Mazjumpravas muižas saimniecības ēkā sākta arheoloģiskā izpēte

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Rīgas brīvpilsētas šiliņš, atslēdziņa no 16. gadsimta lādes, divas 17. gadsimta kroga krāsniņas. Tā ir daļa no atradumiem Mazjumpravas muižā Pierīgā, kur, turpinot vēsturiskā ēku ansambļa izpēti, uzsākta saimniecības ēkas iekštelpu arheoloģiskā izpēte. Iepriekš vēsturiskajā objektā uz drupām atjaunotas dzirnavas. Arī pēc krogus ēkas izpētes cer to nākotnē rekonstruēt un ierīkot ekspozīciju par Rīgas muižām.

Mazjumpravas muižas saimniecības ēkā sākta arheoloģiskā izpēte
00:00 / 04:40
Lejuplādēt
"Esam 17. gadsimta līmenī, apmēram metru dziļāk no ēkas pēdējā apdzīvotības perioda virsmas. Tieši tik dziļi, lai saprastu ēkas senāko struktūru."

17. gadsimta līmenis, par ko runā arheologs Rūdolfs Brūzis, ir kultūrslānis kādas ēkas pamatos Mazjumpravas muižas kompleksā Rumbulā, kur viņš ar citiem arheologiem patlaban veic izpēti. Rakumi norit ēkā, kas pirmoreiz attēlota 1695. gada plānā un vēlāk dokumentos tā minēta kā krogs.

 

"Mēs strādājam jau trešo nedēļu, esam atseguši jezuītu perioda ēkas paliekas nelielā apjomā. Un esam sapratuši 17. gadsimtā celtās krogus ēkas struktūru. Ēka iekšpusē bijusi 18 metrus gara un 8 metrus plata. Tātad pilnīgi iespējams, ka tajā vienlaikus varēja ieturēties ap 10-15 cilvēki, kas arī varēja pārlaist nakti apsildāmās telpās, jo arī divas krāsnis ir atrastas. Ēkai ir bijuši plaši logi, lai telpām vairāk piekļūtu gaisma. Tā noteikti ir bijusi iznomāta kādai privātpersonai ar tiesībām sniegt krogus pakalpojumu iedzīvotājiem. Tas ne vienmēr nozīmē ēšanu un dzeršanu, tas bieži arī nozīmē uz Rīgu braucošo ceļinieku, zemnieku atpūtu guļvietās, lai sagatavotos tirdzniecībai. Protams, tas nozīmē, ka te ir arī naudas aprite, kuras daļu mēs arī esam atraduši un kas ļoti labi datē šo ēku.

Vecākais ir Rīgas brīvpilsētas šiliņš, kas ir 16. gs. beigas vai 17. gs pats sākums, kad kalta šī nauda. Uz krogus laiku attiecas arī atrasts 17. gs. Zviedrijas karaļa šiliņš," klāstīja Brūzis.

Rakstītie vēstures avoti liecina, ka krogus ēka celta virs senākas Jezuītu ordeņa celtas ēkas drupām. Mazjumpravas muižas teritorijas vēsture aizsākusies jau 13. gadsimtā, kad bīskaps Alberts piešķir lielu daļu no Rīgas apkārtnes teritorijas cisterciešu klostera māsām. Zemes gabals līdz Ķīšezeram ieskauj Rīgu pusmēness formā. Māsas uzturas klosterī, kas vienlaikus kalpo kā nocietinājums, par ēkas priekšvēsturi stāstīja Brūzis.

"Mazjumpravas muižas kungu ēka, uz kuru es skatos šobrīd, no tās ir šodien saglabājušās drupas, tā varētu būt pildījusi cietokšņa funkcijas, kā Rīgas apsardzības priekšpostenis. Jezuītu ordeņa regula paredzēja, ka ordenim ir jābūt autonomam, jāspēj sevi nodrošināt ar iztiku – tie ir lopi, lauki, ganības, pārtikas ražošana, alus brūvēšana, graudu malšana. Tiek uzceltas dzirnavas, un pieļauju, ka arī uzcelta ēka, kurā mēs veicam šogad pētījumus. Arheoloģija šeit ir būtībā pagātnes stāsts par nākotni, jo tā nav, ka mēs tikai atrokam, visu nofotogrāfējam, aizberam un viss paliek, kā bijis.

Muižu arheoloģija Latvijā nav populāra, bet tai ir liela perspektīva, tāda muižu izpēte var sniegt daudz vairāk informācijas par kopējo administratīvo dalījumu Latvijā."

Rīgas Austrumu izpilddirekcijas projekta vadītājs, arhitekts Jānis Lejnieks norādīja, ka pēc arheoloģiskās izpētes, iespējams, pakāpeniski atjaunos arī saimniecības jeb krogus ēku, ja tam atradīs finansējumu.

"Tas objekts ir kā ērkšķrozīte, kas atklājās tikai pēc padomju armijas aiziešanas no Latvijas. Taču pašas muižas pirmsākumi ir no 13.,14. gadsimta. Vispirms šeit uzbūvēja dzirnavas, tad tur bija klosteris. Tad vēlāk šīs ēkas izgāja dažādas fāzes, tostarp tās bija daļa no militāras teritorijas un tās izmantoja Padomju armija, atstājot tās sliktā stāvoklī, faktiski drupu veidā. No pašas muižas ēkas ir tikai drupas palikušas, tas varētu būt tālāks nākotnes projekts.

Varētu muižas ēku atjaunot kā kultūras objektu, bet patlaban no tām saimniecības ēku drupām arī varētu būt ārtelpas ekspozīcija par Pierīgas muižiņām, kas ir Rīgas kultūrvēstures interesanta sadaļa.

Kādreiz bagātam rīdziniekam pilsētas ierobežotajos mūros nebija īpaši augsts komforts, tad īpaši 17.,18. gadsimtā viņi būvēja sev mazās muižiņas Pierīgā, no kurām pavisam nedaudzas ir saglabājušās, un šī ir viena no nedaudzajām, kuru varētu izkopt.

Mazjumpravas muižas teritorijā Rumbulā pie Daugavas pēdējos gados iekopti dzirnavu dīķi un no vējdzirnavu drupām ir rekonstruēta pati dzirnavu ēka, kurā ierīkota pastāvīgā ekspozīcija par Rīgas dzirnavām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti