Burtnieku apvienības "Facebook" grupā ievietota bilde, kurā redzams lācis, kurš peld ūdenī. LSM.lv noskaidroja, ka attēlu uzņēma kāds makšķernieks, kurš piektdienas rītā Burtniekā bija devies ar laivu zvejot.
Burtnieku pagasta kultūras centra vadītāja Ingūna Vintēna un Burtnieku apvienības pārvaldes vadītāja Kristīne Auziņa apstiprināja – lāči ezera tuvumā manīti vairākkārt, taču šī ir pirmā reize, kad ziņots par lāci, kurš izpeldējies.
"Lāči Burtnieka tuvumā nav pirmoreiz manīti, tas, kas ir noticis pirmo reizi, – lācis ir pieķerts peldamies Burtnieka ezerā. (..) Tas nav nekas jauns, ka ezera šajā piekrastes pusē, kas ir tā saucamā Silzemnieku puse, lāči ir manīti. Par tiem ir stāstījuši vietējie iedzīvotāji, ka tie ir diezgan regulāri viesi – dārzos gan cienājas ar āboliem, gan apskata, vai nav kāda bišu stropa," stāstīja Auziņa.
Lāči ezera apkaimē tiešām manīti bieži. Vietējie iedzīvotāji "šad un tad" redz arī lāča pēdas. "Tās pēdas tu nevari sajaukt ne ar vienām citām. Liels, apaļš un nagi galā," piebilda Vintēna.
Pirmais spilgtais gadījums ar lāča manīšanu ezera tuvumā bijis pirms diviem gadiem, kad lāčus videonovērošanas kamerās fiksēja Burtnieka ezera Silzemnieku pludmalē. "No meža iznāk lāču māte ar bērniem. Lāču māte Silzemnieku pludmalē ātri apstaigā savu teritoriju – miskastes. Padzīvojas ar bērniem," pastāstīja Auziņa.
Savukārt Vintēna lāci pērn manījusi netālu no savas mājas, kas atrodas aptuveni 3 kilometru attālumā no Burtnieka. Vintēna sacīja: "Agrā rītā pagājušā gada aprīlī domāju, kas tā par čupu lauka vidū? Varbūt siena rullis? Bet tur jau nav nekāda siena. Un tad čupa sakustējās – tas bija lācis!"
Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais lāču pētnieks Jānis Ozoliņš pieļāva, ka lācis vienkārši devies Burtnieka ezerā atveldzēties.
"Ļoti daudz savvaļas dzīvnieku peldas karstajās dienās – vienkārši patīk viņiem peldēties. Visi pārnadži ir redzēti peldamies. Tas nav nekas tāds ļoti neparasts. (..) Tas liecina tikai to, ka lāči ļoti labi un labprāt peld, man ir tādi gadījumi un novērojumi no Latgales puses arī atsūtīti. Lācis var šķērsot pa ūdens maršrutu pat desmitiem kilometru, tas nav īpašs pārsteigums un brīnums. (..)
Lācis ir ļoti labs peldētājs. Viņi arī ir radinieki ar polārlāci, kurš ir gandrīz vai ūdens dzīvnieks, jo ļoti daudz un tālu peld. Šīm divām lāču sugām tā ir kopīga īpašība, viņiem patīk peldēt, un viņi to labprāt dara," skaidroja Ozoliņš.
Pētnieks norādīja, ka Burtnieka ezers ir teritorijā, kur lāču kļūst "diezgan strauji arvien vairāk". Tāpat, viņaprāt, šis konkrētais ķepainis, visdrīzāk, dzīvo apkaimes mežos, nevis ieklīdis no Igaunijas, kā pieļāvuši vietējie iedzīvotāji.
Ozoliņš sacīja: "Ja tas būtu pavasaris vai riesta sezona, kas ir vasaras pirmā puse, tad to varētu saistīt ar kāda Igaunijas lāča ienākšanu Latvijā. Šobrīd lāči drīzāk kļūst mazkustīgāki, jo viņi barojas un pamazām meklē klusāku vietu, kur ziemas migu iekārtot. Šajā sezonā lāči vairāk nododas ēšanas priekiem, tauku uzkrāšanai ziemai nekā tālai ceļošanai."
Rūjienietis un makšķernieks Dainis Birkavs, kurš bieži zvejo arī Burtniekā, stāstīja, ka makšķerniekiem gadījies redzēt peldošus aļņus, stirnas un mežacūkas, taču par lāci dzirdēts pirmoreiz. Birkavs atzina, ka arī vietējie mednieki gaides medībās manījuši lāčus.
Lāču pētnieks Ozoliņš norādīja, ka ķepaiņi peldes var izmantot arī barības meklēšanai un migrācijai: "Varbūt viņiem interesē kaut kāda barība, ko var niedrājos atrast. Es ceru, ka tās nav makšķernieku atstātas pārtikas atliekas vai atkritumi, kas arī lāčus piesaista, – tas būtu sliktākais variants. Arī var izmantot migrācijas ceļos. Varētu gadīties, ka lācis šķērsotu ezeru taisnākai trajektorijai".
Pētnieks atkārtoti uzsvēra, ka lāči Latvijā ir "uz palikšanu".
"Jau iepriekšējā monitoringa ciklā mēs savācām gana daudz pierādījumu tam, ka ir sākusies lāču vairošanās. Un šobrīd ir zināms, ka tas notiek visā tā saucamajā platajā galā – Vidzeme, Latgale, Sēlija. Tur lāči Latvijas teritorijā jau ir sākuši dzimt. Parasti jau dzīvnieki īpaši tālu nepārvietojas no vietām, kur piedzimst, ja viņa teritorija nav jau aizņemta."
Savukārt Burtnieku pagasta pārstāves Auziņa un Vintēna sacīja, ka iedzīvotāji par dzīvnieku klātbūtni nav nobažījušies, jo līdz šim neesot konstatēti postījumi. Taču vienlaikus vietējie ir piesardzīgi.
