Augšdaugavas novadā plašajā teritorijā iedzīvojušos latvāņus cer apkarot Lielajā talkā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Šogad kustība "Lielā Talka" vispārējās sakopšanas darbu klāstam nolēmusi pievienot arī atsevišķus latvāņu apkarošanas pasākumus, ko atbalstīja Augšdaugavas novadā, kur latvāņi iedzīvojušies vairākos pagastos un plašās teritorijās.

Augšdaugavas novadā plašajā teritorijā iedzīvojušos latvāņus cer apkarot Lielajā talkā
00:00 / 04:09
Lejuplādēt

Ikgadējās Lielās talkas diena šogad būs 22. aprīlī.

Latvijā šobrīd uzmērīti gandrīz 11 tūkstoši hektāru ar latvāņiem. Un cīņa ar latvāņiem Latvijā notiek gadiem ilgi, taču pašlaik, šķiet, ka tas ir nebeidzams darbs, tā uzskata Valsts augu aizsardzības dienestā. 

Uz Valsts augu aizsardzības dienesta iniciatīvu pieteikt cīņu latvāņiem ir atsaukušās 10 Latvijas pašvaldības. 

Sosnovska latvānis ir Latvijas dabai neraksturīga suga, invazīva, kas Latvijā tika ieviesta padomju gados kā perspektīvs lopbarības augs. Šobrīd šis augs pārņēmis plašas teritorijas un ir ļoti grūti iznīcināms. Ja raugās Latvijas mērogā, tad latvānis izplatījies teritorijā, kas platības ziņā ir viena trešā daļa no Rīgas. Tāpēc Lielā talka šogad būs latvāņu apkarošanas zīmē.

Augšdaugavas novads atbalstīja Lielās talkas un Valsts augu aizsardzības dienesta aicinājumu piedalīties Lielajā talkā arī ar latvāņu talku.

"Mūsu novadā tā ir aktuāla problēma, un mēs vēlamies piesaistīt sabiedrības, mūsu iedzīvotāju interesi par latvāņu iznīcināšanu. Tā nav tikai pašvaldības, valsts vai kāda cita atbildība, bet katra cilvēka atbildība rūpēties par savu īpašumu un zemi," atzīmēja Augšdaugavas novada Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra. Viņa stāstīja, ka latvānis iedzīvojies vairākos pagastos un plašās teritorijās, un cīņa ar to notiek jau vairākus gadus

Bāra norādīja: "Visu īpašnieku zemēs ir pāri par 100 hektāri blīvi noaugušu latvāņu audžu, bet pašvaldības zemēs ir 26 hektāri 35 zemes vienībās. Pašvaldība savos zemes īpašumos jau ceturto gadu cīnīsies ar latvāņu izplatību, un vēlamies iesaistīt arī iedzīvotājus. Ja tikai vienā īpašumā mēs apstrādājam, iznīcinām un ierobežojam latvāņus un blakus ir milzīgas audzes, kur latvānis sējās privātīpašnieku un bezīpašnieku zemēs, tad tā ir milzīga problēma. Tā ir cīņa ar vējdzirnavām."
Višķu pagasts vēsturiski, kā stāstīja pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms, ir viens no latvāņu audzēm bagātākajiem pagastiem, tieši tajā arī notiks Lielās talkas cīņa ar latvāņiem kā turpinājums jau iesāktajiem darbiem

"Nu tā ir ļoti liela problēma, it sevišķi Višķos, jo kādreiz padomju saimniecības laikos audzēja latvāņus skābbarībai un tagad mēs cīnāmies ar sekām. Mēs akciju plānojam veikt, skaidrot sabiedrībai, kā ar to latvāni cīnīties, ja tas parādās mazdārziņos vai kur citur. Lai tas nevairojas un neattīstās. Kad nāks pavasaris, sāks zaļot viss, latvānis sāks līst ārā no zemes un tas ir tas moments, kad iedurt viņam, lai tas nelien ārā," sacīja Proms.

Video pamācības, kā atpazīt latvāņus un kā ar tiem cīnīties jau izvietotas gan Lielās talkas, gan Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapās.

Cīņa ar latvāni dod savu rezultātus, tas gan ir komplekss darbs, pēc pieredzes atzina Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Proms: "Augšdaugavas novada ietvaros bija izsludināts konkurss par latvāņu apkarošanu, un uzvarējušais komersants divu gadu garumā mūsu pagastā migloja latvāņus vairāk nekā 10-12 hektāru platībā. Arī mēs paši pagastā – pašvaldības aģentūra "Višķi" veica ceļmalu miglošanu. Tajās vietās, kur 2 gadus bija miglots, ir redzams šis rezultāts. Pluss liels ir tas, ka pagastā brīvo zemju tikpat kā nav, tas nozīmē ka tās brīvās zemes, kuras iepriekš netika apsaimniekotas un bija aizaugušas ar latvāņiem, tagad ar zemnieku darbu tiek apsaimniekotas, apstrādātas un izkoptas, redzam, ka 2-3 gadu laikā latvāņu vietās parādās graudaugi, lauki tiek sakopti. Bet vienalga vēl ir daudz teritoriju, kur vēl šo latvāņu ir pietiekošā daudzumā."

Talkas ietvaros cīņā ar latvāņiem tiek aicināta iesaistīties visa sabiedrība,  norādīja Bāra: "Pavasaris ir tas pats labākais laiks, lai droši cīnītos ar latvāni. Augs vēl ir mazs, šīs lielās, sulīgās lapas tikai sāk nākt no zemes, jāatrod šīs latvāņu rozetes, jāņem lāpsta, jākāpj gumijas zābakos un jādur ārā šis saknenis."

Ja par Lielās talkas norises datumu ir izvēlēts 22. aprīlis, tad Latvāņu apkarošanas talku laiks būs atkarīgs no dabas apstākļiem, par ko izziņos katra pašvaldība atsevišķi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti