Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa mājdzīvnieku īpašnieku (84%) uzskata, ka viņu mājdzīvniekiem ir pozitīva ietekme uz viņu psihisko veselību. 93% aptaujāto mājdzīvnieku īpašnieku uzskata savus mājdzīvniekus par pilnvērtīgiem savas ģimenes locekļiem.
RPNC valdes priekšsēdētāja Sandra Pūce norādīja: "Tas ir gadu gados jau pierādījies, ka vislabākais draugs, kas tevi mājās sagaida, ir mājdzīvnieks. Jo viņš tev vienmēr uzklausa, viņš skatās acīs, bet viņš nerunā pretī. Tas var būt kaķis, tas varbūt suns, tā varbūt pelīte, vai kā mūsu pētījums parādīja, – tie var būt arī tarantuli."
Pasaulē tiek pielietotas arī dažādas terapijas ar dzīvniekiem. Tie var nākt talkā gan cilvēkiem ar kustību, gan garīgiem traucējumiem.
Psihoterapijā viens no galvenajiem ārstēšanas noteikumiem ir ne vien medikamenti un saruna ar speciālistu, bet arī sava dienas režīma sakārtošana.
"Dzīvnieks mobilizē, ka cilvēks ievēro sava veida režīmu. Ja suns stāvēs pie gultas: "Cik ilgi gulēsi?", būs vien jāceļas un jāved ārā. Kad tu esi bēdīgs, depresīvs tad, kad liekas, ka tu neesi vajadzīgs nevienam, tad ir šīs drauga acis, skatiens un siltais purns, kurš nomierina, sasilda, un tu saproti, ka ir kāds, kas tevi ļoti, ļoti mīl," teica Pūce.
Psihiatre Liene Sīle skaidroja, ka arī pati pēc smagas darba dienas ar lielāko prieku dodas pastaigā ar saviem suņiem. Dzīvnieki palīdz gan saglabāt psihoemocionālo veselību, gan to uzlabot.
"Ja man nebūtu suņa, es neticu, ka es katru dienu spētu nostaigāt tik daudz soļu, tik bieži braukt uz mežu, un pati galu galā arī atpūšos un pārslēdzos. Suns ir izcila motivācija fiziskajām aktivitātēm. Kā mēs izjūtam savu ķermeni, – mēs nevaram gaidīt tikai no savām smadzenēm labsajūtu un laimes hormonus, samazināt trauksmi, lai viss notiek tikai galvā. Ķermenis ir vienots veselums, – ja mēs pakustamies, ja mēs nomainām vidi, kur mēs atrodamies, ja mēs sakārtojam savas domas, ja mēs pārslēdzamies, tad pavisam noteikti mēs arī ilgtermiņā jutīsimies labāk," viņa teica.
Dzīvnieks kā dzīves kompanjons, protams, nav burvju nūjiņa, kas atrisinās visas problēmas, bet reizēm tas var būt ļoti noderīgs palīgs. Liela nozīme būs arī ir tam, kādu dzīvnieku cilvēks ir izvēlējies.
Tikmēr suņu apmācību treneris Ivars Lielpēteris norādīja: "Mūsdienās suņa galvenā funkcija ir būt antidepresantam. Reti kurš ņem suni darbam, medībām, ganībām. Suns ir brīnišķīgs dzīvnieks un sniedz mums pašas labākās emocijas, bet ar vienu noteikumu, ka mēs viņu esam paņēmuši atbildīgi. Suni vajag izvēlēties ne tikai pēc izskata, kas ir svarīgi, bet galvenokārt tomēr pēc temperamenta. Citādāk suns cilvēku vairāk iedzen depresijā, nekā palīdz no tās iziet."
Ārvalstīs veikti pētījumi liecina, ka dzīvnieku īpašniekiem ir par 60% lielāka iespēja iepazīt cilvēkus savā apkārtnē, veicinot sociālo mijiedarbību un mazinot vientulības sajūtu. Vēl kāds pētījums parādījis, ka, piemēram, kaķu īpašniekiem ir par 22% mazāka iespēja nomirt no sirdslēkmes. Jāņem vērā, ka katram cilvēkam ir savs piemērotākais dzīvnieku tips. Vienam vairāk palīdzēs suns, otram kaķis, bet vēl kādam jūrascūciņa.
