Pateicoties siltajam un sausajam laikam, egļu astoņzobu mizgrauži patlaban ir īpaši aktīvi un nelielās melnās vaboles redzamas arī Valsts meža dienesta (VMD) izvietotajos slazdos Cenu pagasta mežā, Jelgavas novadā.
VMD vecākais eksperts Oskars Zaļkalns stāstīja: "Mēs esam meža pētīšanas stacijas izcirtumā, kas cirsts šajā pavasarī. Slazdi šajā vietā izvietoti vairākās grupās, jo blakus ir vērtīgie skuju koku meži, tostarp egļu audzes, bet slazdi veicina mizgraužu piesaisti arī šajā izcirtumā, lai viņi nedotos mežaudzē un nedarītu savu postu. Un tagad karstais laiks viņiem ir ļoti ideāls, un arī tie, kas jau ir aiz koku mizas, attīstās tagad ļoti labi. Praktiski divi mēneši, un jūlija sākumā nāks ārā jauna paaudze; ja nepamainīsies pēkšņi laika apstākļi, tad var sagaidīt, ka viņu dējums būs ar lielu izlidojumu."
Vairāki feromonu slazdi iekārti mietos un tie tiek iztīrīti reizi nedēļā, nosakot vaboļu skaitu. Līdzīgi kā pērn arī šogad maija sākumā bijušas reizes, kad vienā slazdā ir ap 8000 vaboļu.
Zaļkalns rādīja vienu no slazdiem un stāstīja: "Re, kur ir grauzums, te ir grauzums un te ir grauzums. Ko mēs te redzam, – mēs te redzam ļoti daudz. Te ir kāpuri, tie baltie, kas kustas, un te garām iet mātes eja un re, te var redzēt pašu mizgrauzi, kurš taisās dēt un grauž nākamo eju. Šis materiāls stāv apmēram divas nedēļas. No olas, protams, šķiļas ārā kāpurs, kurš grauž. Apiesim otrā pusē un paskatīsimies, kā izskatās vecs grauzums. Redzat, pašā kokā nav nekas gandrīz, bet tiek atgrauzta miza un kokam pārtrūkst sulu cirkulācija un tas kalst."
Šogad mizgraužu lidošanas aktivitāte lielākajā daļā Latvijas sākās jau aprīļa pirmajās dienās, kas ir vairākas nedēļās agrāk nekā iepriekš. Tāpēc, iespējams, arī jau jūnija vidū skartajām eglēm lobīsies miza un brūnēs skujas, sacīja Zaļkalns. Viņš gan pagaidām neprognozēja, vai postījumi egļu audzēs šovasar būs lielāki, jo līdz ar agro kaitēkļa aktivitāti mizgraužiem nācās saskarties arī ar aukstākiem laika apstākļiem.
Taču VMD aicina saimniekus novērtēt savas mežaudzes un atgādina par saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
"Jāsaprot, ka sanitārās izlases cirtes šobrīd ir stipri nerekomendētas. Ja man būtu teikšana, es teiktu, ka necirst, jo tā mēs radām smaržu mākoņus ar egļu vai priežu sveķiem un viņi nāk uz abām koku sugām. Mēs redzam – vietām pietiekami lielas un skaistas priedes cietušas no mizgraužiem. Viņi ir pietiekami agresīvi, un mums nevajadzētu izaicināt. Nākošais, ja ir desmit svaigi invadētas egles, tad jāgriežas mežniecībā ar iesniegumu prasīt sanitāro kailcirti, bet nocirst ātri un zaļos skujkokus izvest no meža. Un izvešana nozīmē, nevis tikai krautuvē, kā mēs te redzējām, ka mizgrauzis tur attīstās un viņam nav nekāda problēma, jāaizved vismaz kilometru prom no meža," sacīja Zaļkalns.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits vērtēja, ka arī šogad mizgraužu ir daudz un vērienīgu postījumu risks ir pietiekoši augsts. Šogad novērota lielāka mizgraužu lidošanas aktivitāte arī iepriekš mazāk skartajā Latgales reģionā, piemēram, Rēzeknē un Ludzā.
"Cāļus skaitīsim rudenī, bet šobrīd mēs varam jau pateikt, ka tie bojājumi būs, jo mēs nevaram tik ātri tikt vaļā no mizgrauža. Pērn lidošanas aktivitāte bija augstākā līdz šim novērotā, bet, neskatoties uz to, bojājumi mežā pērn samazinājās apmēram par 15%, salīdzinot ar 2022. gadu, kas ir nozīmīgs faktors un varētu tad teikt, ka tie aizsardzības pasākumi ir nesuši labumu. Kaut gan es gaidītu vairāk to labumu. Un tas, kā pietrūkst, ka vasarā ir tiešām intensīvāk jānovāc invadētās audzes. Tās tiešām ir efektīvākās zāles pret mizgrauzi, ja vāc tās audzes nost vienlaidus un izmanto feromonu slazdus," atzīmēja Šmits.
Pirmos monitoringa datus par mizgraužu šīs sezonas lidošanas intensitāti visā Latvijā un arī vairāk apdraudētajām vietām "Silava" publiskos maija beigās.
