Darbos iesaistītā uzņēmuma "VMS Contractors" pārstāvis Tods Džonsons skaidroja: "Mēs izsmidzinām mālu uz ūdens virsmas tik vienmērīgi, it kā tas būtu lietus. Kad māls nosēžas, tas no ūdens paņem sev līdzi fosfātus, un tad aļģes nevar izdzīvot."
Pārāk liels barības vielu, tai skaitā fosfora, daudzums veicina dažādu aļģu sugu strauju vairošanos, un tā rezultātā daudzās Austrālijas iekšējās ūdenstilpēs būtiski samazinās ūdens kvalitāte un skābekļa daudzums.
Vissvarīgākais, protams, ir samazināt piesārņojumu, taču jaunā metode palīdz uzlabot situāciju vietās, kur tā ir kritiska. Fosfora koncentrācija vairāku upju un kanālu ūdenī izmēģinājuma vietās samazinājās pat par 95 procentiem, un tas kļuva būtiski dzidrāks, bet fosfāti tika droši noglabāti māla nosēdumos.
Eksperimentus veiks arī slēgtās ūdenstilpēs, un to laikā speciālisti centīsies pilnveidot metodi, tai skaitā precīzāk noteikt izmantojamā māla daudzumu. Ja izmēģinājumi būs sekmīgi, tad šo paņēmienu varētu izmantot visā valsts teritorijā.
