Saeima 5. oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz, ka mājsaimniecības varēs nodot kopējā tīklā ne vairāk kā 20% no saražotās elektroenerģijas gadā. Šobrīd saules paneļu īpašniekiem ir pieejama neto uzskaites sistēma, kas darbosies līdz 2029. gada martam, bet tiem, kuri uzstādīs paneļus, sākot no nākamā gada, būs pieejama tikai neto norēķinu sistēma.
Noglabāt vai pārdot ābolīti
Krists Slokenbergs, kurš savā mājsaimniecībā uzstādījis saules paneļus, jauno un veco norēķinu sistēmu tēlaini salīdzināja ar ābolu ražas nodošanu glabāšanā.
"Neto uzskaites sistēma – ja es šodien paņemu un saražoju šo ābolīti, un saku: "Ja es ziemā būšu izsalcis, lūk, tev, dārgais "Sadales tīkls", es tev iedodu ābolu! Pienāk ziema, un es saku: "Es esmu badā, paldies, ka tu paglabāji manu ābolu, atdod man viņu atpakaļ!"
Savukārt neto norēķinu sistēmā "Sadales tīkls" par vasaras "ābolīti" iedod naudu. "Es bāžu 10 centus kabatā, un tad, kad pienāk ziema, es velku ārā savus 10 centus un saku: ""Sadales tīkl", pārdod man, lūdzu, enerģiju, dod man atpakaļ manu ābolīti, un viņš saka: "Nekā nebija, ābolītis maksā 30 centus!", salīdzināja Slokenbergs.
Tātad vasarā pašu neiztērēto elektroenerģiju pārdodam, bet ziemā, kad saules paneļi gandrīz to neražo, pērkam. Kāda būs elektroenerģijas cenas atšķirība ziemā un vasarā, nevar zināt. Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidroja, ka iepriekšējos nosacījumus nevēlas saglabāt, jo "kopumā sistēmas operatoram kļūst pārāk dārgas".
"Pārējā sabiedrība par šādu elektroenerģijas balansēšanu sāks maksāt pārāk dārgi,"
uzsvēra KEM Enerģijas tirgus departamenta vadītājs Gunārs Valdmanis.
"Tīkla operators negūst ekonomisku labumu lielā daļā situāciju un uzņemas visai augstus riskus, tiklīdz palielinās principā neprognozējamais tīklā pieņemtās elektroenerģijas apjoms. (..) Ja kādai lietotāju grupai tiek piešķirtas ļoti būtiskas priekšrocības, tad nav citu finansēšanas avotu mums, kā tikai citu lietotāju maksājums," norādīja Valdmanis.
Mājsaimniecības, kas jau uzstādījušas saules paneļus, var saskarties ar problēmu, ka 12 mēnešu griezumā pašpatēriņam neiztērēs vismaz 80% saražotās elektroenerģijas un pāri palikušo nevarēs ne nodot tīklā, ne arī to pārdot. Taču pirms vairākiem gadiem, uzstādot saules paneļus, šādi 80% un 20% netika minēti, un nebija arī pateikts, cik ilgi darbosies neto uzskaites sistēma.
Vai taisnīgi mainīt spēles noteikumus?
"Visi politiskie procesi dalās trīs kategorijās – īstermiņa, vidējā un ilgtermiņa," atzina politoloģe Ilga Kreituse. "Saules paneļiem vajadzēja būt vieniem no tiem, kas ir ilgtermiņa, un tas ir minimums, ka desmit gadus nemainās spēles noteikumi un cilvēki zina, ko dara."
Uzskaites sistēmas maiņa veicina iedzīvotāju neuzticēšanos valstij, jo cilvēki atkal piedzīvo vilšanos, kad kaut kas tiek solīts, bet netiek pildīts, uzskata politoloģe. Daudzi izmantoja valsts atbalsta iespējas saules paneļu uzstādīšanai, daudzi paši sedza visus izdevumus.
Atbildīgajā ministrijā kritiku neuzskata par pamatotu, jo spēles noteikumi, KEM ieskatā, vienmēr esot bijuši skaidri.
"Jau pašā sākumā ir pamata uzstādījums, un pamata uzstādījums šī atbalsta saņemšanai – tieši savu patēriņa vajadzību segšanai," norādīja Valdmanis. "Sadzirdam arī to, ka cilvēki ir rīkojušies pretrunā ar to domu, ar kādu tika veidota sistēma. Pamata ieguvums no šādām investīcijām ir ne tik ļoti peļņa, ko nav iespējams paredzēt, bet pamata ieguvums ir stabilas, ilgtermiņā prognozējamas elektroenerģijas izmaksas lietotājam."
Ar šo lēmumu, pārejot uz neto norēķinu sistēmu, peļņas iespējas saules paneļu īpašniekam tiek atņemtas, jo neto uzskaites sistēmā vienkārši nav atļauts nodot vairāk par 20% no saražotās enerģijas. Un tas maina ieguldīto investīciju atmaksāšanās laiku.
"Jautājums ir par to, vai es valstij varu uzticēties, veidojot savu biznesa plānu, jo katra ģimene veido šo biznesa plānu, un, ja mani sagrauj šajā projektā, tad kāpēc lai es ticētu, kad man kādā citā projektā atkal kaut ko solīs," teica Kreituse.
Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes asociētais profesors Jānis Zaķis piekrita – svarīgi ir saprast ilgtermiņa spēles noteikumus: "Līdz ar to, balstoties uz aprēķiniem, katrs var uztaisīt sev tabuliņu mājās un pēc savas mājsaimniecības patēriņa un visām investīcijām varētu ļoti precīzi aprēķināt atmaksāšanās laiku, un tas ir būtībā tas, kas visus interesē."
Piemēram, tie, kuri uzstādīja saules paneļus bez valsts atbalsta un uzstādīja šīs sistēmas par krietni lielāku summu, arī ir iemesti vienā katlā. Līdz šim nav ticis diskutēts par to, kur ir tā robeža, kad sākas ražošana savam patēriņam un kad saražoto elektroenerģiju tirgojam, un tas maina arī to, vai un cik ilgā laikā investīcijas atmaksāsies.
Tomēr Klimata un enerģētikas ministrijā uzskata: "Atbalsta sistēma nemaina pašas elektroenerģijas ražošanas vērtību, tas, ka cilvēki pēc sev zināmiem kritērijiem, pēc saviem individuāliem apsvērumiem aprēķina atmaksāšanās periodu, tas nevar būt atskaites punkts, pieņemot politisku lēmumu."
KEM ieskatā likuma grozījumi novērš risku, ka saules paneļu īpašnieks var radīt negatīvu ekonomisku un tiesisku stimulu komerciālai elektroenerģijas ražošanai pārdošanai tirgū vai citiem lietotājiem. Tomēr Slokenbergs norādīja – ja līdz gada beigām ar saules paneļiem būs aprīkotas 23 000 mājsaimniecības, tie ir tikai 2,5% no visām apmēram 800 000 Latvijas mājsaimniecībām.
"Ja mēs paskatāmies, ko šie 2,5% saražo, tad no kopējā Latvijas saražotā tie ir arī maģiskie 2,5%–2,8% no kopējās enerģijas. Nu nav jau tā, ka šie aplaupa tik ļoti nabadzīgo "Sadales tīklu"!" viņš uzskata.
Slokenbergs maijā ar saviem saules paneļiem saražoja 1800 kilovatstundas (kWh), no tām elektroauto uzlādei iztērēja 400 kWh. Šobrīd viņam ir uzkrātas 1900 kWh, ar ko pietiks diviem līdz trim mēnešiem. Šajā gadījumā saražotais gada griezumā tiks iztērēts, bet daudziem paliks pāri, ko pat nevarēs nodot tīklā.
Ko darīt šiem cilvēkiem?
"Šobrīd redzot to apjomu, kāds ir sasniegts, saprotams, ka tā nav ilgtspējīga stratēģija, līdz ar to tiešām, jā, iespējams, daļai var nākties samazināt šo pieslēguma jaudu, kas ir saimniecisks lēmums," atzina Valdmanis. "Tātad pieci gadi ir tas periods, kur cilvēkiem joprojām, saņemot dāsnu atbalstu, ir iespējas pārdomāt savu tālāko stratēģiju, un esmu dzirdējis arī no lietotājiem, ka apsver iespēju uzstādīt akumulācijas iekārtas un palielināt ekonomisko labumu, kādu viņi teorētiski var gūt, tātad uzkrājot šo enerģiju un atdodot tīklā, kad elektroenerģijas cena ir augstāka."
Jānorāda, ka, pieaugot atjaunīgās enerģijas ieguvei, cenas svārstīgums var būt krietni lielāks nekā līdz šim, kas nozīmē – vasarā nododamās elektroenerģijas tirgus vērtība būs zema, savukārt ziemā krietni augstāka.
Jautāts, vai tad, ja tuvākā nākotnē būtu plānots savā mājā ierīkot saules paneļus, līdz gada beigām censtos "ielēkt šajā vilcienā", Valdmanis atbildēja noliedzoši.
"Es noteikti nesteigtos, jo es esmu īstenojis kā privātpersona aktīvo biržas lietotāja stratēģiju lietot iekārtas, kad tas ir ekonomiski izdevīgi," viņš teica.
Pretējās domās ir Slokenbergs: "Es teiktu – uzlikt paneļus vēl šogad un būt neto uzskaites sistēmā, tā ir supervērtība; tie, kas nepaspēs, tie diemžēl piecus gadus nevarēs baudīt labumus."
Iespējams, līdzīga situācija var atkārtoties arī nākotnē; proti, tiem, kuri uzstādījuši saules paneļus, jāsaskaras ar to, ka noteikumi pēkšņi tiek mainīti. Cerams, ka likumdevēji tomēr rīkosies ilgtermiņā paredzami. Tomēr jautājums paliek – vai pāreja uz atjaunojamiem resursiem ir valsts prioritāte vai tikai formāli pildām Eiropas Savienības noteiktās prasības?
18. oktobrī bija Saeimas otrā lasījuma priekšlikumu ierosināšanas termiņš par to, kādam jābūt regulējumam, kas attieksies uz visiem, kuri uzstādījuši un vēl uzstādīs saules paneļus.
