Kā labāk dzīvot

Praktiski atgādinājumi, lai ceļojums ar lidmašīnu būtu drošs un patīkams

Kā labāk dzīvot

Draudzība ar sauli ir svarīga, bet tai nevajadzētu būt pārāk ciešai ādas veselības dēļ

Kas ir apritīgs iepakojums un kam tas vajadzīgs?

Kas ir apritīgs iepakojums un kāpēc tāds vajadzīgs? Skaidro eksperti

Apritīgs iepakojums ir vienkārši pārstrādājams un atgriežams atpakaļ ražošanas ķēdē. Tas nozīmē, ka iepakojumā tiek izmantoti viena veida materiāli, nevis vairāku materiālu sajaukumi, kā arī pēc iespējas mazāk dažādu krāsu un veidu plastmasas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja "Zero Waste Latvija" pārstāve Laura Dzelzkalēja un "Lidl" Ilgtspējas vadītāja Antra Birzule-Ģermane.

Skatoties no vides ilgtspējas aspekta, ideālā variantā mēs varētu iztikt bez pārtikas un citu preču iepakojuma, bet tas nav iespējams kaut vai pārtikas drošības dēļ. Tāpēc saprātīgs kompromiss varētu būt apritīgs iepakojums. 

"Ņemot vērā likumdošanu, maizi, kas sagriezta šķēlēs, visticamāk mēs vairs nekad neredzēsim veikalu plauktos neiepakotu, bet, kādā iepakojumā tā ir, to mēs vēl varam noteikt," norādīja Birzule-Ģermane.

"Apritīga iepakojuma pamatā slēpjas senu senais un zināmais jēdziens – dzīves cikls. Šobrīd mūsu cilvēku sistēmas tiecas uz dabas atdarināšanu arī ražošanas procesos, līdz ar to mēs tiecamies uz to, ka tas, kas kādam ir bijis atkritums, kļūst kādam citam par izejvielu. Mēs ejam prom no lineāras ražošanas uz cirkulāru jeb latviskāk – apritīgo ražošanu. No šī arī izriet apritīgs iepakojums, proti tāds, ko var atgriezt atpakaļ šajā ražošanas ķēdē," sīkāk paskaidroja Dzelzkalēja. 

Tas nenozīmē tikai stikla pudeļu nodošanu vai cita veida iepakojumu atkārtotu uzpildi, bet arī pēc iespējas vairāk monolītu materiālu izmantošanu. 

"Tas nozīmē savienot pēc iespējas mazāk materiālu kopā, lai iepakojumu varētu vieglāk pārstrādāt, un arī, protams, samazināt iepakojumu apjomu," Dzelzkalēja piebilda. 

No pārstrādes viedokļa iepakojums, kas veidots tikai no plastmasas, iepretim tādam, kas veidots, piemēram, apvienojot plastmasu un papīru, ir veiksmīgāks risinājums. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia Vide" pārstāvis Kristaps Dreimanis atklāja, ka jau šobrīd apmēram 80% no šķirotajiem atkritumiem nonāk pārstrādē un ir tai derīgi, bet šo skaitli var vēl uzlabot. 

"80% no iepakojumiem, ko mēs ikdienā šķirojam, ir veiksmīgi un labi pārstrādājami, bet, protams, ir dažādi sajaukumi, plastmasas un papīra miksiņi, kuri sajaucas kopā. Tādi pārstrādei ir jau sarežģītāki," viņš atzina. 

Arī tirgotāji ražotājiem arvien biežāk pieprasa maksimāli izmantot monomateriālus bez piejaukumiem. Apzinīgi tirgotāji pat prasa ražotājiem drukāt tulkoto tekstu uz iepakojuma, jo pat viena uzlīme ar skaidrojumu maina materiāla kvalitāti un padara plastmasu grūtāk pārstrādājamu, atklāja Birzule-Ģermane. 

"Apzinoties mūsu ietekmi uz iepakojuma radīšanu un tā nodošanu tālāk patērētājiem, lai šis iepakojums būtu apritīgs, mēs varam ražotājiem prasīt iepakojumus no maksimāli monomateriāliem, ar pēc iespējas mazāk krāsām un plastmasām, un noteikti ne ar melnu plastmasu iepakojumā, jo melna plastmasa nav vairs tālāk pārstrādājama kvalitatīvā plastmasā. Melnā ir vissliktākā plastmasa, tāpēc ir daudzi ražotāji un tirgotāji, kas pilnībā atteikušies no melnas plastmasas izmantošanas," viņa skaidroja. 

Tieši šādi nelieli knifi ir tie, kas izmaina iespējas iepakojumus veiksmīgi pārstrādāt tālāk un no tiem radīt jaunus, tā padarot iepakojumu apritīgu. Šos knifus ir vērts zināt ne tikai tirgotājiem, bet arī produktu patērētājiem. "Zero Waste Latvija" izstrādājuši iepakojumu rokasgrāmatu, kurā apkopoti padomi uzņēmējiem un ražotājiem, kas vienlaikus noderīgi būs arī iedzīvotājiem. 

14. aprīlī notiks konference "Apritīgs iepakojums – kam tas vajadzīgs?", kurā plānots runāt par pātagām un burkāniem, kas mudina pārtikas un dzērienu ražotājus izvēlēties apritīgu iepakojumu, kā arī par šķēršļiem, kas to traucē darīt. Eksperti stāstīs par jaunā iepakojuma regulējuma prasībām, "LIDL Latvija" dalīsies pieredzē par mazumtirdzniecības tīkla globālo pieredzi sadarbībā ar piegādātājiem un ražotājiem, bet pašmāju ražotāji dalīsies pieredzē ceļā uz apritīgu iepakojumu. Pasākumu tiešsaistē bez maksas varēs skatīties ikviens interesents, norādīja biedrības "CSR Latvia" vadītāja Agnese Alksne-Bensone. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti