Vides fakti

Kā COVID vīrusa laikā klājas briežu dārzā "Dobelnieki"?

Vides fakti

Vides fakti

Briežutis – asinskārie parazīti

Briežutis jeb briežu kaulmušas – asinskārie parazīti, kas metas virsū līdz rudenim

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Briežutis jeb briežu kaulmuša mieru nedod pat vēlā rudenī, kad cilvēkus mežā sen vairs neapgrūtina dunduri, sīvās mušas un odi. Šie insekti straujā lidojumā metas cilvēkiem matos (vīriešiem arī bārdā), lien ausīs, zem galvassegas un cita apģērba. Kukaiņu mutes orgānu dūrieni izraisa visai netīkamu niezi.

Kāpēc latviski šos ektoparazītus dēvē par kaulmušām? Tāpēc, ka viņu plakanos ķermeņus sedz ļoti ciets, izturīgs ārējais skelets – hitīna apvalks. Tas ir tik izturīgs, ka, vēloties kādu noķertu mušu nobeigt, to daudz vieglāk izdarīt, kukaini virpinot starp pirkstiem, nekā spiežot.

Latvijā kopumā konstatētas septiņas kaulmušu sugas. Cilvēkiem no tām uzbrūk visbiežāk un daudzviet sastopamās sugas pārstāves, proti, briežu kaulmušas, kas tautā tiek aplam dēvētas arī par briežutīm.

Šīs sugas kukaiņu latviskais un arī latīniskais nosaukums Lipoptena cervi nepārprotami norāda, ka cilvēki tomēr nebūt nav viņu pamatupuri. Vārds cervi nozīmē "briežu". Briežu kaulmušu galvenie saimniekdzīvnieki tātad ir briežu dzimtas zīdītāji – Latvijā staltbrieži, aļņi, stirnas.

Īslaicīgi šie asinssūcēji mēdz piemājot uz mežacūkām, āpšiem, lapsām, vilkiem, jenotsuņiem. Kukaiņi var izraisīt slimību lipoptenozi arī mājdzīvniekiem, un tie nevairās veikt uzlidojumus cilvēkiem. Taču, lai ko arī būtu izvēlējušās par upuri, veiksmīgi radīt pēcnācējus briežu kaulmušas spēj, vienīgi uzturoties briežu dzimtas dzīvnieku ķermeņa segā.

Asinssūcēji nolūko upuri diennakts gaišajās stundās. Īpaši aktīvi – siltā, mitrā, bezvēja laikā. Galvenie viņu orientācijas orgāni ir acis. Nekustīgi objekti šo parazītu uzmanību parasti nepiesaista.

Kad upuri gaidošs asinssūcējs pamana kādu kustīgu zvēru (vai cilvēku), varbūt sajūt tā izstaroto siltumu un smaržu, viņš sāk planējošu uzlidojumu – vienīgo lidojumu savā dzīvē.

Ja ir nepieciešamība un iespēja izvēlēties starp vairākiem no potenciālajiem mērķiem, ektoparazīts uzbrūk prāvākajam. 

Briežu kaulmušas ir augumā necili insekti: bez spārniem apmēram 0,5 cm gari, ar spārniem apmēram 1 cm gari. Neraugoties uz relatīvi prāvajiem spārniem, viņas ir sliktas lidotājas, tāpēc parasti nesadūšojas pārvarēt par 50 metriem lielāku attālumu.

Briežu kaulmuša (Lipoptena cervi )
Briežu kaulmuša (Lipoptena cervi )

Vai zināt, par ko vēsta otrs zinātniskā termina vārds lipoptena? Tas ir saliktenis, kura lipo nozīmē "pazaudēti", bet ptenos nozīmē "spārni". Latīniskais nosaukums lipoptena informē, ka uzreiz pēc veiksmīgas nokļūšanas uz potenciālā izbarotāja ķermeņa ikviena kaulmuša, daudz neminstinoties, tīši nomet savus spārnus. Tie asinssūcējam vairs nav vajadzīgi, viņš steidz iekļūt saimniekdzīvnieka apmatojumā, kur paredzējis pavadīt vairākus mēnešus – visu savu atlikušo dzīvi, kas dažām briežu kaulmušu mātītēm var ilgt līdz pat nākamajam pavasarim.

Ne vien spārnu neesamība, bet arī īpašais kaulmušas ekstremitāšu novietojums un uzbūve labi atbilst dzīvei saimnieka apmatojumā. Kukaiņa izturīgās tvērējtipa kājas ir plati izplestas, to pēdas segtas asiem, zobainiem nadziņiem.

Nonākuši briežveidīgo zvēru kažokā, abu dzimumu asinssūcēji aktīvi barojas (sūc asinis vismaz 15 reizes dienā).

Nepilnu pusmēnesi krietni pamielojušies, kukaiņi sāk pāroties. 

Kaulmušu mātītes ir dzīvdzemdētājas: kāpuri attīstās viņu ķermenī, tie dzimst pakāpeniski. Apmēram 17–18 dienas pēc apaugļošanās tiek dzemdēts pirmais pupārijs (neīstais kokons), kas drīz vien nokrīt no saimnieka apmatojuma zemē. Turpmāk ik pēc apmēram nedēļas māte laiž pasaulē pa vienam pupārijam. Katras mātītes visas viņas dzīves laikā radīto pēcnācēju kopskaits pārsniedz 20 (var sasniegt 30).

No rudens un ziemas sala (arī citām nebūšanām) pupārijus aukstajā sezonā droši sargā piemērots apvalks. Kūniņu attīstība pupārijos atsākas pavasarī, vidējai diennakts gaisa temperatūrai pārsniedzot +10 grādus. Tā ilgst vismaz līdz jūlijam, kad jaunie pieaugušo stadiju sasniegušie insekti beidzot sāk pakāpeniski atstāt savas bērnistabas.   

Vasaras otrajā pusē vai rudenī drīz pēc pupārija pamešanas ikkatra jaunā briežu kaulmuša steidz uzrāpties uz kāda paaugstinājuma, kur ieņem starta pozīciju uzlidojuma veikšanai un gaida upuri. Šī spārnoto insektu aktivitāte var ilgt līdz pat nopietnu salnu iestāšanās laikam.

Vēl par kukaiņiem

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

 

Materiāls pirmo reizi LSM.lv publicēts 2020. gada 18. novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti