Būt par ārstu gan mājlopiem, gan mājas mīluļiem laukos ir sūtība, tas ir pakalpojums, kas laukos nav tik pieejams, bet ir nepieciešams. Īpaši, ja tas sakrīt vēl ar palīdzību klaiņojošo dzīvnieku problēmu risināšanā, to ārstēšanā, barošanā, izmitināšanā un jaunu mājvietu meklēšanā.
Latvijas Radio veterinārārstu Skrindu satika, viņu nesam darbam nepieciešamās mantas uz mašīnu. Pēc minūtēm 20 jau jādodas ceļā uz kārtējo izsaukumu un tas, kā atklājas, pēc negulētas nakts.
"Šī nakts sākās ar dzemdībām, tad bija tekošie darbiņi - daži kaķīši, divi sunīši. Tur nekas nopietns nebija, profilakse," pastāstīja Skrinda.
Gluži kā cilvēku ārstiem, arī vetārstiem katrs pacients un katrs gadījums atšķiras.
Skrinda, dzimis rīdzinieks, ir lauku vetārsts un, redzot lauku dzīves nepieciešamības, kļuvis par plaša profila dzīvnieku veselības kopēju.
"Esmu lielu dzīvnieku, produktīvu dzīvnieku vetārsts, bet tajā pašā laikā vienai daļai iedzīvotāju nav iespēju saņem pakalpojumu un palīdzību saviem lolojuma dzīvniekiem," paskaidroja Skrinda. "Tāpēc bieži ir gadījumi, ka cilvēkam ir jāizšķiras - vai šeit uz vietas primārā apskate, un kādu ārstēšanu veikt, vai braukt uz Daugavpili. Ne visi to var, un uzreiz, jo tie ir lauki. No otras puses, ja ir kāda steidzama lieta , un es spēju vairāk vai mazāk saprast, vai uzstādīt diagnozi un zinu, ka mana kompetence šeit uz vietas neko izdarīt nevar, es sūtu uz Daugavpili un mēģinu sarunāt kādu no saviem kolēģiem."
Pacientu loks vetārstam plašs, arī pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfija.
"Ja runājam par mazajiem dzīvniekiem, tad tie ir apkārtējie pagasti, bet, ja par lielajiem dzīvniekiem, tās ir fermas, kuru dzīvniekus apkalpoju," sacīja Skrinda. "Fermu vizītes vai profilakse, tad attālums ir līdz 100 kilometru, un to lielums arī ir dažāds."
Mazo pacientu pieņemšana notiek Višķu tehnikuma ciemā, kur Skrinda ir izveidojis dzīvnieku preču un zāļu veikalu un veterināro pakalpojumu sniegšanas vietu.
"Šeit visi pakalpojumi tiek sniegti, te ir reģistrēts veterinārais kabinets, tad ir mazo un lielo dzīvnieku barības veikals - govīm, aitām, cūkām, trušiem, kaķiem, suņiem," ar savu saimniecību iepazīstināja Skrinda.
Vēl viena telpa atvēlēta klaiņojošajiem dzīvniekiem, kādam tā ir pagaidu mītne, citam jau kļuvusi par mājvietu.
"Bieži gadās, kad blakus manai praksei parādās izsviesti dzīvnieki, un šeit ir telpa, kur trīs šādi no ielas paņemti arī dzīvo," atzina vetārsts.
Palīgs darbos Skrindam ir dzīvesbiedre Silvija.
"Palīdzu, kad izmet no mājām tos dzīvnieciņus, tad ņemam pie sevis, izliekam info sociālajos tīkos. Ja neviens nepiesakās, tā arī viņi paliek pie mums, bet cenšamies protams atrasts saimnieku," pastāstīja Silvija. "Meklējam mājas, ja nepieciešams, veicam primāro ārstēšanu, attārpošanu. Ņemot vērā to, ka šāda veida pakalpojumu kopums - veikals un veterinārie pakalpojumi, nav pārāk bieži sastopams lauku teritorijā, mūs izvirzīja Augšdaugavas novada konkursa "Saimnieks" nominācijai "Gada pakalpojumu sniedzējs"."
Zemnieku saimniecība "Banderi" arī kļuva par konkursa "Saimnieks" nominācijas "Gada pakalpojumu sniedzējs" laureātiem. Tas dod gandarījumu, jo vetārsta darbs nav viegls, raugoties uz dzīvesbiedra ikdienu, atzina Silvija.
"Ļoti smags, gan fiziski, gan emocionāli, jo viņš pārdzīvo par katru dzīvnieku, par katru veiksmi un neveiksmi, jūt līdzi katram, caur sevi izlaiž," pastāstīja Silvija. "[Cilvēki] ir apmierināti, paldies saka, pazvana pēc tam un vēlreiz paldies pasaka."
"Man tas tāds darbs, kurš, iespējams, ir sakritīgs ar manu dzīves uztveri," piebilda Aivars Skrinda. "Lielākais prieks ir darba novērtējums, ko saņem no pacientu saimniekiem."
Tas arī ir lielākais apliecinājums, cik vetārsta pakalpojumi laukos ir nepieciešami.
