ĪSUMĀ:
- Būvgruži nedrīkst būt ar piejaukumiem, tāpēc svarīgi remontdarbu laikā būvniecības atkritumus laicīgi šķirot.
- Laukumā privātpersonas bez maksas var nodot arī vienu nolietotu riepu komplektu.
- Tāpat jebkurš Rīgas iedzīvotājs pašapkalpošanās portālā "manai.videi.lv" var izvēlēties tuvāko no 2000 punktiem un, veicot apmaksu, nogādāt uz turieni maisus ar būvniecības atkritumiem.
- Darbojas arī biedrības "Zero Waste Latvija" izveidotā digitālā platforma "www.lietovelreiz.lv", kurā var atrast tuvākos punktus, kur notiek dažādu lietu apmaiņa.
- Problēmas rada arī šīfera atkritumi – tas ir bīstams, bet bez maksas to nodot nevar. Nākamgad plāno kampaņu trūcīgajiem un maznodrošinātajiem.
Pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati liecina, ka 67% iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā savā mājsaimniecībā veikuši remonta vai būvniecības darbus, kuru rezultātā radušies dažāda veida atkritumi. Savukārt 29% no šiem cilvēkiem norādījuši, ka starp izmestajiem atkritumiem varēja būt arī kas citiem noderīgs.
AS "CleanR grupa" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs Latvijas Televīzijas raidījumam "Vides fakti" pastāstīja, ka jau mēnesi darbojas jauns laukums, kur ikviens var nodot ne tikai būvgružus, bet arī pāri palikušos celtniecības un apdares materiālus. Viņš norādīja – tad, ja materiālam, kas palicis pāri, vēl ir kāda pievienotā vērtība jeb funkcionalitāte, to var nodot par velti un arī pretī saņemt kaut ko noderīgu sev.
Tātad, pabeidzis darbus, cilvēks uz laukumu var atvest būvgružus un materiālus, kurus vairs nepielietos, piemēram, ķieģeļus un betonu, šos būvniecības atkritumus nodot bez maksas un paņemt kaut ko noderīgu – granti vai šķembas.
"Tas ir ļoti labs paraugs aprites ekonomikas strādāšanai un tās darbībai dzīvē," uzsvēra Stankevičs.
Tiesa, šiem būvgružiem ir jābūt tīriem, bez citiem piejaukumiem. Tāpēc ļoti svarīgi, veicot remontdarbus, ir laikus šķirot būvniecības atkritumus, jo, ja kopā ar ķieģeļiem, kokmateriāliem un metālu būs plēves, sadzīves atkritumi, pustukšas krāsu vai laku bundžas un citi bīstamie atkritumi, tad šos atkritumus nevarēs pārstrādāt un tie būs jānoglabā poligonā.
Laukumā var nodot arī dažādus apdares materiālus, skrūves, elektroinstrumentus un daudz ko citu. Ja kādam šie materiāli ir lieki, tad citam tie var būt ļoti noderīgi.
Šāda prakse pasaulē jau ir sen, un beidzot arī Latvijā tā uzņem apgriezienus.
"Eiropā ir šis zaļais kurss, Eiropā mēs to realizējam ar aprites ekonomikas valsts plāna ieviešanu, kas ir vairāku soļu un vairāku gadu garumā plāns," sacīja biedrības "Zero Waste Latvija" projektu vadītāja Evija Ozola-Ozoliņa. "Un valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns paredz visus šos sīkos vienu pēc otra turpinošos soļus aprites ekonomikas ieviešanai."
Biedrība "Zero Waste Latvija" cer, ka pilotprojekta ideju pārņems arī citās Latvijas pilsētās. Līdzīgs apmaiņas laukums ir jau izveidots Kuldīgā.
Pirmā mēneša laikā šis pilotprojekts ļāvis nenoglabāt atkritumu poligonā vairāk nekā tonnu būvmateriālu un remonta lietu. Laukumā privātpersonas var nodot arī vienu nolietoto riepu komplektu, stiklu, metālu un daudz ko citu, turklāt bez maksas. Transportēšanas izmaksas gan ir uz katra paša pleciem.
Taču ja būvgruži nav lielā apjomā un nav transporta, ar ko tos atvest līdz šķirošanas laukumam, tad pašapkalpošanās portālā manai.videi.lv jebkurš Rīgas iedzīvotājs var izvēlēties tuvāko punktu, kurā būvniecības atkritumus nogādāt.
"Tas ir drošs risinājums, jo šobrīd, kā zināms, būvniecības materiālus nedrīkst novietot daudzdzīvokļu namu pagalmos blakus sadzīves atkritumu konteineriem, jo par to var arī tikt piemērots sods vai arī cilvēks var tikt sarāts no sētnieku puses vai no kaimiņu puses, bet šis to atrisina," norādīja AS "CleanR grupa" sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone. "Iedzīvotājs samaksā par pakalpojumu "manai.videi.lv", uzlīmē šim maisam atzīmi, ka tas pakalpojums ir apmaksāts, un tad droši var likt kādā no šiem vairāk nekā 2000 punktiem Rīgā."
Visticamāk, paies vēl ilgs laiks, kamēr cilvēki sapratīs, ka par saviem būvniecības atkritumiem pašiem ir jāatbild, un tos nenovietos vienkārši pie atkritumu tvertnēm. Arī veco sekciju nevar tā vienkārši izmest, tā ir vai nu jāaizved uz poligonu, šķirošanas laukumu, vai jāsamaksā par tās izvešanu.
Ieteikums ikvienam – veicot remontdarbus, neiegādāties pārlieku daudz būvmateriālu, pārliecināties, ka būvgružus izved uzticams komersants, un to, kas palicis pāri, nemest sadzīves atkritumu konteineros, bet censties atdot kādam, kam tas var būt ļoti noderīgs.
Atrast sev noderīgo
Kopš 1. novembra ir pieejama "Zero Waste Latvija" izveidotā digitālā platforma www.lietovelreiz.lv.
"Iedzīvotājiem ir jāpaskatās www.lietovelreiz.lv kartē un sadaļā "lietu apmaiņa" jāpapēta, kas ir tie tuvākie punkti, kur notiek lietu apmaiņa," aicināja Ozola-Ozoliņa. "Vai tā būs grāmatu apmaiņa, vai tā būs elektropreču apmaiņa, rotaļlietu apmaiņa."
Platformā var atrast daudz dažādu noderīgu lietu. Aprites ekonomikas pamatprincipi paredz dažādu materiālu un produktu koplietošanu, atkārtotu izmantošanu, remontu un atjaunošanu, tādējādi pagarinot to aprites ciklu. Vienlaikus tas nozīmē arī samazināt atkritumu apjomu.
Šīferis un azbests
Veicot remontdarbus, viena no problēmām ir – ko darīt ar veco šīferi? Šīferis, kura sastāvā ir azbests, ir bīstamais atkritums, ko bez maksas nodot nevar. No 2024. gada pavasara plānots īstenot atbalsta programmu trūcīgām un maznodrošinātām personām azbestu saturošā šīfera krājumu savākšanai, transportēšanai, nodošanai un apglabāšanai. Tā nodošanas izmaksas sasniedz pat 500 eiro par tonnu.
"Un te jau ir tā atbilde, kāpēc tas šīferis nonāk ne tur, kur tam būtu jānonāk," atzina Ozola-Ozoliņa. "500 eiro par tādas kaudzes nodošanu, un skaidrs, ka tas nav viss jumts. Un tā ir tikai nodošana, tev vēl ir jātransportē uz nodošanas vietu."
Azbesta saturošā šīfera daudzums Latvijā ir milzīgs, un tik ļoti dārgā šī bīstamā atkrituma nodošana ir iemesls tam, kāpēc to sadrupina piemājas ceļos, aprok vai izmet mežā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka provizoriski no 2024. gada pavasara tiks īstenota atbalsta programma trūcīgām un maznodrošinātām personām azbestu saturošā šīfera krājumu savākšanai, transportēšanai, nodošanai un apglabāšanai. Kopumā plānotā atbalsta summa ir 350 tūkstoši eiro. Tomēr ne tikai trūcīgām un maznodrošinātām personām azbestu saturošo atkritumu atbilstoša nodošana sagādā galvassāpes, bet nav pamata cerēt, ka atbalsta mehānisms šī bīstamā atkrituma nodošanai varētu būt visiem.
"Puse māju ir būvētas laikā, kad mēs nezinājām, ka šīferis ir kaitīgs, un tie ir desmiti tūkstošu tonnu vienā Pierīgā," pauda Ozola-Ozoliņa.
Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai noskaidrotu, kāds ir azbestu saturošo atkritumu apjoms Latvijas pašvaldībās.
