Vai zini?

Vai zini, ka Ogrē uzņemtas vairākas labi zināmas latviešu kinofilmas?

Vai zini?

Vai zini, cik sena ir ikonas vēsture?

Vai zini, ka pirmā zinātniskā biedrība Baltijā tika dibināta Jelgavā?

Vai zini, ka pirmā zinātniskā biedrība Baltijā tika dibināta Jelgavā?

Ar Jelgavas vārdu var saistīt vairākus Latvijas un starptautiska mēroga notikumus, par kuriem var teikt – "tas notika pirmo reizi…" – Jelgavā pirmo reizi Latvijas vēsturē gaisā paceļas gaisa balons, te ir pirmā augstākās izglītības iestāde, pirmā teātra ēka Latvijas teritorijā, pirmais laikraksts latviešu valodā…

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Jelgava kā Eiropas ģeogrāfiskais centrs, krustceles ceļā no austrumiem uz rietumiem, no ziemeļiem uz dienvidiem savas pastāvēšanas vēsturē vienmēr piesaistījusi drosmīgus, zinātkārus, aizrautīgus cilvēkus, kuri šajā pilsētā radījuši, kā mūsdienās mēdz teikt, savam laikmetam atbilstoši  progresīvus projektus.

Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas Hartā un karogā pirmais gadskaitlis ir minēts 1815. gads, kas iezīmē mūsu valsts Zinātņu akadēmijas priekšvēsturi un apliecina Latvijas zinātnes gadsimtu tradīcijas. Tas ir Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības dibināšanas gads Jelgavā, kas bija ne vien baltvāciešu zinātnisko centienu apkopojums, bet arī nopietns aizsākums latviešu nacionālās izglītības veidošanā.

Šo biedrību var dēvēt par pirmo Baltijas mēroga forumu aktuālāko zinātnisko un sabiedrisko problēmu apspriešanai. Šeit starp citiem jautājumiem tika spriests par to, kāda nākotnes perspektīva jāiezīmē brīvajiem latviešiem un igauņiem.

Biedrība centās piesaistīt sev iespējami plašu prominentu personu loku, ievēlot par biedriem gan zinātniekus, gan māksliniekus un rakstniekus, gan arī mācītājus un ierēdņus ar plašām intelektuālām interesēm, turklāt no visas Baltijas – arī no Rīgas un Tērbatas.

Biedrības sēdēs tika apspriesti dažādi dabaszinātņu, tehniskie un matemātikas pētījumi, piemēram, 1819. gadā par Baldones un Bārbeles minerālavotiem, 1820. gadā par lauksaimniecības kaitēkļiem, par jauniem ugunsdzēsības līdzekļiem, par Kurzemes ģeogrāfiju, par pirmā Latvijas teritorijā nokritušā meteorīta – Līksnas meteorīta – ķīmisko sastāvu un īpatnībām u. tml. 1820. gada februāra sēdē tika nolasīta izcilā vācu matemātiķa, biedrības Goda biedra Johana Kārļa Frīdriha Gausa vēstule, kurā viņš informē arī par savas pirmskaitļu teorijas tapšanu.

Taču pati ievērojamākā publikācija bija Teodora Grothusa klasiskais traktāts "Par gaismas un elektrības ķīmisko darbību", kas biedrības sēdē tika nolasīts 1818. gadā.  Šo darbu zinātnes pasaulē atzīst par jaunas zinātnes nozares – fotoķīmijas pamatu izklāstu.

Šis raksts ļāvis saglabāt pašas biedrības vārdu zinātņu vēsturē. Šī leģendārā pētnieka uzvārdu un galveno zinātnisko nopelnu uzskaitījumu atrodam daudzās universālās enciklopēdijās, fizikas un ķīmijas vēstures grāmatās.

Ar Kurzemes Literatūras un mākslas biedrību cieši saistīts ir vācbaltiešu luterāņu mācītāja, latviešu etnogrāfijas un valodas pētnieka, pirmā latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" rosinātāja un redaktora Kārļa Vatsona vārds. Tieši viņš 1817. gadā  Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā Jelgavā nolasīja referātu "Kas biedrībai darāms latviešu kultūras veicināšanai?", kā arī vēlākos gados citus letonikai un latviešu tautas vēsturei veltītus referātus.

Šis laiks – 19. gadsimts – Eiropas kultūras vēsturē bija nozīmīgs arī ar publisku muzeju dibināšanu, lai saglabātu liecības par dabas un kultūras mantojumu.

Par vienu no pirmajiem Eiropas muzejiem tiek uzskatīts Britu muzejs Londonā (dibināts 1753. gadā), savukārt Latvijas teritorijā par tādu uzskatāms Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 1818. gadā dibinātais Kurzemes provinces muzejs Jelgavā.

Kurzemes literatūras un mākslas biedrības zīmogs

Tā kā biedrības rīcībā dāvinājumu formā nonāca ne tikai grāmatas un seni dokumenti, bet arī ar dabas un kultūras vēsturi saistīti priekšmeti, to eksponēšanai izbūvēja Stefenhāgena tipogrāfijas nama otro stāvu, bet 1898. gadā Jelgavā uzcēla jaunu namu – Kurzemes provinces muzeja ēku – pirmo speciāli muzejam projektēto ēku Latvijā.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt