SIA "Aļģes-1" valdes priekšsēdētājs Jānis Krūmiņš ar zvejniecību nodarbojas jau ceturtajā paaudzē. Viņš stāsta, ka roņi ar katru gadu kļūst arvien bezbailīgāki, dzīvniekus nebaida pat motora rūkoņa.
"Pirms gadiem 3–5 tu varēji mierīgi iemest tīklu, un tas mierīgi varēja nostāvēt jūrā. Pēc dienas varbūt ronis būs uzodis tīklu un sāks dzīvoties tur. Tagad, kā tu iemet [tīklu], tā ir minūte, un tu jau redzi, ka kaut kur tuvumā ronis," ievērojis Jānis.
Roņi kļuvuši daudz drosmīgāki un apveltīti ar labu izdomu, tāpēc izvairīties no zivju zaudējumiem praktiski nav iespējams.
Jānis norādīja, ka roņus nevar atbaidīt: "Kā viņi dzird laivu, tā ir uzreiz klāt. Kā tu met tīklu iekšā, ronis būs pēc piecām sekundēm klāt."
Šobrīd tiek veikts Latvijai unikāls pētījums, pēc kura secinājumiem varētu lemt, ko darīt ar roņu populāciju, pastāstīja institūta "BIOR" vadošais pētnieks Ēriks Krūze.
"Ir divas lietas, ko pētām: roņu vispārējo nozīmi ekosistēmā, kā viņi ietekmē zivju populācijas, konkrētāk, mencu populācijas. Un otra lieta, mēs mēģinām saprast, vai ir iespējams mainīt roņu uzvedību pie zvejas rīkiem, viņus atbaidot. Mēs pielietojam mentālas atbaidīšanas metodes, lai liktu roņiem saprast, ka atrasties zveju rīku tuvumā ir bīstami," skaidroja Krūze.
Līdz šim Latvijā nav veikts tik vērienīgs pētījums, kurā vērtēta roņu bioloģija un viņu uzvedība, kā arī viņu ietekme uz vietējo ekosistēmu un vietējām zivju populācijām. Pētījuma rezultāti gaidāmi nākamgad.
Gan Latvijas piekrastē, gan Baltijas jūrā roņu skaits palielinās – visā jūrā to ir ap 50 000, Latvijas ūdeņos – ap 7000.
Pie straujas vairošanās tie var negatīvi ietekmēt zivju daudzumu, norādīja pētnieks: "Parēķiniet, ka tie ir 50 000 roņi 360 dienas. Mēs vēl modelējām to situāciju, bet tonnu ziņā tas varētu būt vairāk kā visi zvejnieki noķer kopā."
Latvijas zvejniekiem kompensācijas par roņu zaudējumiem izmaksā Zemkopības ministrija (ZM).
2022. gadā uz kompensāciju par roņu nodarītajiem zaudējumiem pieteicās 60 zvejnieki un izmaksātais kompensācijas apjoms sasniedza vairāk nekā 168 000 eiro.
ZM Zivsaimniecības departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja Edīte Kubliņa norādīja, ka kompensācijas tiek izmaksātas katru gadu, izvērtējot iepriekšējā gada datus: "Kompensācija balstīta uz katra zvejnieka nozvejoto zivju apjomu. Vidēji zvejniekam kompensācijas apjoms, ņemot vērā šos iepriekš minētos datus, ir nedaudz vairāk kā 3000 eiro."
Pētījuma secinājumus iesniegs vairākām institūcijām, tajā skaitā ZM, un tad, iespējams, arī lems, vai tiks atļautas roņu medības.
