Vairāk nekā puse augļu mušiņas genoma līdzīga cilvēka genomam. Šo homoloģiju un drozofilu spēju ātri vairoties izmanto zinātnieki. Šie kukaiņi ir bioloģisku pētījumu modelis jau krietni vairāk nekā simts gadus – ar viņiem eksperimentē kopš 1909. gada.
Īsmūžīgas augļu un dārzeņu cienītājas
Mušiņas ir vien dažus milimetrus garas, dzeltenā, dzeltenbrūnā vai brūnā krāsā, ar uzkrītoši koši sarkanām acīm. Kukaiņu vēders vairāk vai mazāk rotāts ar tumšām šķērssvītrām. Tēviņi – augumā necilāki un tumšāk raibumoti par mātītēm.
Drozofilas ir īsmūžīgas: pieaugušo kukaiņu dzīves ilgums – labi, ja pāris nedēļas. Siltajā sezonā arī jaunās paaudzes dzīve nav ilgstoša – katrā attīstības stadijā tā mērāma vien dienās vai pat tikai stundās.
Pēc izkūņošanās pieaugušie dzīvnieki agri sasniedz dzimumgatavību, viņi ir ļoti auglīgi – ik mātīte var izdēt simtiem olu. Tiesa, vaislīgumu un attīstības tempu būtiski ietekmē vides apstākļi, teiksim gaisa temperatūra – jo siltāks laiks, jo augļu mušiņas straujāk vairojas, un, protams, dēšanai un ēšanai derīgu vietu esamība.
Īpaši labvēlīgi apstākļi šiem dzīvniekiem ir siltā, mitrā vietā, ja tur pietiekami pieejami augļi, pirmkārt, mīksti, pārgatavojušies (vai vismaz nobrieduši) un ierūguši vai ieskābuši, vai iepuvuši saldie augļi. Taču der arī citi produkti. Sēņotāji varbūt novērojuši: netiek smādēti pat atmirstoši sēņu augļķermeņi.
Faktiski drozofilas mielojas uz bezmaz jebkā kaut nedaudz skāba, rūgstoša vai pūstoša. Augļu mušiņu ēdienkartes pieprasītākais komponents – raugs.
Lielāko daļu savas īsās dzīves šie insekti pavada ēdot. Dārzkopji rudens ražas novākšanas laikā viņus negribot apgādāt ar viegli pieejamiem daždažādiem gataviem dārzeņiem, ar augļiem, īpaši āboliem, bumbieriem, plūmēm, arī vīnogām, arbūziem.
Kukaiņi priekšroku parasti dod bojātiem dārzeņiem un augļiem, jo uz tiem un tajos vieglāk atrodami viņu kārotie ēdamie produkti.
Ļoti iecienīta augļu mušiņu barošanās (un vairošanās) vieta – komposts. Komposta kaudze – labu labā vieta drozofilu (un arī daudzu citu radījumu) vērošanai.
Siltās telpās spēj izdzīvot visu gadu
Drozofilu dzīve ir zināmā (lai neteiktu lielā) mērā saistīta ar cilvēku mitekļiem un darbošanās vietām. Kā nekā – siltās telpās viņas spēj visu gadu, ieskaitot auksto sezonu, gan izdzīvot, gan vairoties, protams, ja netrūkst barības.
Kad mušiņas ierodas cilvēku mājās, viņu vēderos var nonākt ne vien ēdiens no vietējiem un importa augļiem, dārzeņiem, bet arī no visādām gan dabīgām, gan veikalos nopērkamām sulām, pat no sastāvējušiem kafijas un tējas biezumiem, protams, no raudzējumiem un citiem ļaužu radītiem labumiem.
Lielākā daļa iepriekš piesaukto un vēl daudzu citu labumu ir ne vien pieaugušo mušiņu, bet arī viņu kāpuru barošanās vietas. Kāpuriem tās turklāt ir dzīves vietas, kuras tiek pamestas tikai īsi pirms iekūņošanās.
Augļu mušiņu populācijas tā daļa, kura nepavada auksto sezonu aktīvi īpaši labvēlīgā vidē līdzās cilvēkiem, ziemu pārlaiž kūniņas vai kāpura stadijā kādā relatīvi siltā, no izmaiņām aizsargātā substrātā. Šīs jaunās paaudzes ziemošanas vieta var būt augsne.
Nav bīstamas, bet kaitinošas – kā izvairīties?
Augļu mušiņas pašas par sevi cilvēkam nav bīstamas. Taču viņas mēdz pārnēsāt infekcijas un var būt kaitinošas.
Bet profilaksei ieteicams drozofilu pastiprinātas aktivitātes periodā
neturēt ilgstoši nekur mājās siltā vietā lielā daudzumā vienkop augļus un dārzeņus (vajadzētu tos glabāt ledusskapī vai citur vēsumā).
Atnesot no veikala vai tirgus augu valsts izcelsmes produktus, vēlams pirkumu uzreiz nomazgāt (ja būs oliņas, samazināsies to daudzums). Ir regulāri un savlaicīgi jāizvāc no telpām organiskie atkritumi un visa veida ēdiens, kas sācis bojāties. Ir laicīgi jāizmazgā trauki, izlietnes, jāizslauka mitrums no virtuves kaktiem un līdzīgām vietām.
Tomēr var gadīties, ka pat tad, kad viss sakopts, drozofilas atrod, kur mieloties. Starp citu, tāpēc vērts pieskatīt arī to augsni, kas ir puķu podos, īpaši neilgi pēc augu apliešanas.
Vēl par kukaiņiem
