Zināmais nezināmajā

Latvijas Universitātes zinātnieki izstrādā pretindi aizsardzībai no radiācijas “kokteiļa”

Zināmais nezināmajā

Filoloģe: Ukraiņu valoda ir daudz tuvāka baltkrievu nekā krievu valodai

Pētniece Ineta Lipša – gada vēsturniece 2021

Maz aplūkotas vēstures tēmas saista jau kopš deviņdesmitajiem. Gada vēsturniece Ineta Lipša

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 2 mēnešiem.

Sieviešu vēsture, sociāli izstumtās grupas, tostarp homoseksuāli cilvēki, ir 2021. gada vēsturnieces Inetas Lipšas pētījumu objekti, kas viņu saistījuši jau kopš 1990. gadu sākuma. Kāpēc tieši vēsturniece šīm tēmām savulaik pievērsās, viņa pati sev nav definējusi, Lipša stāstīja Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā”. 

“Acīmredzot man tā interese šajā virzienā bija izveidojusies jau 1990. gadu sākumā, bet – kāpēc tas tā noticis, es, godīgi sakot, nevaru pateikt,” atzina pētniece. 

Pētniece Lipša kļuvusi par ''Gada vēsturnieci 2021''. Balvas ieguvēja tika noskaidrota sabiedriskā aptaujā, kuru Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība organizē jau vienpadsmito gadu.

1993. gadā viņa aizstāvējusi diplomdarbu viduslaiku vēsturē, kura tēma bija “Sieviete arābu viduslaiku sabiedrībā saskaņā ar Korānu”. Pēc 13 nostrādātiem gadiem žurnālistikā, atgriežoties zinātnē, pētniece izvēlējās pievērsties tēmai  “Sabiedriskā tikumība Latvijā no 1918. gada līdz 1940. gadam”. 

“Te atkal parādās gan seksualitātes, gan sociālās kontroles, gan sieviešu un vīriešu savstarpējo attiecību tēmas. Ja tu domā par teksta radīšanu, tad gribas izstāstīt to tā, lai cilvēki tomēr arī izlasa, lai tas ir aizraujoši, un tas bija aizraujoši,” viņa vērtēja. 

Lipša ar savu analīzi un komentāriem papildinājusi arī biedrības "Ascendum" kopā ar LGBT un viņu draugu apvienību "Mozaīka" izdoto Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmatas pirmo sējumu "Slēptā dzīve. Homoseksuāļa dienasgrāmata 1927–1949". 

“Tā seksuālā dzīve, homoseksuāļu subkultūras tradīcijas un apraksti, tie varbūt pat nav tik interesanti, cik interesanti ir tas, kā viņš apraksta padomju okupācijas ikdienas izpausmes,

to attieksmi pret padomju sistēmu, gan savu, gan to, ko noraksta, dzirdot rindās pēc pārtikas,” viņa stāstīja. 

Vienlaikus dienasgrāmata sniedz ieskatu arī homoseksuālu cilvēku ikdienā. “Tas viņa [dienasgrāmatas autora] vēstījums ir šokējoši pārsteidzošs, jo tu gūsti priekšstatu, tu tiec ierauts homoseksuāļu subkultūrā, kas pārsteidzošā veidā tieši staļinisma gados burtiski plaukusi un zēlusi, vismaz pēc Irbes stāstiem,” viņa piebilda. 

Pētniece atklāja, ka šobrīd tiek plānots izdot arī grāmatas otro sējumu, kas, viņasprāt, būtu jāizlasa ikvienam. 

“Es, domājot par otro sējumu, saku, ka tas ir tas, ko vajag izlasīt jebkuram jaunietim, lai saprastu, cik drausmīgi ir bijis dzīvot tajā padomju sistēmā tādā ziņā, ka tā ir uzspiesta, ka tas nāk no malas, kā tas izpaudās cilvēku dzīvē. Tas ir vienkārši pretīgs okupācijas apraksts, un katram tas būtu jāizlasa,” viņa uzsvēra. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti