"Nevar pastāvēt valsts, nevar pastāvēt militārā vienība, ja tā nezina savu vēsturi," ekspozīcijas atklāšanas reizē tās izveidi Zemessardzes štāba ēkas Vairogu zālē pamatoja 2. Vidzemes brigādes komandieris Gunārs Kauliņš.
"Vēstures izzināšana mums palīdz veidot valstiskuma apziņu, vēlmi dienēt, kalpot Latvijas valstij. Tas arī palīdz saprast, kā tas bija, ka šī valsts veidojās, kā jauni puiši un meitenes pat no skolas sola devās aizstāvēt Latviju.
Pretiniekam bija pārspēks, bet tā motivācija un vēlme aizstāvēt Latviju bija milzīga, tāpēc ļoti svarīgi, ka mēs to mācām mūsu karavīriem, zemessargiem," norādīja Kauliņš.
Ekspozīcijas autors, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins arī akcentēja, ka, to veidojot, ir domāts, lai tā kalpotu ne tikai kā vēstures stāsts, bet arī kā mācību līdzeklis.
"Šī ekspozīcija ir militārās vēstures stāsts, kas, es ceru, iedvesmos zemessargus un karavīrus labākam apmācību procesam," skaidroja Kuzmins. "Karavīri un zemessargi šeit trenēsies, un mēs mēģinājām šo izstādi izveidot tādu, lai ziemeļu Latvijas reģionā Ziemeļlatvijas brigāde, kā tagad sevi sauc, lai skatītos, kā tas tika darīts iepriekšējos gados – tieši Neatkarības kara laikā."
Ko šodienas karavīrs, vai zemessargs var mācīties no brīvības cīņu vēstures, jo ir cits gadsimts ar modernām tehnoloģijām, cita kaujas tehnika?
"Mans ikdienas darbs ir saistīts ar Nacionālo aizsardzības akadēmiju, kur mēs strādājam ar kadetiem un arī strādājam ar citām bruņoto spēku vienībām – arī ar NATO vienībām šeit," norādīja Kuzmins. "Svarīga detaļa ir, ka apvidus nav būtiski mainījies – Gauja tek tur, kur viņa tek; Vidzemes augstiene ir tur, kur ir, un Gaiziņš, cik augsts bija, tik augsts ir. Cauri Vidzemei ar izbraukt ar tanku nav viegli – tur bija grūti izbraukt ar zirgiem Neatkarības karā, protams, kad tanku nebija, bet mēs redzam, ka karaspēka kustības pamatprincipi, apgādes pamatprincipi un loģistikas lietas, izrādās, nemainās, Man likās, ka Otrā pasaules kara šausmas vairāk neatkārtosies, bet tagad, skatoties, kā notiek Krievijas iebrukums Ukrainā, mēs diemžēl redzam, ka pārāk daudzas no šīm Otrā pasaules kara šausmām atkārtojas.
Mēs redzam, cik svarīgi, ka tev ir motivēti karavīri, mēs redzam, cik ir svarīgi, lai būtu labi apmācīti karavīri."
Vēl ne mazsvarīga vēstures mācība Brīvības cīņās bija arī spēja atrast vienotu valodu ar kaimiņiem.
"Ziemeļvidzeme bija svarīga ar to, ka tā bija robeža ar Igauniju, un mums bija ļoti svarīga sadarbība starp Igauniju un Latviju," atgādināja vēsturnieks. "Piemēram, tāds interesants fakts, ka kauju laikā tā saucamie sarkanie latviešu strēlnieki – Padomju Latvijas armijas karavīri – cīņu laikā uz ziemeļiem no Valgas kaujās nogalināja [igauņu] lielāko varoni Jūliju Kuperjanovu.
Un mēs bijām lielākie ienaidnieki, kādi vien varēja būt: igauņi no vienas puses kopā ar somiem un padomju latvieši – no otras puses.
Neskatoties uz to, trīs mēnešu laikā mēs kļuvām par lielākajiem draugiem, kas kopā Cēsu kauju laikā karoja jau pret Landesvēru un vāciešiem. Tas tāds unikāls piemērs Austrumeiropas kontekstā, tā parasti negadās. Mēs – Latvijas iedzīvotāji un Igaunijas iedzīvotāji, neskatoties uz to, ka bijām lielākie ienaidnieki, mēs kļuvām par lielākajiem draugiem, kādu vien ir iedomājami. Piemēram, vienmēr Valsts prezidenta pirmā vizīte ir uz Latvijas–Igaunijas pierobežu, vienalga, kurš prezidents tiktu ievēlēts. Tā, manuprāt, ir tāda ļoti svarīga detaļa – pārrobežu draudzība un sadarbība gan militārā, gan arī ikdienas civilajā dzīvē."
Ar vēsturi ir saistīta arī pati ēka, Kaugurmuižas kungu māja, kur tagad ir Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes štāba mītne. Šovasar ēka ieguva arī jaunu veidolu, par to stāsta Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris Dmitrijs Oreškins.
"Vesela gada garumā tika renovēta šī ēka – bijusī Kaugurmuižas kungu māja, kura savulaik tika pārbūvēta bruņoto spēku vajadzībām 20. gadsimta divdesmitajos gados, tātad pirmās Latvijas periodā," ēkas vēsturi atklāja Oreškins. "Šī ēka līdz pat 90. gadu beigām kalpoja bruņoto spēku vajadzībām. Un tad bija periods, kad šī ēka stāvēja tukša un pamesta, jo viņa bija arī, varētu teikt, avārijas stāvoklī, un tad apmēram pirms gada sākās renovācija, un šogad, 2022. gada vasaras beigās, šī renovētā ēka atkal tika nodota ekspluatācijā, un tad otrās brigādes štābs šeit ienāca."
Šovasar Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde atzīmēja savu 30. gadadienu, un šis gads iezīmējies arī ar būtisku Zemessardzes papildinājumu – Vidzemes brigādē papildinājums ir ap 700 jaunu zemessargu.
