Nedzirdīgajiem

Kultūras ziņas

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Atslēgas: «Kristapa Morberga vērtīgais mantojums»

Latvijas Universitātes bagātais tēvocis

LTV dokumentālā vēstures cikla “Atslēgas” jaunākajā sērijā par visu laiku lielāko Latvijas Universitātes mecenātu Kristapu Morbergu. Viņš testamentā visu savu miljonus vērto mantu novēlēja augstskolai, kurā pats gribēja, bet netika mācīties.

Dāsnā labdara pēdējā griba

1928.gada pavasarī Rīgas presē tika publicēts bēru sludinājums: “Pirmajās Lieldienās, 8. aprīlī šajā gadā, pēc ilgākas slimības saldi iemiga mūža miegā mans sirsnīgi mīļotais dārgais vīrs, mūsu mīļais tēvocis un svainis Kristaps Morberg. Dārgā aizgājēja izvadīšana no sēru mājas (Basteja bulvārī 7) uz Māras baznīcas kapiem notiks piektdien, 13. aprīlī, pulksten pusdivos pēc pusdienas. Uz klusu pavadīšanu laipni lūdz dziļi sērojošā atraitne un piederīgie.”

1928.gada aprīlī mira viens no bagātākajiem Rīgas nekustamo īpašumu magnātiem Kristaps Morbergs. Bija arī tādi, kam viņa bēru dienas datums – piektdiena, trīspadsmitais – atnesa nelaimīgu vilšanos. Jo visu savu mantu Morbergs testamentā bija novēlējis nevis piederīgajiem, bet Latvijas Universitātei.

Bija miris viens no bagātākajiem Rīgas nekustamo īpašumu magnātiem, un bēru sludinājuma vārdos par mīļo tēvoci un sērojošiem piederīgajiem kāds ciniķis jau varēja saskatīt grūstīšanos rindā pēc prāvā mantojuma. Jā, bija arī tādi, kam šis bēru dienas datums – piektdiena, trīspadsmitais – atnesa nelaimīgu vilšanos. Jo visu savu mantu Morbergs testamentā bija novēlējis nevis piederīgajiem, bet Latvijas Universitātei (LU).

Par testamentu bija gara tiesāšanās, to apstrīdēja Morberga pirmās sievas radi. Neko gan neizcīnīja, taču novilcināja dāsnā labdara pēdējās gribas piepildīšanos par teju trim gadiem. Tikai 1931. gadā LU varēja pārņemt Morberga īpašumus un sākt piešķirt viņa novēlētās stipendijas.

Ar testamentu Morbegrs bija licis augstskolai izveidot īpašu fondu, kam jāpārvalda viņa īpašumi un jāmaksā stipendijas trūcīgiem vai īpaši apdāvinātiem studentiem.

Papildus LU no Morberga naudas varēja finansēt arī jaunos zinātniekus un mācībspēkus. Fonds darbojas arī mūsdienās, un līdz šodienai atbalstījis jau 642 Morberga stipendiātus. Fonda pārziņā nu jau ir neskaitāmu ziedotāju līdzekļi, taču vislielākais ir un paliek Morbergs. Šodienas izteiksmē viņa ieguldījums tiek lēsts ap 15 miljoniem eiro.

Kaut visu mantu novēlējis augstskolai, gluži bešā Morbergs savējos neatstāja. LU fondam viņš bija licis vajadzības gadījumos maksāt pabalstus garum garai ļaužu listei, sākot no brāļu mazmeitām un beidzot ar bijušās ķēkšas vīru. Visdāsnāks Morbergs bija pret sievu Augusti. Atraitnei mūža lietošanā palika Rīgas dzīvoklis un vasarnīca, un tiesības pašai izvēlēties, no kura Rīgas īres nama paturēt gada ieņēmumus. LU fondam bija arī jāsedz visi atraitnes uzturēšanas izdevumi. Auguste ar tādu kārtību bija mierā – ne velti vēlāk viņa pati bija ziedojusi naudu LU Lielās aulas ērģeļu iegādei.

Kā Morbergs kļuva bagāts?

Trāpīja īstajā vietā īstajā laikā. 1860. gados tagadējais bulvāru loks ar kanālu pa vidu kļuva par jaunās Rīgas zelta dzīslu. Tobrīd te vēl bija klajš lauks starp pilsētu un koka priekšpilsētām. Nupat bija norakti vecie cietokšņa aizsargvaļņi, un jaunais pilsētas plāns paredzēja veidot zaļu apstādījumu loku un bulvārus ar augstiem mūra namiem, kādus vecā Rīga nebija pieredzējusi. Sākās Rīgas vēsturē lielākais būvniecības bums. Tieši tolaik Kristaps, jauniņš saimniekdēls no Tērvetes Bukaišiem, atnāca uz Rīgu strādāt par būvniekzelli. Esot cēlis arī pirmo Rīgas Latviešu biedrības namu.

Bet jau desmit gadus vēlāk pats kļuva par attīstītāju – ņēma bankās kredītus un cēla savus īres namus. Īsā laikā uzbūvēja veselus sešus.

Zināmākais un arī ienesīgākais Morberga īpašums bija viesnīca "Roma". Tolaik – lepnākā visā Rīgā. Pirmā ar strāvas apgaismojumu un telefonu. Tajā apmetās bagāti un slaveni Rīgas viesi. Smalko aprindu īpaši iecienīts bija tās restorāns "Romas pagrabs" ar neskaitāmām greznām zālēm. Otrajā pasaules karā "Romu" un vēl divus Morberga dzīvokļu namus tai blakus sagrāva. Vietā uzcēla viesnīcu "Rīga".

Zināmākais un ienesīgākais Morberga īpašums bija viesnīca "Roma". Tolaik – lepnākā Rīgā. Otrā pasaules karā to un vēl divus Morberga īres namus blakus sagrāva. Vietā uzcēla viesnīcu "Rīga". Taču no mantojuma bija palikusi vismaz zeme. Universitātei tā devusi lielākos ieņēmumus no visiem Morberga īpašumiem.

Taču no Morberga mantojuma bija palikusi vismaz zeme. Kad viesnīcas ēka 2000. gadu sākumā tika pārdota, LU kā zemes īpašniecei bija pirmpirkuma tiesības, no kurām tā atteicās par labu citam pircējam un nopelnīja 5 miljonus ASV dolāru. Papildus tiem par zemes nomu augstskola ik gadu iekasē vēl 160 000 eiro.

Vēl viens nams – nams Vaļņu ielā 10. Mūslaiku Rīgas smalkās aprindas to pazīst pēc savulaik slavenā reklāmista Vlada Goldberga jumta terases ballītēm. Šodien terase vairs nav pieejama, jo pieder augšējam dzīvoklim. LU ienākumi no ēkas ir ap 100 000 eiro, un daļa naudas tiek maksāta stipendijās Rīgas Tehniskās universitātes studentiem. Arī tas saskan ar Morberga gribu – ka stipendijas saņem vairāku augstskolu studenti.

Vēl divi Morberga nami atrodas Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, vistuvāk Pulvertornim. Tajos augstskola saimniekoja arī visu padomju laiku. Vienā atradās leģendārās ģeogrāfu kopmītnes, otrā – Medicīnas fakultātes dekanāts. Morberga laikā tie bija vieni no greznākajiem īres namiem – te mita profesori, deputāti, pat Ministru prezidents Ādolfs Bļodnieks, un arī pats Morbergs ar kundzi Augusti – vislielākajā, trešā stāva dzīvoklī.

 

Agrākajās kopmītnēs tagad ir viesnīca – arī veiksmīgs LU darījums. Viesnīcas operators ir ilgtermiņa nomnieks uz 26 gadiem, un ēkas rekonstrukcijā ieguldījis vairāk nekā miljonu eiro. LU kopējie ienākumi no abām ēkām – ap 200 000 eiro gadā.

Tiesa, te uzkrītoši var pamanīt atkāpes no Morberga pēdējās gribas.

Testamentā teikts, ka dzīvokļu mājās paturami dzīvokļi, bet te ir viesnīca un biroji. Tāpat aizliegts namos ierīkot “traktieru uzņēmumus” un “izpriecas iestādes”, bet vēl nesen te bija "Radio Naba" nakstsklubs. Taču skaidrs arī, ka pirms teju simts gadiem bija krietni citādi īpašumu attīstīšanas paņēmieni, un pārcelt tos burtiski uz mūsdienām nav iespējams. To pierāda arī LU piņķerīgā rosība Morberga Jūrmalas vasarnīcā.

Māja mīļotajai

Ārpilsētas māju Edinburgā, tagadējos Dzintaros, Morbergs cēla kā pēdējo, jau bagāts būdams. Tajā viņš viskrāšņāk iemiesojis pats savu būtību. No vienas puses, ekscentrisks jaunbagātnieks – jo tik ērmota greznība arī toreiz bija acīs krītošs izlēciens. No otras puses, latvietis praktiskais – jo vasarnīcas celšanā pamanījies taupīgi likt lietā pārpalikumus no citām savām būvēm. Visbeidzot – azartisks izgudrotājs. Māja ir pārpilna ar tam laikam fantastiskām tehnoloģiju un būvniecības inovācijām, kas dzimušas paša Morberga galvā.

Ārpilsētas māju Dzintaros Morbergs cēla kā pēdējo un viskrāšņāk iemiesoja savu būtību. No vienas puses, ekscentrisks jaunbagātnieks. No otras puses, latvietis praktiskais, jo celšanā pamanījies likt lietā pārpalikumus no citām savām būvēm. Visbeidzot – azartisks izgudrotājs. Māja ir pārpilna ar tam laikam fantastiskām tehnoloģiju un būvniecības inovācijām.

Ar pēdējo gribu par šo īpašumu viņš atklāja vēl vienu skaistu savas esības šķautni – mīlestību pret sievu. Testamentā noteikts, ka Augustei uz šo māju ir mūža lietošanas tiesības, bet pēc viņas nāves te ierīkojams Augustes Morberg vārdā nosaukts botāniskais dārzs. Turklāt māju nekādā gadījumā nedrīkst iznomāt. Šodien tas tiešām neizklausās diez ko reāli un gudri. Īpašums ir augstskolai ekstra grezns un uzturēšanā dārgs, tāpēc tieši iznomāšana dažādiem pasākumiem ir jēdzīgākais tā pielietojums. LU to arī dara, kaut ne pārāk sekmīgi.

Nams ir glīti restaurēts, taču pietrūcis naudas iedzīvināt reālu viesnīcas biznesu komplektā ar blakus esošo padomju laiku ēku – tajā LU pieder lēts hostelis, ko Morberga vārdā saukt negribētos. Arī par netapušo Augustes dārzu žēl. To jau nu gan Alma Mater, kam pašai savs liels botāniskais dārzs, varēja te ierīkot krietni skaistāku. Bet arī Rīgā Morbergiem bija dārzs. Un zirgu staļļi!

Bulvāra dzīvojamā nama gruntsgabala šaurībā fantasts Morbergs savai mīļotajai bija iemanījies ierīkot gaisa dārzu – pagalmā, uz staļļu jumta. Tajā varēja nokļūt pa taisno no trešā  stāva dzīvokļa - pa gaisa tiltu. Bet par Morberga zirgiem ir skaista leģenda: nekustamo īpašumu krīzē viņš, bankrota mata galā karādamies, nopircis dārgus rikšotājus un uzkrītoši ar tiem vizinājies pa pilsētu, lai parādītu – esmu zirgā, man joprojām var dot kredītus. Bet šodien pamestie staļļi tiešām izskatās kā bankrotā.

Arī pati ēka stāv pustukša, iznomāti tikai divi stāvi, bet augšējie – avārijas stāvoklī. Paša Morberga dzīvoklis brēc pēc restaurācijas. Te vajadzīga milzu nauda un gari gadi. Visam uzreiz LU rokas par īsu. Morbergu apartamenti bija milzīgi un tiem laikiem neticami moderni. Ar tvaika dušas kabīni, ar vitrīnu logiem bez rūtīm un vienu no pirmajiem Rīgas liftiem. Te bija biljarda un, protams, arī deju zāle. Milzu bibliotēka, kas tika LU. Visiespaidīgākais esot bijis Morberga kabinets, ar mēbelēm no mežazvēru ragiem.

Morberga Rīgas dzīvoklis brēc pēc restaurācijas. Te vajadzīga milzu nauda un gari gadi. Visam uzreiz LU rokas par īsu. Milzīgie apartamenti bija tiem laikiem neticami moderni. Ar tvaika dušas kabīni, vitrīnu logiem bez rūtīm un vienu no pirmajiem Rīgas liftiem. Te bija biljarda un deju zāle, milzu bibliotēka. Visiespaidīgākais bijis Morberga kabinets ar mēbelēm no mežazvēru ragiem.

Kāpēc Morbergs to visu atdeva mums? Gadiem pa logu redzētā Alma Mater bija viņa neaizsniedzams sapnis.

Pašmācības ceļā kļuvis par talantīgu arhitektu un konstruktoru, stažējies ārzemēs, bijis māceklis pirmajam latviešu profesionālajam arhitektam Jānim Baumanim (un Baumanis arī uzrādīts kā vairāku Morberga namu autors, kaut nojaušams, ka faktiskais projektētējs bijis pats Kristaps), taču uz papīra visa viņa izglītība palika vien Bukaišu pamatskolas četras klases. Var izprast vārdus no viņa testamenta: “trūcīgiem audzēkņiem un audzēknēm”.

Protams, arī pragmatisms. Morbergiem nebija bērnu. Testamentu rakstot, īpašumi jau bija vairākus desmitus gadu veci un nolietoti, to uzturēšana nebija viegla. Uzgrūst to visu atraitenei gados? Tīrās klapatas! Un zārkā jau līdzi nepaņemsi. Pat viscēlākajiem un dāsnākajiem darbiem kopības labā iemesli bieži ir ļoti personiski. Kāpēc bagāti cilvēki dalās ar savu naudu?

150 gadus pēc Morberga zelta dzīslas atklājuma tepat bulvāru lokā savus nospiedumus pilsētā atstāj citi mecenāti - vides mākslas objektos, pieminekļos. Un ne tikai šeit, protams. Kāpēc bagāti cilvēki dalās ar naudu? Pasaule uz priekšu tiek tieši tāpēc, ka cilvēki dalās. Katrs – ar to, kā viņam ir visvairāk. Mākslinieki – ar savu talantu. Augstskola – ar gara gaismu. Rundāles pils atjaunotāji – ar atjaunošanas apsēstību. ''Atslēgas'' – ar nebeidzamiem vēstures stāstiem. Savukārt bagāti cilvēki dod iespēju pārējiem dalīties vēl vairāk. 

Morbergs trāpīja īstajā vietā īstajā laikā. 1860. gados tagadējā bulvāru loka vietā vēl bija klajš lauks. Nupat bija norakti vecie cietokšņa aizsargvaļņi, un jaunais pilsētas plāns paredzēja veidot bulvārus ar augstiem mūra namiem. Sākās Rīgas vēsturē lielākais būvniecības bums. Tieši tolaik jauniņais Kristaps no laukiem atnāca uz Rīgu strādāt par būvniekzelli. Bet jau desmit gadus vēlāk pats kļuva par attīstītāju.

“Atslēgas” LTV1 ēterā: ik ceturtdienu plkst.21.15, kopā 50 sērijās, līdz pat 2018. gada decembrim.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti