Atdalot šo izaugumu no stumbra, redzams, ka tas ir trīsslāņains: virsējais jeb ārējais slānis – ciets, tumšs; vidējais, apjomīgākais slānis – porains, brūns; iekšējais slānis, kas iesniedzas koka stumbrā, – irdens, rūsgans.
Čaga veidojas uz lapu kokiem, visbiežāk gan atrodama uz bērziem, tāpēc tās izraisītāja tiek dēvēta par bērza melno spulgpiepi. Otro vietu ieņem baltalkšņi. Daudz retāk čaga pamanāma uz citu sugu kokiem.
Parazītiskā piepe iesūc no koka un koncentrē čagā dažādas vielas, starp tām – arī cilvēkam noderīgas. Ne velti jau kopš seniem laikiem dažādas tautas to lieto dziedniecībā. Mūsdienās čagu izmanto arī oficiālajā jeb modernajā medicīnā cilvēka vispārīgās imunitātes stiprināšanai, pašsajūtas uzlabošanai, sāpju samazināšanai, gremošanas sistēmas bojājumu dziedināšanai. Ir cilvēki, kuri tic, ka čaga iedarbojas arī kā pretvēža līdzeklis.
Es šo "brīnumlīdzekli" pagaidām lietoju vien pašsajūtas uzlabošanai. Zināmi dažādi čagas sagatavošanas veidi.
Manuprāt, mājas apstākļiem piemērotākais, vienkāršākais ir šāds: drīz pēc noņemšanas no koka sadala guvumu sīkākos gabaliņos, sarīvē to un pēc tam izžāvē 50 līdz 60 grādu temperatūrā.
Uzglabā slēgtā traukā. Iegūtais sausais pulveris turpmāk lietojams kā malta kafija – divas tējkarotes aplejot ar 200 mililitriem karsta vārīta ūdens un atstājot ievilkties.
Kā jau iepriekš teikts, tas, kas tiek dēvēts par čagu un uzskatīts par melno spulgpiepi, ir vien šīs parazitārās sēnes veģetatīvais ķermenis uz koka. Lai gan veidojumā atrodas sēnes micēlijs, sporas tajā nerodas, tātad čaga nav tieši saistīta ar spulgpiepes vairošanās procesu. Arī termins "veģetatīvais ķermenis" apliecina, ka šis izaugums nav tieši saistīts ar parazitārās sēnes melnās spulgpiepes vairošanās procesu.
Spulgpiepes vairošanās sākas tikai pēc koka bojāejas. Tad čagai pretējā stumbra pusē zem mizas izveidojas plašs sēnes augļķermenis. Kad tas izaudzis, vairākās vietās pārplīst koka miza un atsedzas himenofors ar sporām, kas drīz vien ir nobriedušas un kļūst gatavas izplatīties. Viņu uzdevums: nokļūt nākamo saimniekkoku mizas ievainojumos, plaisās. Bet pirms uz kādā invadētā koka sākt attīstīt čagu, spulgpiepei jāizveido noturīgs micēlijs, kas pamazām ieaug šai kokā.
Tagad – rudens nogalē – mežā pat iztālēm daudz ko kļuvis relatīvi viegli pamanīt, jo koku lapas, kas nobirušas, nu vairs neko neaizsedz skatienam.
Pastaigājoties bērzu audzēs, redzams, ka Latvijā čagas ir itin parasti veidojumi, turklāt, pretēji visai izplatītajam uzskatam, tie atrodami ne tikai uz veciem kokiem.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.