ĪSUMĀ:
- Uz Latvijas autoceļiem nav ierīkota neviena dzīvnieku pāreja, lai gan citās Baltijas un Eiropas valstīs šāda prakse tiek piekopta.
- Pētnieks uzskata, ka Latvija arvien krasāk tiek sašķelta divās daļās, savvaļas dzīvniekiem no vienas puses autoceļu dēļ nespējot nokļūt otrā.
- Satiksmes ministrijā uzskata, ka satiksmes intensitāte uz Latvijas autoceļiem nav tik liela, lai dzīvnieku pārejas būtu nepieciešamas.
- Šobrīd ir divi valsts galvenie autoceļi, kuru pārbūves laikā varētu izbūvēt arī dzīvnieku pāreju.
- Dzelzceļa infrastruktūras projektā "Rail Baltica" iekļauti vairāki risinājumi, kā dzīvnieki sliedes varēs šķērsot droši.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode norādīja, ka "ideālā pasaulē mazo dzīvnieku un zīdītāju pārejas taisīt vajadzētu jebkurā ceļa posmā".
Jau vairāku gadu garumā DAP rīko kampaņu "Misija - KRUPIS. Izglāb princi!", mudinot cilvēkus palīdzēt krupjiem šķērsot ceļu un autovadītājus braukt lēnāk un tos nenogalināt. DAP atsevišķos gadījumos arī pašvaldībām pie ceļu izbūves darbiem lūgusi ierīkot tuneļus, ko abinieki varētu izmantot. Tomēr būvnieki norāda, ka naudas gan tunelim, gan asfaltēšanas darbiem neesot.
"Visas tās akcijas ir ar mērķi gan pievērst uzmanību tiem dzīvniekiem, gan to sabiedrības domu iekustināt," skaidroja Strode.
Uz ceļiem tiek uzstādītas brīdinājuma zīmes, kas brīdina par dzīvniekiem, tāpat arī vietām ir samazināts atļautais braukšanas ātrums. Tomēr tas attiecas uz cilvēkiem, tikmēr dzīvnieku pārvadu neesamība būtiski ietekmē to migrēšanu.
Pētnieks: Latvija aizvien krasāk tiek sašķelta divās daļās
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš norādīja, ka Latvija aizvien krasāk tiek sašķelta divās daļās – rietumu un austrumu daļā.
"Reāli tas nozīmē, ka Latvijas mērogos ir jārunā par divām bezmaz vai izolētām populācijām, kuras ilgtermiņā nevarēs apmainīties ar savu genofondu, nevarēs veidot stabilus izplatīšanās ceļus. Respektīvi, ja vienā Latvijas daļā populācijai klāsies labāk, tad tā nevarēs nokļūt uz otru daļu.
Šobrīd tāds spilgts piemērs ir ar lāču izplatību. Kamēr austrumu daļā lāču skaits tuvojas 100, Kurzemē ir labi ja viens vai divi," norādīja pētnieks.
Satiksmes ministrija (SM) dzīvnieku pāreju neesamībā nesaskata lielu problēmu, reizē noliedzot, ka neesot vēlmes šīs pārejas veidot.
SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns vērtēja, ka Latvijā, atšķirībā no Eiropas, vajadzība pēc šādām dzīvnieku pārejām ir krietni mazāka, jo arī intensitāte uz ceļiem ir mazāka.
Tomēr pilnīgi izslēgta dzīvnieku pāreju ierīkošana nav. Kā piemēru Vectirāns minēja Ķekavas apvedceļu, kas ved cauri arī mežainiem apvidiem. Projektā iekļauts arī gājēju tunelis, ko, kā norādīja Vectirāns, ceļa šķērsošanai varētu izmantot arī mazāki savvaļas dzīvnieki.
Tikmēr Ozoliņš pauda, ka, skatoties Latvijas caurbraucēja acīm un salīdzinot ar situāciju Lietuvā un Igaunijā, paliekot kauns. "Pietiek iesēsties mašīnā un mēģināt aizbraukt līdz Berlīnei. Man liekas, mēs kādas 100 pārejas saskaitīsim droši. Pirmās dažas būs Lietuvas teritorijā, tad desmiti un simti būs Polijā un Vācijas austrumu daļā. Eiropa ir to visu jau paveikusi," viņš norādīja.
Nākotnē dzīvnieku pārejas varētu tapt pie diviem autoceļiem
Zinātnieki jau pirms vairāk nekā 10 gadiem ir veikuši dažādu Latvijas teritoriju apsekošanu, kur būtu nepieciešams ierīkot dzīvnieku pārejas, piemēram, posmā Rīga–Sigulda. Tomēr tagad vairs šajā vietā pāreju, iespējams, nemaz nevajadzētu, jo galvaspilsētas apkārtne nepārtraukti attīstās, notiek būvniecība, un arī dzīvnieku migrācijas ceļi mainās.
Kā norāda speciālisti, daudzviet ir jāierīko abinieku pārejas, citur – lielo plēsēju vai pārnadžu pārejas. SM norādīja, ka ir divi autoceļi, kuros dzīvnieku pārejas ierīkot būtu visreālāk.
Vectirāns pastāstīja, ka viens no tiem ir apvedceļš ap Rīgu, kas joprojām ir projektēšanas stadijā. Savukārt otrs – autoceļš A7 jeb Iecava–Bauska apvedceļš.
"Tur jau tas būs tālāk no pilsētām, tie jau būs kārtīgi mežaini, upjaini un purvaini apgabali, kuros, es pieņemu, tas tiks izdarīts," par iespējamu dzīvnieku pārejas izbūvi sprieda Vectirāns.
Taujāts, kāpēc līdz šim Latvijā nav neviena paša dzīvnieku pārejas piemēra, Vectirāns minēja projektu neesamību. "Ja pašvaldībām ir [ceļa remontdarbi], tad ir atjaunošanas, esoša ceļa kādi atjaunošanas projekti. Tur viņi paredz vislabākajā gadījumā uzlikt asfaltu, sliktākajā – granti uzbērt. Šajos gadījumos [dzīvnieku pāreju izbūvē] knapa būvprojekta nav," sacīja Vectirāns.
"Rail Baltica" projektētāji par dzīvniekiem aizmirsuši nav
Viens no projektiem, kas virzīsies cauri Latvijai, to it kā sašķeļot divās daļās, būs dzelzceļa infrastruktūras projekta "Rail Baltica" izbūve. Ko tas nozīmē dzīvniekiem, un kā tiks ietekmēta viņu migrācija?
AS "RB Rail" Teritoriālās plānošanas un vides komandas vadītāja Iveta Jēgere norādīja ka projekta plānošanas laikā tika konstatētas vietas, kurās jēgpilni un nepārprotami nepieciešams nodrošināt dzīvniekiem drošu dzelzceļa šķērsošanu.
Latvijā ir paredzēts izbūvēt 265 kilometrus garu dzelzceļa līniju. Vilcienu kursēšana plānota 2030. gadā, un jau tuvākajos gados sāksies līnijas, tostarp dzīvnieku pāreju būvniecības darbi.
Šobrīd notiek projektēšanas fāze, projektā iekļaujot akveduktus pāri dzelzceļa līnijām. Vietās, kur dzelzceļš šķērso upes, tiks saglabāta gana liela brīvtelpa, lai arī brīdī, kad ūdens līmenis ir augstāks, dzīvnieki varētu zem tilta pārvietoties.
Saistībā ar "Rail Baltica" projektu ir izstrādāti dažādi veidi, lai dzīvnieki varētu droši šķērsot sliedes. Tie būs gan pārvadi, gan apakšzemes tuneļi, bet pie upēm būs atstāta speciāla brīvā zona, lai dzīvnieki varētu šķērsot sliedes arī pa sauszemi.
Blīvākās mežu teritorijās pāreju būs vairāk, bet, piemēram, plašu lauksaimniecības zemju malās – mazāk.
