas pietekas tika iztaisnotas. Kāda tam bija ideja, joprojām nav skaidrs. Šeit nav ne lauksaimniecības zemes, ne arī kādu derīgo izrakteņu atradņu. Vienkārši upe ir iztaisnota pa nogriežņiem, un mēs viņu mēģinām ar roku spēku, domu un ideju padarīt atkal par upi, lai tā veido līkumus un rodas dabiskas dzīvotnes gan zivīm, gan arī citiem ūdens dzīvniekiem."
Redzot savus darba rezultātus, sapratuši, ka to visu varētu parādīt arī citiem, tāpēc kopā ar sadarbības partneriem upē uzstādītas kameras.
"Mums ar domubiedriem radās ideja, ka mēs varētu ielikt savā upē šīs kameras un tad vērot kopā, kas mums te dzīvo. Jo realitātē, kad tu pienāc pie upes, zivis baidās un mūk. Nav nemaz tik vienkārši redzēt, ja ir liels ūdens līmenis vai saule spīd. Cilvēka acs nespēj polarizāciju izveidot, kā to spēj kameras. Lašveidīgajām zivīm šeit ir ļoti labas nārsta vietas. To gan nav daudz. Mēs kopjam tās, cik viņu te ir."
Ločmelis norādīja, ka šogad acis priecē arī liels taimiņš, kas ir retums šai upei, jo tomēr tikt no Daugavas līdz šejienei ir ļoti garš un smags ceļš.
To, ko cilvēks ar savām rokām savulaik ir sabojājis, tagad ar citu cilvēku rokām mēģina vērst par labu. "Šīs vietas pirms nārsta ar grābekļiem izlīdzinām, jo, kā redzat, lašveidīgās zivis, kad rok nārsta bedri, uztaisa tādu valni, kurā pēc tam attīstās mazuļi. Katru gadu ir jāsaber oļi atpakaļ, lai atkal veidotos oļu klājiens," viņš skaidroja.
Kameru uzstādīšana nav bijis vienkāršs uzdevums. Pie upes elektrības nav, tāpēc tās darbina ģenerators. Izvietotas divas kameras – viena zem ūdens, otra upes krastā. Videoattēla kvalitāte ir laba, piedāvājot ikvienam meditatīvos nolūkos vērot to, kas notiek dabā.
"Latvenergo" vides aizsardzības speciāliste Anna Lankovksa skaidroja: "Salīdzinot ar Daugavu, foreļu upēm ūdens ir dzidrs. Var daudz labāk redzēt visus procesus, visas norises, tuvākus kadrus, tālākus kadrus. Principā baudāmi, gandrīz kā akvārijā. Tur notiek daudz, dažādas interesantas lietas. Sākot ar to, ka foreļu mātītes notīra oļus, lai viņām būtu, kur nārstot. Aiz muguras tur ir novērojami tēviņi apkārt. Tāpat arī savstarpējās foreļu attiecības, kad viena forele paņem otru foreli un aiznes tālāk. Tur visādas mijiedarbības. Tikai jāvēro."
Cilvēkiem intereses esot liela, nedēļas laikā skatījumu skaits sasniedz aptuveni 100 000.
"Ir prieks censties un darīt to darbu, ko mēs jau darām entos gadus, lai zivis šeit būtu. Gan pašiem prieks, gan arī skatītāji tagad var kamerās vērot zivju batālijas, mīlas stāstus," norādīja Ločmelis.
Viņš sacīja, ka uzstādītās kameras dod iespēju Bērzenes upes foreļu nārstu vērot arī tumsā. Foreles visaktīvākās esot tieši rītas stundās, bet arī pa dienu tās kamerās ik pa brīdim noteikti būs redzamas.
