Septembrī par gultas blaktīm Francijā un arī pasaulē vēstīja lielākā daļa mediju – šī ziņa kļuva par "trendu" sociālajos tīklos, par tām nemitīgi rakstīja Francijas vadošie laikraksti un starptautiskie ziņu portāli, stāstīja televīzijā un arī radio.
Oktobra sākumā pat Francijas prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centriskā partija "Renesanse" solīja sagatavot likumprojektu, lai cīnītos pret gultas blakšu izplatību, kas ne pa jokam satrauca valsts iedzīvotājus.
Kaitēkļu radītā sērga arī pastiprinājusi bažas par vasaras olimpisko spēļu nākotni – tās jau pēc 10 mēnešiem notiks Parīzē, un pilsētā ieradīsies miljoniem cilvēku.
Ar gultas blakšu invāziju cīnās ne tikai Francijā
Taču par gultas blakšu invāziju trauksmi ceļ ne tikai Francijā, bet arī citviet. Piemēram, Grieķijas galvaspilsētā Atēnās.
Grieķijas pārtikas un tūrisma darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Hiorhos Hotcoglu sacīja, ka kādai galvaspilsētas viesnīcai pat nācās slēgt vienu no ēkas spārniem, lai to dezinficētu pēc gultas blakšu invāzijas uzliesmojuma.
Arī Spānijā ir palielinājies ziņojumu skaits par gultas blaktīm. Visvairāk to līdz šim reģistrēts Madridē un Barselonā, vēstīja medijs "The Independent". Tāpat sūdzības ienākušas no vairākiem iekšzemes reģioniem Spānijā, tostarp Katalonijas, Aragonas, Valensijas un arī Baleāru salām.
No šī gada janvāra līdz septembrim Spānijā par 71% palielinājies ziņojumu skaits par šiem kukaiņiem, liecina starptautiskā kaitēkļu kontroles uzņēmuma "Anticimex" dati.
Gultas blaktis esot parādījušās arī Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas metro. Uzņēmums "Transport for London" jau veicot visus nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu kaitēkļu izplatīšanos visā pilsētā, vēstīja Londonas mērs Sadiks Hans.
Kas ir gultas blaktis, un kāpēc to skaits lielpilsētās pieaug?
Gultas blaktis ir mazi bezspārņu kukaiņi, kas barojas ar cilvēku asinīm. Lai arī tās var pārnēsāt dažādus patogēnus, cilvēku veselību šie kaitēkļi būtiski neietekmē – vien to kodieni rada niezošas brūces.
Pašreizējā gultas blakšu uzliesmojuma apmērs nav zināms, liela daļa cilvēku novērojumu nav apstiprināti. Taču šī sērga plosās ne vien Parīzē un Eiropas lielpilsētās, bet arī ASV un citur.
Kopš 20. gadsimta vidus, kad gultas blakšu skaits visā pasaulē bija ievērojami zems, tas pakāpeniski ir audzis, un pēdējās divās desmitgadēs – jo īpaši strauji, liecina nesen veikts zinātnisks pētījums.
Turklāt zinātnieki ir pārliecināti, ka šis uzliesmojums, visticamāk, tuvākajā laikā nepierims.
Gultas blaktis mums apkārt ir bijušas vienmēr. Turklāt mūsdienās tās ir sastopamas salīdzinoši reti. Tās kodušas mūsu kājās un rokās kā Senajā Ēģiptē, tā viduslaikos un rūpnieciskās revolūcijas laikā.
19. gadsimtā dažas Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas viesnīcas gultas blaktis bija pārņēmušas tik lielā apmērā, ka to iemītnieki tika mudināti būt "daļēji piedzērušies, lai kaut nedaudz varētu izgulēties", minēts zinātniskajā pārskatā.
Šis gadsimts bija ne tikai rūpnieciskās revolūcijas, bet arī gultas blakšu zelta laiks.
Situācija mainījās 20. gadsimta četrdesmitajos gados, kad populāra kļuva ķīmiskā viela DDT – dihlordifeniltrihloretāns jeb pirmais plaši lietotais insekticīds.
Laika gaitā gan tika atklāts, ka tas ir bīstams kā kukaiņiem, tā zīdītājiem un cilvēkiem. Mūsdienās šī toksiskā un videi kaitīgā viela ir aizliegta.
Taču tobrīd cīņā ar gultas blaktīm tā sniedza cerētos panākumus. Un līdz 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem šo kaitēkļu invāzija turīgajās valstīs bija retums.
Gultas blaktis kļuvušas izturīgas pret lielu daļu insekticīdu
Apvienotajā Karalistē, ASV, Austrālijā, Japāna un dažās citās valstīs gultas blaktis lielākā apmērā sāka atgriezties jau ap gadsimtu miju, liecina pētījuma dati.
Piemēram, Austrālijā no 1999. līdz 2006. gadam gultas blakšu izplatības apmēri pieauga par aptuveni 4500%. Un, lai gan konkrētu datu no ASV nav, jau 2010. gadā Slimību kontroles un profilakses centrs un Vides aizsardzības aģentūra kopīgi brīdināja par satraucošu šo kaitēkļu skaita atjaunošanos.
Iemeslu tam, kāpēc gultas blaktis no jauna kļuvušas par problēmu vairākās pilsētās un arī valstīs, ir daudz. Cilvēki vairāk ceļo, arī blakšu rezistence pret vairākiem mūsdienās izmantotajiem pesticīdiem ir attīstījusies.
Šobrīd asinssūcējiem nekait lielākā daļa plašāk izmantoto insekticīdu, tostarp piretroīds, kas ir viens no visbiežāk izmantotajiem līdzekļiem kaitēkļu iznīdēšanai, liecina pētījums.
"Cīņā ar gultas blaktīm insekticīdu, jo īpaši piretroīdu lietošana ir bezjēdzīga," sarunā ar tīmekļa mediju "Vox" vērtēja Kalifornijas Riversaidas Universitātes pilsētvides entomoloģijas profesors Čovs Jangs Lī.
Protams, tas nenozīmē, ka gultas blaktis ir kļuvušas nemirstīgas. Augsta temperatūra, vismaz 45 grādi pēc Celsija, aizvien spēj kukaiņus nogalināt, tāpēc drēbes un tekstilu ieteicams regulāri tīrīt augstā temperatūrā un jo īpaši – gultasveļu. Zinātnieki arī prognozē, ka kaitēkļiem, visticamāk, neizdosies izstrādāt karstumizturību.
Tāpat gultas blaktīm kaitē fumigācija jeb kaitēkļu apsēsto vietu apdūmošana, izmantojot ļoti toksiskas ķimikālijas un insekticīdu kombinācijas.
