«Ragu medības»: vieniem brangas peļņas avots, citiem briežu populācijas pētīšana un vaļasprieks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Tuvojoties pavasarim, laikā no marta sākuma līdz pat aprīļa beigām staltbriežu buļļi atvadās no savām galvas rotām – nomet ragus, un mednieki, entuziasti un zinātāji steidz dabā, lai tos meklētu. Vieniem ragu meklēšana ir vaļasprieks, daži to izmanto, lai sekotu līdzi un pētītu staltbriežu populāciju, bet citiem tā dēvētās "ragu medības" ir arī ienesīga nodarbošanās, pret kuru attiecas kā pret parastu darbu.

ĪSUMĀ:

Latvijā ir 71 tūkstotis staltbriežu, liecina Valsts meža dienesta (VMD) dati par medījamo dzīvnieku noteikto skaitu 2022./2023. gada medību sezonā. Protams, ne visiem no tiem ir ragi, jo staltbriežu govīm jeb mātītēm ragu nav. 

VMD dati par uzskaitīto staltbriežu blīvumu 2021./2022. gada medību sezonā liecina, ka dzīvnieki vairāk dzīvo Kurzemes reģionā, it īpaši Lietuvas pierobežā. 

Vai visur vienādas iespējas? 

Likumsakarīgi – lielākai iespējai atrast nomestos ragus vajadzētu būt Kurzemē, nevis Vidzemē vai Latgalē. Savu lomu šajā ragu meklēšanas sezonā nospēlējuši arī laikapstākļi, – kamēr Kurzemē uz laukiem nomestie ragi spīdēja cauri plānajai sniega kārtai, Vidzemes biezajos sniegos līdz šim atrast staltbriežu rotas bijis ļoti grūti vai pat neiespējami.

To sarunā ar portālu LSM.lv apstiprināja arī sevi par dabas entuziastu dēvējošais Jānis Opmanis, kurš Valmieras novada Vaidavas pusē medī kopš 2009. gada: "Mums jau te visu laiku bija lieli sniegi. Pa pusmetrīgu sniegu diez ko negribas brist, un tie [ragi] jau bija norakti. Tagad beidzot ir nokusis, un varētu izbrīvēties arī laika ziņā un aiziet pastaigāt, jo pietiekami daudz laika tas paņem."

Mednieks un lauksaimnieks Opmanis atzina, ka briežu populācija konkrētajā apvidū nenoliedzami ir saistāma ar atrasto ragu skaitu. "Es paskatos – no Kurzemes daži aiziet pa dienu 5, 6 vai pat 10 ragus sameklē. Mums te [Vidzemē] ir tā, ja divus izdodas atrast pa dienu, tad tu esi priecīgs. Kurzemē vienkārši ir cita kvantitāte tam zvēram. Ir atšķirība – mums ganās 10 buļļi, bet tur 50–60 baros."

Savukārt Cēsu puses medniekam ar astoņu gadu stāžu Jānim Safonovam, kurš katru sezonu cītīgi meklē ragus, šogad vienu brieža ragu izdevies atrast arī biezajā sniega segā. Taču viņš piekrita Opmanim, norādot, ka "īstās ragu medības" notiek Kurzemē, par piemēru minot Tukuma apkaimi, jo tur brieži ir lielākā skaitā. Par to, vai ir īpašās vietas, kur ragus vienmēr izdosies atrast, Safonovs neņemas spriest, tomēr atzina, ka dabā ir "tipiskās vietas", kur varētu būt lielākas izredzes uziet staltbriežu nomestos ragus. 

Pirms meklēt – jāsaprot, kādi dzīvnieki dzīvo konkrētajā teritorijā

Mednieks Opmanis skaidroja, ka, pirmkārt, ragu meklēšanā svarīgi saprast, kādi dzīvnieki dzīvo konkrētajā teritorijā.

Opmanis sacīja: "Jāsāk ir ar to, ka jāmeklē, kur ir briežu buļļi, kur un kā viņi dzīvojas. Jāpaskatās, kādi zvēri apkārt dzīvo. Ja tur varbūt arī govis dzīvo, brieži apkārt tur ir, bet govis jau ragus nemet. Jākonstatē vietas, kur ir buļļi. Tajā brīdī, kad sākas ragu mešana, tad šajās vietās staigā riņķī un meklē."

Pēc tam lauksaimnieks iesaka vietas sadalīt pēc sarežģītības pakāpes: "Labības lauki, kur ir rapši, tā ir pirmā vieta, visvieglākā, kur atrast. Tad jau sākas grūtākas tehnoloģijas – grāvji, jaunaudzes un citas vietas, kur brieži uzturas."

Īpašo vietu nav, svarīgs mērķis un prakse

Arī viens no lielākajiem ragu uzpircējiem Latvijā Aivis Magnets, kurš jau ceturto gadu vada savu ragu iepirkšanas uzņēmumu "Magnet Antlers" un pats arī aizraujas ar "došanos ragos", sarunā portālam LSM.lv uzsvēra – īpašo vietu nav. 

Magnets pauda: "Biežākās vietas, kur es esmu atradis ragus, ir grāvji, kur brieži lec pāri, tad pēc trieciena tas rags nokrīt. Īpašās vietas nav, ir jāskatās, kur populācija bāzējas. Vairāki mani atradumi ir arī dzīvnieku guļvietās."

Gan Opmanis, gan Magnets uzskata, ka svarīgākais ir prakse un mērķis, kādēļ doties mežā. 

"Vienam trīs gadu stāžs ragu meklēšanā ir kā citam 30 gadu pieredze mežā. Viss atkarīgs no tā, cik ļoti meklē un ar kādu mērķi dodas mežā," pauda Opmanis.

Savukārt Magnets sacīja: "Ragotājs, ko viņš dara, – viņš iet ar mērķi ragu atrast. Viņam nekas cits acīs nekrīt. Viņš jau galvā ir sapratis, ko viņam vajag."

Vaļasprieks – aktivitāte svaigā gaisā 

Daļai došanās pie dabas cerībā mājās pārnest kādu ragu žuburu ir vaļasprieks, kur visvairāk tiek novērtētas aktivitātes svaigā gaisā. 

Pastaiga pa mežu, meklējot ragus, ir arī sava veida meditācija, uzskata Magnets. "Parasti nostaigāt vairākus kilometrus kurš katrs nevēlas, bet, kad ir kāds mērķis, piemēram, pameklēt ragus, tad varam mierīgi nostaigāt visu dienu," viņš atzīmēja. 

Taču atrast meklēto ne vienmēr ir vienkārši, un tieši tas, cik reizēm sarežģīti ir ieraudzīt ilgi gaidīto ragu, Opmaņa ieskatā, ir iemesls, kāpēc nezinātāji atmet roku ragu medībām. Viņš stāstīja: "Ir tie, kas apņemas meklēt ragus, bet aiziet uz mežu, nostaigā visu dienu un neko neatrod. Tad arī rokas nolaižas, un savu mūžu viņš vairāk neies ragus meklēt."

Tikmēr Magnets norādīja, ka visu var izmainīt viens atradums: "Man arī patīk pastaigāt un pameklēt. Es tās izjūtas zinu, kā ir atrast brieža ragu. Kad vienu atrodi, tad pazūd viss enerģijas izsīkums. Kad esi nostaigājis lielus kilometrus un atrodi to ragu pēdējā kilometrā, kad jau domāji iet ārā, tad viss – parādās jauna enerģija."

Aivja Magneta pirmais ragu atradums
Aivja Magneta pirmais ragu atradums

Meklējot ragus, var sekot līdzi arī briežu attīstībai

Mednieki Safonovs un Opmanis aizstāvēja viedokli, ka medniekam aktuālāk ragu meklēšanā ir briežu buļļu populācijas novērošana. Tas ļaujot labāk izprast, kādi īpatņi dzīvo savās medību platībās. Tāpēc Safonovs neatbalsta ragu pārdošanu, bet nomestās briežu rotas izvēlas saglabāt kā konkrēta buļļa attīstības liecības. 

Staltbrieža bullis meža kamerā
Staltbrieža bullis meža kamerā

"Es tos buļļus esmu noskatījis. Vairākas reizes meža kamerās redzējis un pētījis. Izdosies atrast vai neizdosies atrast, nav svarīgākais, bet tas, protams, arī palīdz saprast situāciju. Protams, tajā brīdī, kad atrodi vai kad kāds kolēģis ir atradis, tad pārējiem uzsit asumu, ir interese, tāda veida sacensība," paskaidroja Opmanis.

Arī Magneta novērojumi, uzpērkot ragus no cītīgajiem meklētājiem, liecinot, ka daudziem medniekiem mežā ir citas intereses. "Ir daudzi mednieki, kas labi salasa un nodod [ragus], bet viņi iet uz mežu ar citu interesi. Tāpat kā sēņotāji un ogotāji iet mežā ar citu interesi," piebilda Magnets. 

Iespējams, atšķirīgo interešu dēļ mednieki ragus pie viena no lielākajiem Latvijas uzpircējiem ved retāk nekā tā dēvētie "ragotāji" un citi entuziasti.

Magnets pieļāva, ka pie viņa ragus 80% gadījumu ved "tīri ragu lasītāji", bet 20% gadījumu – mednieki.

Daži ragus meklēt iet kā uz darbu

Magneta pieredze ragu uzpirkšanā stāsta, ka cilvēki ar ragu meklēšanu nodarbojas dažādos līmeņos, taču pietiekami liela daļa pāris mēnešus gadā nomesto galvas rotu meklēšanai velta visu savu laiku un uzmanību. 

"Pārsvarā ragotāji necenšas ņemt līdzi draugu, bet viņi iet vieni paši, jo tā ir konkurence. Paņem līdzi maizītes, kafiju termosā un iet pat no agra rīta līdz vēlam vakaram, kā darba dienā. Ir visādi stāsti, kad uzduras lāču vai vilku pēdām vai pat redz netālu vilku, tad nedaudz viņiem izskrien tie aukstie sviedri cauri, bet tas viņus neaptur, viņi dod virsū un meklē tālāk," pastāstīja ragu uzpircējs. 

Arī medību vadītājs ar 20 gadu pieredzi Jānis Bušs portālam LSM.lv norādīja, ka atsevišķi šīs jomas pārstāvji ragu meklēšanai velta visus pūliņus. No tā izriet arī tehnisko palīglīdzekļu lietošana – ragotāji pārvietojas ar džipiem un kvadricikliem, savukārt, lai "noskenētu" lauku pavisam ātri, tiek izmantoti pat droni, atzīmēja Bušs. 

Medību vadītājs arī atgādināja profesionālākajiem ragotājiem saskaņot savas darbības ar lauksaimniekiem vai attiecīgo zemju īpašniekiem, kā arī ar tehniku nebojāt īpašumus, kuri izraudzīti par ragu meklēšanas vietām. Līdzīgi atgādinājumi redzami arī dažādās sociālās vietnes "Facebook" ragu meklētāju grupās. 

Kopumā Magnets vērtēja, ka cilvēku interese par ragu meklēšanu nav mazinājusies. Ja pirms aptuveni 3–4 gadiem runāja par "ragu bumu", tad nu šī nodarbe Magneta ieskatā kļuvusi tikai aktuālāka.

"Man liekas, ka ragu meklēšana paliek tikai aktuālāka. Te palīdzēja kovids. Laikā, kad daudziem nebija darba un ienākumu, cilvēki mēģināja atrast ienākumu avotus. Šeit ir iespēja gan nopelnīt, gan pabūt svaigā gaisā," norādīja ragu uzpircējs. 

SIA "Magnet Antlers"
SIA "Magnet Antlers"

Veiksmīgāko ragu meklētāju peļņa vienā sezonā varētu būt mērāma tūkstošos

Magnets stāstīja, ka viņam ragus ļoti bieži ved ventspilnieki, kā arī cilvēki no Rojas, Dundagas un Lietuvas pierobežas rajoniem. Nodoto ragu daudzums atšķiras, tomēr pie viņa cilvēki brauc ar vēlmi nopelnīt. Ragus uz "Magnet Antlers" iepirkšanas punktu Kandavā ved gan no visas Latvijas, gan no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas. 

"Cilvēki lasa vairākus [ragus]. Ir, protams, tādi, kas salasa vienu, divus ragus un naudas trūkuma dēļ ved uzreiz realizēt. Ir tādi, kas uzkrāj 100, 200, pat 300 kilogramus pa sezonu, un gaida iespējamo cenu kāpumu un meklē iespēju pārdot, zvanot visiem uzpircējiem pēc kārtas," stāstīja Magnets. 

Cena, par kādu iespējams pārdot ragu uzpircējam, atšķiras atkarībā no ragu kvalitātes un daudzuma.

Patlaban cena par labas kvalitātes ragiem ir 22 eiro kilogramā, atzina Magnets:

"Tie, kas ir veci – balti, zaļi, ragu fragmenti, iet pa 6–7 eiro atkarībā pēc daudzuma. Kovids ļoti mainīja cenas. Cenas bija nokritušas pat līdz 10 eiro par kilogramu. Pasaules tirgū īsti cena nemainījās, bet bija apgrūtinātas transporta iespējas – situācija ar muitām, bija ļoti lieli sastrēgumi, kā rezultātā tas viss bija ļoti apstājies. Tagad atkal cena kāpj augšā, bet tagad atkal karš to ietekmē. Prognozes liecina, ka nākotnē cena būs pat nedaudz augstāka."

Ragu uzpircējs norādīja – aplēses liecina, ka Latvijā varētu tikt nolasītas aptuveni 60–70 tonnas ragu gadā; Lietuvā gadā – aptuveni tāds pats apjoms. 

Tiesa, te gan jāpiemin, ka šajās aplēsēs iekļauti visu ragaino īpatņu ragi – gan stirnu, gan briežu, gan no Lietuvas atvesto dambriežu ragi, kā arī ragi, kas iegūti briežu dārzos.

Veiksmīgāko ragu meklētāju peļņa vienā sezonā varētu būt mērāma tūkstošos. 

Magnets dalījās ar kādu nesenu piemēru: "Šis man ir viens tāds no lielākajiem rekordiem: 2–3 nedēļu laikā ap 200 kilogramiem [ragu] viens vīrietis no Aizputes rajona salasīja. Kāds ir viņa veiksmes stāsts? (..) Viņš man stāstīja, ka viņš ļoti lēni iet, viņš neskrien pa mežu, pārbauda katru stūri. Līdz ar to arī attiecīgi vairāk atrod. Visi viņam nav labas kvalitātes ragi, viņš atradis arī tos, kurus daudzi ir palaiduši garām, kas nostāvējuši vairākus gadus."

No uzpircējiem Latvijā ragi tālāk tiek pārdoti pa visu pasauli. No ragiem tiek ražotas pogas, suņu rotaļlietas, mēbeles, interjera un dažādi citi priekšmeti. 

Ragus arī pārdod tālāk uz Ķīnu, kur tie, samalti pulverī, tiek izmantoti tautas medicīnā. Tiesa, šim mērķim ragus uz Ķīnu drīkst sūtīt ar īpašu Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju, stāstīja Magnets. Atļauja apliecina ragu izcelsmi – no medniekiem vai briežu dārziem iegūtus ragus drīkst lietot uzturā, bet tos, kas atrasti mežā un kuriem nevar pierādīt izcelsmi, – nedrīkst.

Mednieks Opmanis, kurš jau vairākus gadus nodarbojas arī ar medību trofeju, tostarp ragu, apstrādi, norādīja, ka nomestai galvas rotai dabas vērtība ir nekāda, bet cilvēki ir atraduši veidu, kā to izmantot. 

"Mums nav nekādas nomesto ragu vērtēšanas, jo nomests ir nomests. Tas skaitās vienkārši dabas atkritums. Cilvēkiem tas skaitās unikāls, bet dabai tas ir viens cikls," sacīja mednieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti