Projektu īsteno Dabas aizsardzības pārvalde, sadarbojoties ar Kuldīgas novada pašvaldību un uzņēmumu SIA "Piekrastei.lv". Darbi līdz pat septembrim notiks 2,6 kilometru garā posmā no Mārtiņsalas peldvietas līdz pirmajam lielajam līkumam iepretim Virkai.
Lai uzlabotu ūdens kvalitāti Mārtiņsalas peldvietā, augu pļaušanu un izraušanu sāks upes posmā no peldvietas līdz Ventas rumbai.
"Pludmales zonā, kur cilvēki peldas, varēs nākt, protams, jāskatās, vai nav uzduļķojums, bet būs slēgta Ventas rumba, būs uzliktas norobežojošās lentas," par drošības pasākumiem un ierobežojumiem tīrīšanas darbu laikā stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes projekta vadītājas palīdze Ērika Kļaviņa.
"Kad darbi turpināsies lejpus rumbas, tad jau varēs nākt, mēs ceram, ka izdosies pabeigt līdz pilsētas svētkiem, bet, ja neizdosies, darbus pārtrauksim, lai cilvēki var apmeklēt Ventas rumbu," stāstīja Kļaviņa.
Ventas tīrīšanas darbi ir tikai viens no Latvijā īstenotajiem sugu un biotopu atjaunošanas projektiem Latvijā, ko īsteno Dabas aizsardzības pārvalde, vienlaikus arī viens no sarežģītākajiem, skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes Kohēzijas fonda "Sugu un biotopu atjaunošanas" projekta vadītāja Inga Hoņavko.
"Tieši šīs sarežģītības dēļ pagājušā gadā nevarējām uzsākt īsā periodā šos darbus, jo Venta ir ar dolomīta grunti. Dolomīts nav līdzens, tam ir bedres, izskalojumi, ir arī daudz lielu laukakmeņu, līdz ar to ir ierobežotas iespējas vispār izņemt ūdens augus. Jāsecina, ka šeit augiem nav dziļa sakņu sistēma, tā ir paklājveidīga, bet stiprinās dziļi," stāstīja Hoņavko.
Roku darbs gan tiks izmantots minimāli, vairāk paļaujoties tieši un tehnoloģiju iespējām, un pie Ventas jau atrodas speciāla tehnika šādiem darbiem.
Ūdensaugu izraušanai ar sakneņiem un pļaušanā izmanto tehniku, kas pielāgota drošam darbam ūdenī – peldošu ekskavatoru, amfībiju, kā arī rokas instrumentus.
Ventas vērtība ir straujteces, kas daudzās upēs nemaz bieži nav sastopamas, uzsvēra Ērika Kļaviņa.
"Viņas bieži vien tiek pārbarotas, to nodrošina gan organiskās vielas, gan augsnes daļiņas, kas tiek nestas no Ventas augšteces, līdz ar to piesērē, oļi, dolomīti tās visas spraugas tiek piepildītas ar organisku vielu, un aug augi, bet tādas oļainas vietas, kur mēs dzirdam, ka ūdens burbuļo un straujtece dzied, tad tā ir vesela, dzīva upe. Bet, ja lēni tek un nerunā, tad jānāk palīgā. Kad izņem augu masu un saknes, tad jau upe pati attīrās, ir vietas, kur lašiem nārstot, atgriežas bezmugurkaulnieki, tā ir barība zivīm un tā ir ekosistēmas sadarbība," stāstīja Ērika Kļaviņa.
Galvenokārt Ventā dominē meldri, taču aug arī vilkvālītes un citi ūdens augi.
Salas, kas atrodas Ventas upē, šoreiz nav paredzēts atbrīvot no apauguma, taču kopā ar pašvaldību tiek spriests, kā nākotnē šīs izveidotās unikālās salas pļaut.
Ventas straujteču atjaunošanas darbi noris Kohēzijas fonda projekta "Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai" ietvaros un ievērojot Valsts vides dienesta izsniegtos tehniskos noteikumus.
