ĪSUMĀ:
- No 15. aprīļa līdz 30. jūnijam saistībā ar putnu ligzdošanas laiku pilsētās un ciemos ir aizliegts izcirst kokus, pieļaujot atsevišķus izņēmumus.
- Būvnieks Cēsīs lieguma laikā nocirtis kokus, no kuriem lielākā daļa bijuši bērzi.
- Pēc likuma pārkāpuma būvnieks nocirstos kokus aizvācis, tāpēc kaitējums dabai nav pierādāms.
- Būvnieks savu rīcību attaisno ar darbu termiņu, kuram jāpielāgojas.
- Cēsu novada pašvaldībā ar būvnieku veiktas pārrunas, lēmums par sodu tiks pieņemts mēneša laikā.
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norāda, ka pareizākais sods būtu līguma laušana, jo būvnieks soda naudu var iekļaut darbu tāmē kā papildu izmaksas un darbus turpināt.
Šis aizliegums minētajā laika periodā izcirst kokus ārpus meža neattiecas uz augļkokiem un kokiem, kuru celma caurmērs nav lielāks par 20 centimetriem.
Cēsu iedzīvotājs Jānis Jenerts norādīja, ka būvnieks kokus neizcirta pirms lieguma sākuma, bet gan lieguma laikā. Lielākā daļa izcirsto koku bijuši bērzi.
Koki nozāģēti un dažu stundu laikā izrautas arī saknes, tāpēc nezinātājs nepateiktu, ka šeit vispār ir bijuši bērzi, kuru celma caurmērs sasniedzis aptuveni 30–35 centimetrus.
Situācija ir tāda, ka šobrīd ornitologiem vairs jau nav uz ko skatīties un nevar nemaz pierādīt, vai šajos kokos ir vai nav bijušas putnu ligzdas, bet viedoklis par šādu rīcību ir viennozīmīgs.
Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko pauda, ka šai laika periodā ir visaktīvākais olu un putnu mazuļu laiks. Perē gan tie putni, kas pārziemojuši Āfrikā, gan tie, kas uzturas Eiropā.
"Protams, ka šajos kokos varēja ligzdot. Es domāju, gan kāds dzenis varēja dobumu izkalt, dzeņiem ir mazuļi, gan tās pašas zīlītes, gan žubītes. Tur būtu jāskatās – arī pūčveidīgajiem ir mazuļi.
Protams, ka tas ir tāds barbarisms. Es saprotu, ka ne visas putnu sugas ir aizsargājamas, bet ir liegums un ir jāsoda pēc maksimālās programmas," pauda Boiko.
Būvnieks kaitējumu neatzīst – jāiekļaujas termiņos
Būvdarbus šajā ielā veic SIA "Imberteh". Uzņēmuma vadītājs Imants Bērziņš telefonsarunā pauda neizpratni, vai būvniekam tiešām būtu jāgaida ciršanas lieguma beigas.
"Ko tad jūs gribat teikt, ka man tagad jāgaida ziema un tad likt asfaltu?" jautāja Bērziņš, norādot, ka līdz būvatļaujas saņemšanai būvnieks nav drīkstējis darbus sākt, tomēr objekts jāpabeidz noteiktajā laikā.
Uz jautājumu, vai pašvaldība atļāvusi kokus nocirst šajā laikā, Bērziņš atbildēja, ka "tā tieši neatļāva, bet citu iespēju mums vienkārši nebija".
Projekta tāme esot aptuveni 1,5 miljoni eiro. Kā norādīja būvnieks, termiņos jāiekļaujas un, nozāģējot šos kokus, neesot nodarīts nekāds posts.
"Ja mēs būtu kādu postu izdarījuši, tad mēs būtu pārkāpuši [likumu], bet šajā gadījumā ne," sacīja uzņēmējs Bērziņš.
"Nav nekāda posta. Viss ir pēc projekta, viss ir saskaņots."
Pašvaldībā ar būvnieku veiktas pārrunas, bet motivācija saprotama
Tikmēr Cēsu novada pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja vietnieks komunālajos jautājumos Egils Kurpnieks apstiprināja, ka līdz ar būvprojekta tapšanu koki nolemti bojāejai, tomēr savstarpējā līgumā ar būvnieku bija minēts ligzdošanas laika ierobežojums, kura laikā kokus nedrīkst zāģēt.
"Pašvaldība, protams, nav priecīga par šo. No vienas puses mēs, protams, saprotam būvnieka motivāciju, esam veikuši pārrunas," sacīja Kurpnieks, piebilstot, ka koki nozāģēti "spiedoša grafika rezultātā".
"Saprotams, ka darbs dzen darbu, un būvnieks mēģina maksimāli iekļauties grafikā, un šo koku zāģēšana un ielas malu izbūve ir neatņemama būvprocesa sastāvdaļa. No vienas puses – var viņu [būvnieku] saprast."
Savukārt ornitologs Boiko norādīja, ka, viņaprāt, pašvaldībai ar uzņēmēju bija jālauž līgums. "Cik var? Mēs lepojamies, ka mums ir daba, bet paši čakarējam dabu. Pasniedzam sevi kā zaļo valsti, bet kāda zaļā valsts, ja tik klaji visu ignorē," neizpratni pauda Boiko.
Maksimālais naudas sods šajā gadījumā – ap 33 700 eiro
Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) skaidroja, ka par koku ciršanu ārpus meža, neievērojot nosacījumus, administratīvais sods juridiskām personām ir līdz 1400 eiro, taču arī par katru nocirsto koku var piemērot papildu sodu.
Šajā situācijā papildu sodu varētu piemērot tad, ja būtu fiksēta kāda iznīcināta ligzda, bet visi koki un zari jau sen ir aizvākti.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode salīdzināja: "Ja kāds grib ierosināt kriminālprocesu par slepkavību, ir jābūt līķim.
Ja mēs gribam sodīt par to, ka tagad ir ietekmēti un iznīcināti putni, mums ir reāli jābūt vai nu beigtiem putniem, no ligzdām izkritušiem mazuļiem, sašķīdušām olām vai kam tādam."
Viņa norādīja, ka soda apmēru par katru nocirsto koku lemj pašvaldība.
Kurpnieks apstiprināja, ka Cēsīs juridiskai personai par neatļautu viena koka nociršanu var nākties samaksāt pat 1700 eiro, tomēr šis gadījums esot vērtējams no divām pusēm, jo projekta pasūtītājs ir pašvaldība.
Cēsu pašvaldības Ainavu aizsardzības komisija un pašvaldības policija esot veikusi apsekošanu, un Administratīvā komisija lems par soda apmēru. Ja tiks konstatēts, ka tiešām nozāģēti visi 19 koki, un tiks piemērots maksimālais sods, kā arī 1400 eiro sods par nosacījumu neievērošanu, tad kopējā summa, kas būvniekam būs jāsedz, ir 33 700 eiro.
Efektīvākais sods – līguma laušana
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste norādīja, ka reālāks sods par soda naudu gan šajā gadījumā būtu līguma laušana, jo pēc soda samaksas darbus var turpināt.
"Būtībā būtu jānovērš tas, ka ar šādu izpildītāju nākotnē kāds līgums tiek noslēgts, kas, savukārt, ir iepirkuma jautājums," sacīja Vilkaste, piebilstot, ka šis jautājums ir komplekss un sarežģīts.
"Tur nav viena risinājuma uzlikt lielāku sodu. Juridiskām personām tas, manuprāt, vispār īsti nedarbojas, jo to viņi ieliks savā tāmē – palielināsies projekta izmaksas."
Tikmēr Kurpnieks norādīja, ka ar līguma laušanu steigties nevajadzētu, tomēr šis gadījums būšot iegansts pārskatīt būvprojektu un tā uzraudzību.
Pašvaldībā norādīja, ka šis ir precedents, lai uzlabotu būvprojektu pieskatīšanu ikdienā, tai pašā laikā norādot, ka katru stundu stāvēt blakus būvniekiem nav iespējams. Lēmums par piemēroto sodu un iespējamo līguma laušanu tiks pieņemts mēneša laikā.
Līdzīgas ziņas saņemtas arī no Ķekavas puses
Tikmēr līdzīgas ziņas par koku un krūmu zāģēšanas darbiem putnu ligzdošanas laikā saņemtas arī no Ķekavas puses.
Vietējā iedzīvotāja Dita Marksa pastāstīja, ka Daugavas krastā putnu ligzdošanas laikā ir veikti 3 vai 4 hektāru labiekārtošanas darbi. "Tad, kad mazuļi paši vēl nav spējīgi dzīvot," sacīja Marksa.
Tomēr tas, vai šajā gadījumā ir pārkāpts likums, vēl ir jāizmeklē, jo ir daudz dažādi normatīvie akti, kas var būtiski atšķirties.
DAP pārstāve Strode skaidroja, ka ārpus pilsētas vai ciema teritorijas atbrīvot lauksaimniecības zemes no apauguma drīkst, un tas pat ir vajadzīgs. Savukārt pilsētas teritorijās no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam koku un krūmu ciršana ir aizliegta. "Ja ir koki, kas ir virs 20 centimetriem diametrā, tad tiem būtu jāsaņem pašvaldības atļauja ciršanai, bet te ir arī jāskatās un jāanalizē atrunas, kas attiecas uz aizsargjoslām, jo uz aizsargjoslām ir arī atrunas, ka tās ir jāuztur bez apauguma, un atļaujas nevajag," skaidroja Strode.
Šajā situācijā iedzīvotājiem jāvēršas ar iesniegumu pašvaldībā, lai tā pārbaudītu, vai konkrētajā gadījumā nav pārkāpts likums. Arī DAP speciālisti apsekos šo teritoriju, lai noskaidrotu, vai nav pārkāpts likums.
KONTEKSTS:
Pilsētu un ciemu teritorijās koku ciršana ir aizliegta laika posmā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam. Šāds ierobežojums saistīts ar putnu ligzdošanas laiku.
Koku ciršanas lieguma periods neattiecas uz kokiem, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem, uz augļu kokiem un bīstamiem kokiem, kas var radīt apdraudējumu sabiedrībai.
