Ilmāra Tīrmaņa stāsti par dabu

Kādas norises vērojamas Latvijas dabā novembrī?

Ilmāra Tīrmaņa stāsti par dabu

Tuvojas astronomiskā ziema, un rit daudzu dzīvnieku raižu pilnais laiks

Kas izceļas uz ziemas vienmuļo krāsu fona – dzeltenā receklene

Kas izceļas uz ziemas vienmuļo krāsu fona – dzeltenā receklene

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 5 mēnešiem.

Želejveidīgs, neregulāras formas košums, kas daudzviet Latvijā spilgti izceļas uz ziemas vienmuļo krāsu fona, ir sēne – dzeltenā receklene (Tremella mesenterica).

Šīs sēnes daivainie augļķermeņi parasti ieraugāmi gozējamies uz trūdošas un atmirušas, bet mizu parasti vēl nezaudējušas lapu koku koksnes: gan uz kritalām, gan uz stāvošu koku zariem, gan uz zemē guļošiem zariem. Salīdzinoši bieži tie redzami uz tieviem ozolu, retāk uz citu lapu koku zariem. Taču nebūt nav jābrīnās, ieraugot šos Dabas veidojumus, "plikus" guļam nokritušus zemē zem kokiem.

Kamēr receklenes augļķermeņi vēl jauni, tikko sākuši veidoties, to virsma ir maz krokota. Sēnei attīstoties, tā aizvien izteiktāk krokojas. Jo augļķermeņi kļūst vecāki, jo top arī raupjāki.

Atbilstoši nosaukumam dzeltenās receklenes augļķermeņi, protams, ir vairāk vai mazāk dzeltenā krāsā. Šīs krāsas košums lielā mērā atkarīgs no konkrētu augļķermeņu vecuma jeb brieduma (jo vecāki, jo tumšāki) un slapjuma: jo mazāk šķidruma augļķermeņi satur, jo spilgtākos (pat oranžos) toņos tie iekrāsojas vai – pretēji – ļoti lietainā periodā, kad ir dāsni uzņēmuši šķidrumu, augļķermeņi var tapt bezmaz balti, teju caurspīdīgi.

dzeltenā receklene
dzeltenā receklene

Latvijā dzeltenās receklenes augļķermeņi manāmi visu gadu, tomēr visbiežāk top ievēroti agros pavasaros, vēlos rudeņos, kā arī siltās ziemās, kad ir mitrumā pienācīgi piebrieduši, jo šķidrums ietekmē ne vien sēnes redzamo daļu košumu, bet arī to lielumu. Slapjumam ievērojami mazinoties, augļķermeņi strauji saplok, piegulst substrātam, kļūst grūtāk atrodami.

Maksimāli izžūstot, tie iekonservējas un gaida ar mitrumu dāsnu laika apstākļu atgriešanos. Kad valgmes atkal netrūkst, augļķermeņi uzbriestot atjauno želejveida konsistenci, nereti pat lielā mērā atgūst savu iepriekš zaudēto veidolu.  

dzeltenā receklene
dzeltenā receklene

Taču nereti notiek tā: kad, teiksim, siltu, mitru periodu rudenī vai ziemā pēkšņi pārtrauc strauji uznācis aukstums, dzeltenie augļķermeņi, nemainot formu, glīti sasalst, lai sagaidītu atgriežamies atkusni, kurā tad parasti atsāk un turpina attīstīties.

Lai gan, pavirši raugoties, izskatās, ka receklenes aug tieši uz beigtas vai atmirstošas koksnes, faktiski šīs sēnes ir biotrofi organismi – īsteni parazīti, kas parazitē uz citu sēņu, konkrēti, uz koksni noārdošu "Peniophora" ģintij piederošo vaskaiņu sugu sēņotnes jeb micēlija. Dzeltenā receklene visbiežāk tiek atrasta mājojam uz ozolu vaskaines.  

Rakstu sēriju līdzfinansē:

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti