Pētniece atrisina 70 gadus senu «nezināmās meitenes» dienasgrāmatas mīklu

Detektīvstāsta cienīgus notikumu pavērsienus šogad piedzīvojusi folkloras pētniece Sanita Reinsone. Strādājot pie Latviešu folkloras krātuves jaunā Autobiogrāfiju krājuma, viņas rokās nonāca kādas nezināmas meitenes dienasgrāmata. Tā rakstīta vidusskolas pēdējā klasē laikā, kad Latvijā ienāca Padomju armija. Dienasgrāmatas liktenis bijis dramatisks – dumpinieciskos pierakstus kādā kratīšanā konfiscēja “čeka”. Bet, pateicoties kādam cilvēkam, tie tomēr izslīdēja no “čekas” nagiem un 70 gadus slepeni glabājās kādā skapjaugšā. Tomēr līdz pat šim rudenim nebija zināms, kas ir dienasgrāmatas autore un kāds bijis viņas liktenis.

Pētniece atrisina 70 gadus senu «nezināmās meitenes» dienasgrāmatas mīkluMāra Rozenberga

    „Šis stāsts sākās pēc „Meža meitu” uzrakstīšanas, kad man vairāki cilvēki sāka sūtīt dažādus materiālus, kas saistīti ar represijām, šādām smagām tēmām,” atceras folkloras pētniece Sanita Reinsone. „Meža meitas” ir viņas 2015. gada grāmata par sievietēm, kuras nacionālo partizānu kara laikā bija spiestas dzīvot mežos un purvos.

    Sociālās saziņas vietnē „Twitter” Sanitu uzrunāja sieviete vārdā Ilze Dambekalna, kuras dzimtā glabājās kāda ļoti īpaša dienasgrāmata. „Bija skaidrs, ka tur apakšā ir stāsts, kas varētu būt traģisks. Arī Ilzei tā likās. Tā bija jauna meitene, kura raksta 1941. gadā, un patiešām raksta par tādām lietām, par ko varēja sanākt ārkārtīgi lielas nepatikšanas." Piemēram, viņa beidz skolu un ļoti skarbi izsakās par to, kas viņai jāmācās:

    ”Kā es nolikšu padomju vēsturi? Kā man tas viss riebjas! Staļins, velns viņu parauj! Esmu grāmatu līdz pusei izlasījusi, nespēju…”

    ”18.jūnijs. Izlaiduma akts. Internacionāle. Nē, es neatvēršu muti, es neatvēršu! Lai dzied, kas grib! Tiesības, izredzes, drošība, brīvība – ar šādiem vārdiem Aināre piekliedz zāli, un es pilnīgi nevaru valdīties.”

    „Proti, ko cilvēks, jaunietis, kas ir audzis brīvajā Latvijā, pārdzīvo, kad viņu noliek šīs jaunās padomju iekārtas sistēmā,” dienasgrāmatas saturu raksturo Reinsone.

    Dienasgrāmatas tālākais liktenis ir gandrīz neticams – kādā kratīšanā to bija konfiscējusi “čeka”, taču Ilzes Dambekalnas vectētiņš to bija ar viltu atņēmis kādam čekistam, kurš uzdevās par viņa draugu. „Vectētiņš strādāja par miesassargu, adjutantu vai nu Augustam Kirhenšteinam vai… Nav īsti zināms,” saka Ilze. Viņa pati vectēvu nav satikusi. No ģimenes stāstiem tikai zināms, ka viņš sākumā ļoti ticējis padomju ideāliem, vienlīdzībai, sācis strādāt drošības struktūrās, taču vīlies to darba metodēs.

    Vectētiņa paslēpto nezināmās meitenes dienasgrāmatu Ilze atrada pusaudža gados. „Kad izlasīju, tas man bija – ah! Kā kaut ko tādu var uzrakstīt?! Kā tas ir iespējams, ka ir tik milzīga mīlestība pret savu valsti?!” viņa apbrīnā iesaucas.

    Ilzes mamma šo stāstu negribēja cilāt, taču Ilzi urdīja neziņa – kas ar šo nezināmo meiteni ir noticis? Vai tikusi represēta, vai izdzīvojusi?

    Izlasījusi grāmatu „Meža meitas”, viņa saprata, ka jāvēršas pie pētnieces Sanitas Reinsones. Un te sākās Sanitas detektīvdarbs. „Rakstītāja raksta ļoti labi, un man jau sākumā bija aizdomas, ka varbūt viņa ir rakstniece. Izlasot dienasgrāmatu un velkot kopā faktus, atklājās daži pieturas punkti. Meitenes vārds ir Irma, uzvārds nebija zināms, bet bija zināms viņas 18.dzimšanas dienas datums, no kā es izsecināju dzimšanas gadu. Vēstures arhīvu datubāzē uzradās šāda Irma ar uzvārdu, kas man neko neizteica. Bet, meklējot tālāk, „literatura.lv” bija piefiksējusi kādu trimdas rakstnieci ar vārdu Irma Vīksniņa,” meklējumu ceļu atklāj Reinsone.

    Viņai izdevās atrast Irmas Vīksniņas dēlu Ansi Vīksniņu ASV un aizsūtīt viņam rokrakstu paraugus pārbaudei. „Nākamajā dienā viņš man atrakstīja ārkārtīgi aizkustinošu vēstuli, ka tā noteikti ir viņa māte, viņš pazīst šo rokrakstu, jo viņa rakstījusi dienasgrāmatas arī vēlāk, trimdā,” ar sajūsmu atceras pētniece.

    „Tas bija ļoti liels pārsteigums. Man nebija ne jausmas, ka mamma jaunībā ir turējusi dienasgrāmatu,” saka Ansis Vīksniņš, kad sazvanīts advokāta praksē Minesotā.

    Izlasīt vēl Latvijā rakstīto mammas jaunības dienasgrāmatu viņam bijis liels pārdzīvojums, jo vēlāk par šo laiku ģimenē nav daudz runāts. Neiznāca arī iztaujāt, jo Irma Vīksniņa pāragri aizgāja mūžībā, kad Ansim bija tikai 12 gadu. „Tāpēc arī šī dienasgrāmata ir tik skaists atspoguļojums, kas dod iespēju vismaz man kaut ko iemācīties par viņas jaunību!” viņa balsī dzirdams gandarījums.

    Dzīvojot ASV, Irma Vīksniņa aktīvi darbojusies latviešu sabiedrībā, bijusi laikraksta „Laiks” korespondente Čikāgā un sarakstījusi divus romānus. Bet dēla lielākais pārsteigums mammas jaunības dienasgrāmatās esot bijis lasīt par iepazīšanos ar tēti, kuru viņa sākotnēji uzskatījusi vienkārši par draugu.

    „Kādā ierakstā viņa mamma pat izsaka pārsteigumu, ka viņi aizgājuši uz kino un kāpēc Viktors gribējis turēt viņas roku! Par to man bija mazliet jāpasmejas, jo pēc trim gadiem viņi jau laulājās un pavadīja kopā visu dzīvi,” viņš smaidot saka.

    Beidzot atrisinātā „nezināmās meitenes” dienasgrāmatas mīkla ir liels atvieglojums arī Ilzei Dambekalnai, kuras padomju varai lojālais vectētiņš to savulaik tomēr noslēpa no čekas. „Tas man bija liels prieks, ka varbūt tādā veidā mans vectēvs ir izglābis kādam dzīvību. Neskatoties ne uz ko – kur viņš ir strādājis, ko varbūt negribot kādam palīdzējis sliktu izdarīt…” viņa uzsver.

    Irmas Vīksniņas rakstītās dienasgrāmatas fragmentus tagad iespējams izlasīt gan pie šī raksta portālā lsm.lv, gan Latviešu folkloras krātuves mājaslapā „autobiogrāfijas.lv”.

    Ilze Dambekalna
    7 komentāri
    Anonīms lietotājs 24064
    Mans opaps, Reinis Ozols, bija Latviešu strēlnieks,stāvējis pie Brīvības pieminekļa.Viņu gribēja sodīt vācieši par palīdzību krievu virsniekam izmukt,pēc tam krievi,par to,ka dienēja pie vāciešiem.Mani ļoti aizkustināja meitenes dienasgrāmata,manā ģimenē "starp puķēm -stāstīja" lietas,ko es maza būdama nesapratu.Mana vecmāte bija vāciete,kaimiņiene to zināja,un tad bija problēmas.
    Valdis Bērziņš
    Tas, ka rasisti un ksenofobi ir kretīni un stulbi zābaki, nav nekāds noslēpums. Boney Mcbrain zemiskā naida kurināšana pret ebrejiem un nožēlojamie mēģinājumi attaisnot Arāja noziegumus un genocīdu pret ebreju tautu ar atsevišķu ebreju tautības pārstāvju noziegumiem ir tieši šādu ksenofobu stulbuma paraugs. Tie paši ebreju čekisti represēja ne tikai latviešus, bet arī krievus, vāciešus un savus tautiešus - ebrejus.
    VECAIS
    . . . atvainojos! KINO GABALS
    VECAIS
    Sakarīgs stāsts par tā laika vēsturi, kuri mēs tik daudzi nezinām un neizprotam. Man šķiet, sanāktu pat labs kono gabals, ja būtu kas uzņemtu . . . Prieks, ka tajā laikā bijusi šī "nezināmā meitene", šis mūsu tautas cilvēciņš!
    Boney Mcbrain
    Nu ko LSM? Jau jau citējat, tad rakstiet, kā ir. Ļoti labi var izlasīt fragmentu - "...latviešu tautu iznīcina, soda un aizved riebīgie židi un komunisti." Rakstīts 1941.gada 16. jūnijā, kad Latvijā nav vēl ne nacistu, ne Gebelsa propogandas. Bet pat ģimnāziste skaidri redz, kas ir organizējis latviešu genocīdu. Un jūs prasāt, no kurienes radās arāji? Jā, Annas Frankas dienasgrāmata no šīs dienasgrāmatas neiznāks. Pārāk neatbilst aprakstītais mūsdienu vienpusīgumam. Vēl fragments "23,jūnijs. Karš... Beidzot! Cik es esmu savāda. Bet es priecājos...sēžu uz gultas gala un priecājos par to, ka virs Spilves pļavām paceļas melni dūmu mutuļi. Tur gaisā izkūp boļševiku benzīns un kas vēl ne." Mjā, necieš židus, priecājās par karu... nē Anna Franka no viņas neiznāks. Bet kādas nelietības bija jāpaveic šiem "židiem un komunistiem", lai tikko skolu beigusi jauna meitene PRIECĀTOS par KARU!!! Uz šiem jautājumiem īstās Annas Frankas dienasgrāmata neatbild, bet latviešu Annu Franku nedzirdēs.
    Māris Liepiņš
    Ei, rasists, tu esi piedzimis 100 gadus par vēlu. Nevienam tavus geto ebreju šāvēja pakalpojumus te nevajag.
    Inta Juška
    Ak, sie jaukie čekas vectētini ! Ja meitenes dienasgrāmatu neglabā politisku iemeslu dēļ, tad atliek vien neatbildēta mīlestība .Kā dienasgrāmata nokļuva cita rokās , tomēr ļoti personiska. Čekai tai laikā pietiktu ar vienu teikumu pret varu.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Vēsture
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti