Savu suni Elvja Jansona ģimene izvēlējās ar lielu rūpību. Visi ilgi pētīja dažādu šķirņu rakstura īpatnības un meklēja vienīgo – sev vispiemērotāko. Un tad tika atrasta kavaliera karaļa Čārlza spanielīte vārdā Stella.
Stella vienmēr bijusi sabiedriska un draudzīga ar absolūti visiem – gan cilvēkiem, gan suņiem. "Vislabāk viņa jūtas tieši tad, kad visi ir mājās, tad ir absolūtais miers, kārtība, tad var padauzīties un citas lietas darīt," savu mājas mīluli raksturoja Elvis.
Trīs gadus viss bijis ideāli, līdz viss mainījies drūmā novembra vakarā. Stella bija izvesta pastaigā Vērmanes dārzā, kur viņu gaidīja sava suņu kompānija ar kuriem sunīte labprāt spēlējās.
Rotaļāšanās bijusi tik aizrautīga, ka kādā brīdī Stella, pilnā ātrumā skrienot, uzskrējusi virsū riteņbraucējam.
Stella cieta ļoti smagi.
"Ieskrēja ritenī, diemžēl pamatīgi cieta galva, bija jāņem ārā acs, žoklis nav īsti pareizi saaudzis. Tas viss bija jādara triecientempos, jo tas bija vakars, mēs nonācām veterinārajā klīnikā pēc 12 naktī," pastāstīja saimnieks.
Pamazām Stella atlabusi, joprojām ir draudzīga pret cilvēkiem, bet viņai parādījušās nepārvaramas bailes no suņiem, jo īpaši, ja suņi ir vairāki. Tā vietā, lai spēlētos, Stella novērojot visu no attāluma. "Ja tie suņi pieskrien klāt, ja tā kustība ir ātrāka, tad viņa lec, lūdz, lai es viņu paņemu rokās," sacīja Elvis. Pastaigas ir pārvērtušās par stāvēšanu, bet pirms negadījuma Stellai ļoti paticis spēlēties.
Izvērtējot Stellas situāciju, dzīvnieku uzvedības eksperts un zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs secināja, ka dzīvnieks ir guvis ne tikai fizisku, bet arī smagu psiholoģisku traumu.
"Cik tas ir neatgriezeniski, grūti pateikt šobrīd, bet var cerēt, ka viņu atkal izdosies pieradināt pie tiem suņiem. Šeit vajag ļoti mierīgi, ļoti pakāpeniski pieradināt pie tās kompānijas, kas tusē tajā parkā," sacīja Čipuštanovs.
Svarīgākais – notiekošajam Stellai jāasociē ar kaut ko labu, pozitīvu. Čipuštanovs ieteica izmantot kārumus, lai apbalvotu suni par pareizu uzvedību.
"Ja viņa pati pieiet pie tā bara klāt, tad man viņa uzreiz ir jāpaslavē. Jāpaglauda, varbūt ir jāiedod kāds kārums," norādīja eksperts, piebilstot, ka gadījumā, ja sunim parādās stress, nekādā gadījumā suni nevajag uzreiz "glābt" un ņemt rokās. "Tad viņai tā doma sēdēs galvā – kā tikai drusciņ stresiņš, tā viņa meklēs palīdzību, un tas neļaus viņai attīstīties."
Līdz šim Elvis brīdī, kad suns bija stresā un pieskrēja pie viņa, to mierināja, neapzināti suni apbalvojot par nevēlamu uzvedību, liekot Stellai saprast, ka baidīties ir izdevīgi.
Tieši tas pats attiecas uz kārumu vai glaudīšanu. Viss jādara pareizajā laikā, nedrīkst suni apbalvot pat to, ka viņš baidās.
Brīdī, kad Stella baidās, Elvim vispirms ir viņas uzmanība jāpārslēdz no svešā suņa uz sevi, un tikai tad ir jādod kārums. Kāruma pasniegšana sunim liks fokusēties uz ēšanu, jo kārums taču ir bauda, norādīja eksperts: "Barojot viņu tajā brīdī, mēs atslēdzam viņu no tās situācijas, un tajā pašā laikā viņa joprojām atrodas tajā situācijā un ar laiku pierod."
Čipuštanovs deva Elvim uzdevumu, kā rīkoties pareizi. Sākumā pabarot Stellu vietā, kur viņa apstājusies un skatās, tad pamazām tuvoties svešajam sunim, pakāpeniski barojot. "Neiet līdz situācijai, kad viņai atkal būs bailes un būs jābēg prom no tās vietas. Tad galvā kā pēdējais mirklis viņai paliks tas stress," sacīja eksperts. Ļoti svarīgi, lai viss beigtos uz pozitīvas, patīkamas nots.
Satikšanās ar svešiem suņiem saimniekam vienmēr jāuztver ar piesardzību. Tas, ka visiem suņiem jābūt draugiem, ir mīts. Sunim jāļauj komunicēt tikai ar tiem suņiem, kuri neizrāda agresiju.
