Nedzirdīgajiem

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Gribu dzīvot laukos»

Nedzirdīgajiem

Garšas pasaule 1. Dokumentāla daudzsēriju filma

Atslēgas: «Latvijas astronomiskā rusifikācija»

Latvijas astronomiskā rusifikācija

LTV dokumentālā vēstures cikla “Atslēgas” jaunākajā sērijā – par Latvijas 20. gadsimta rusifikāciju, vardarbīgām un prātam grūti aptveramām sabiedrības nacionālā un sociālā sastāva izmaiņām 50 gados pēc 2. pasaules kara.

Par godu Gagarinam

"Atslēgas"

Jauns vērienīgs dokumentāls vēstures raidījumu cikls Latvijas Televīzijā par nozīmīgākajiem mūsu valsts gadsimtu senās vēstures notikumiem. Ēterā ceturtdienās plkst. 21.15 un pēc tam replay.lv un lsm.lv. Kopumā raidījumam iecerētas 50 sērijas, līdz pat 2018.gada decembrim.

Tieši šodien, 12. aprīlī, 1961. gadā Padomju Savienība sper platu soli Zemes paplašināšanā – pirmais astronauts Jurijs Gagarins iekaro kosmosu. Ironiski, ka tepat uz Zemes PSRS dara savā ziņā to pašu – arī šeit tai ar pašas zemi nepietiek. Pilnā sparā rit iekarotās Latvijas kolonizācija, rusifikācija un vecās pasaules palieku nīdēšana.

 

Par godu Gagarina varoņdarbam divus gadus vēlāk tiek slēgta Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāle. Krustus nozāģē, zvanus izlauž un vecajās sienās iestūķē Zinību namu – ar kafejnīcu altāra vietā un planetāriju lielajā kupolā, kur laimīgiem pionieriem zvaigznēs raudzīties. Padomju reliģijā ir dzimis jauns dieva dēls – uz Zemes nolaidies kosmonauts ar armijas uzplečiem.

Padomju Latvijas komunistu līderis, pseidolatvietis Arvīds Pelše  lieliski demonstrēja rusifikācijas astronomisko vēzienu – viņš ierosināja Rīgu pārdēvēt par Gagarinu. Pat Maskava to nesaprata.

Komunistu iznīdētais pareizticīgo dievnams arī bija simbols Latvijas rusifikācijai – 19. gadsimtā, cara laikā. Taču tā ne tuvu nesasniedza tos apmērus, ko laiks pēc 2. pasaules kara. 50 gados Latvijas iedzīvotāju skaits pieauga par trešdaļu, bet latviešu kļuva mazāk. Trīsdesmitajos gados pamatnācijas iedzīvotāju bija trīs ceturtdaļas, astoņdesmito gadu beigās – vairs tikai puse.

Militārpersonu pieplūdums

Vēl skarbāk klājās Rīgai. Iedzīvotāju skaits pieauga trīs reizes, bet latviešu īpatsvars saruka no divām trešdaļām līdz vienai. Toties krievu iedzīvotāju skaits palielinājās vairāk nekā desmitkārtīgi. Astoņdesmitajos teju puse rīdzinieku bija krievi. Vēl desmitā daļa – baltkrievu un ukraiņu.

Latvieši Latvijā 50 gados: īpatsvars samazinās no trim ceturtdaļām līdz pusei; kopējais skaits sarūk par gandrīz 100 000.

Tik astronomiskām izmaiņām, protams, bija tikai niecīgs sakars ar dabisko dzimstību, pamatā tā bija mākslīgi izraisīta migrācija no brālīgajām republikām. Divas platākās slūžas, pa kurām ļaudis gāzās iekšā, bija Latvijas militarizācija un industrializācija.

Jau kopš četrdesmitajiem gadiem šeit dislocējās Padomju armijas Baltijas kara apgabals ar ģenerālštābu Rīgā, agrākajā Latvijas Kara ministrijas ēkā. Pēc oficiāliem datiem – ap 250 000 militārpersonu. Rīga uzblīda, dzīvokļu katastrofāli trūka, bet militāristiem tie pienācās bez rindas. Armija patvaļīgi ieņēma Rīgas mājas – 1945. gadā jau 532 jeb piekto daļu no kopējā dzīvokļu fonda. Pat komunistu vadītā Rīgas pašvaldība skaļi un gadiem ilgi protestēja:

  • “Ir izveidojies pilnīgi nenormāls stāvoklis.”
  • “Rīgā ierodas daudz demobilizēto virsnieku, kuri agrāk Rīgā nav dzīvojuši. Daudziem no viņiem jau ir apdzīvojamā platība citās pilsētās, bet viņi ierodas Rīgā un prasa piešķirt dzīvokli.”
  • “Valdemāra ielā kazarmas ierīkotas labās dzīvojamās mājās. Sienas izjauktas, remonts netiek veikts, centrālā apkure nedarbojas.”
  • “Marijas ielā māju aizņem kara rūpnīca. Labi dzīvokļi ar visām ērtībām, parketa grīdām – tas viss pārvērsts pilnīgi nelietojamā stāvoklī.”
  • “Padomju bulvārī Jūras flotes medikamentu noliktava ir aizņēmusi astoņu istabu dzīvokli.”
  • “Ir nepieciešams karaspēka daļas no pilsētas centra pārcelt uz nomali. Karš ir beidzies, un ir zudusi nepieciešamība atstāt karaspēka daļas pilsētā.”

Tie bija veltīgi kaķu ņaudi, armija nekur nekustēja. Patiesībā karš mums beidzās tikai 50 gadus vēlāk, pēc Krievijas armijas izvešanas.

Krievi Rīgā 50 gados: īpatsvars pieaug no vienas desmitās daļas līdz gandrīz pusei; kopējais skaits palielinās vairāk nekā desmitkārtīgi.

Pavisam Latvijā bija dislocēti trīs tūkstoši karaspēka daļu vismaz 700 vietās. Tanku un strēlnieku divīzijas, aviācija, robežsardze, kosmiskās novērošanas objekti, kodolieroči un kara flotes bāzes Rīgā un Liepājā.

Arī Liepājas demogrāfiju armija un rūpniecība pamatīgi izkropļoja. Iedzīvotāju skaits divkāršojās, bet latviešu īpatsvars saruka uz pusi, turpretī krievu skaits burtiski katapultējās – tas pieauga vairāk nekā trīsdesmitkārtīgi.

Daudzviet Latvijā armijai tika uzceltas pat veselas pilsētiņas, bieži slepenas, kartēs neiezīmētas. Lielākā daļa šo vietu tagad pārvērtušās brūkošās spoku pilsētās.

Padomju armijas Baltijas kara apgabalā, pēc oficiāliem datiem, bija dislocēti ap 250 000 militārpersonu. Tanku un strēlnieku divīzijas, aviācija, robežsardze, kosmiskās novērošanas objekti, kodolieroči un kara flotes bāzes. Daudzviet Latvijā armijai tika uzceltas pat veselas pilsētiņas. Lielākā daļa šo vietu tagad pārvērtušās brūkošās spoku pilsētās.

Latvijas industrializācijas sekas

Arī otras masveida migrācijas slūžas – Latvijas industrializācija – ne tik vien kropļoja esošās pilsētas, bet lika būvēt jaunas. Tukšā vietā pie Daugavas Pļaviņu HES celtniekiem uzrāva Stučku, tagadējo Aizkraukli. Meža vidū pie Strenčiem – kūdras purva racējiem – Sedu. Šajā pilsētiņā, kas atrodas latviskās Vidzemes viducī, vēl šodien latviešu ir mazāk par piekto daļu.

Par minoritāti latvieši kļuva arī Kurzemes sirdī Jelgavā, kaut iedzīvotāju skaits milzīgās rūpniecības dēļ tur divkāršojās.

Lai aptvertu tālaika Latvijas rūpniecības kosmiskos un kroplīgi disproporcionālos apmērus – tikai viens piemērs. Rīgas Vagonu rūpnīca bija Padomju Savienībā vienīgais uzņēmums, kas ražoja elektrovilcienus, dīzeļlokomotīves un tramvajus. Viena pati Rīga – sestajai daļai planētas sauszemes! Rūpniecība, ieskaitot slepeno militāro, veidoja apmēram pusi no Latvijas kopprodukta (šodien tie ir labi ja 15%). Ja cara un neatkarīgās Latvijas laikā lielākajos uzņēmumos strādāja pāris tūkstošu, tad PSRS laikā – pat līdz 20 000 cilvēku!

Proletariāta pamatmasa bija iebraucēji. Loģiski, viņiem te vajadzēja, kur dzīvot. 

Rīgas Vagonu rūpnīca bija vienīgais PSRS uzņēmums, kas ražoja elektrovilcienus, dīzeļlokomotīves un tramvajus. Viena pati Rīga – sestajai daļai planētas sauszemes! Tas izteiksmīgi ilustrē tālaika Latvijas rūpniecības kroplīgi disproporcionālos apmērus.

Uzmācīgā kopā dzīvošana

Karš bija izsvēpējis agrāk bagātos Rīgas centra namus. Pirms kara aizbēga vācbaltieši, kara laikā – latvieši, holokausts nobendēja tūkstošiem ebreju. Sāka zelt Ļeņina proletariāta diktatūras izgudrojums – komunālie dzīvokļi. Piecu, astoņu vai desmit istabu dzīvokļos kopā bija spiestas dzīvot vairākas ģimenes, nereti – arī tās, kam agrāk bija piederējis viss dzīvoklis, jo tik daudz nepienācās.

Padomju varas atļautā norma – 8 kvadrātmetri uz cilvēku. Kāpnēs katram savs durvju zvans, virtuvē – sava plīts, veļasmašīna un ledusskapis. Bieži ar piekaramo atslēgu, lai kaimiņi nenosper ēdienu.

Tualete un vanna – uz visiem viena, ar dzīvo rindu. Istabā aiz sienas – kā paveicās. Citam mīlīga babuška, citam nikns virsnieks vai nodzēries kara invalīds. Dzīvokļi – gadiem neremontēti, kāpņutelpas – piečurātas un ar izlauztām durvīm, pagalmi – piegānīti ar atkritumiem. Ja laukos cilvēki kā lopi bija sadzīti kolhozos, tad pilsētās dzīvošana nereti bija vēl lopiskāka. 

Komunālos dzīvokļus ieviesa kā pagaidu risinājumu, kaut tādi tie sabija visus padomju gadus. Bet ar tiem vien nepietika.

Sāka zelt Ļeņina proletariāta diktatūras izgudrojums – komunālie dzīvokļi. Piecu, astoņu vai desmit istabu dzīvokļos kopā bija spiestas dzīvot vairākas ģimenes, nereti – arī tās, kam agrāk bija piederējis viss dzīvoklis, jo tik daudz nepienācās.

Pēc kara pirmās sāka celt strādnieku barakas – primitīvas vienistabas dzīvokļu mājas ar kopīgu tualeti gaiteņa galā. Piecdesmito gadu beigās nāca mikrorajonu ēra.

Āgenskalna priedes, Ķengarags, Jugla... Katrs jauns rajons – arvien lielāks. Purvciemā un Pļavniekos, kur agrāk bija vien pļavas, dārziņi un dažas privātmājas, 20 gados uzbūvēja dzelzbetona pilsētu, kur iedzīvotāju ir vairāk nekā Daugavpilī – virs 100 000.

Par sabiedriskās iekārtas normu kļuva uzmācīga kopā dzīvošana. Vecās Pierīgas privātmājas iemūrēja mikrorajonu pagalmos, centra dzīvokļus pārvērta par komunāliem perēkļiem, laukos cilvēkus no viensētām sadzina kolhozu centru blokmājās. Šādu piespiedu brāļošanos potēja jau no bērnības, tika ieviests jauns fenomens – divplūsmu skolas. Vienā skolā – klases gan ar latviešu, gan krievu mācību valodu. It kā tautu brālības iemiesojums, kaut patiesībā – sociāli nelabvēlīgi nacionālā naida perēkļi.

Latviešu puikām, spēlējot kariņu, būt krievam nozīmēja – būt sliktajam. Krievu bērni latviešus saukāja par gansiem jeb hansiem – tātad vāciešiem. Tik kropli mēs bijām! Un pati sistēma to veicināja.

Iedomājieties – latviešu skolās krievu valoda bija obligāta, bet krievu skolās latviešu – nē! Tāpēc krievu bērni skolu beidza pēc 10. klases, latviešiem bija jāmācās 11 gadi.

Lielā brāļa mīts

Lielā brāļa mīts bija padomju ideoloģijas stūrakmens. Skolu vēstures grāmatas mācīja: “Visas Padomju Savienības tautas kara dienās vēl ciešāk saliedējās ap savu vecāko māsu – lielo krievu tautu.” Vai vēl trakāk: “Ilgajā cīņā ar vācu iekarotājiem latviešu tauta vienmēr meklēja lielās krievu tautas palīdzību. 13.  gadsimta varonīgajās cīņās pret vācu iebrucējiem nostiprinājās krievu un latviešu tautu draudzība, un viņi sāka labāk izprast savu politisko interešu saskaņu.” Skolu obligātās literatūras klasiķis Jānis Sudrabkalns liriski rezumēja: “Ap vareno krievu ozolu sazēlusi kupla padomju tautu birzs.”

Nav brīnums, ka “padomju tautu birzij” (proti, padomju impērijai) sākot svilt, par visdegošākajiem kļuva tautu pašnoteikšanās centieni. Perestroikas kulminācijā kā mūsu Atmodas viens no pirmajiem zvaniem ieskanējās protesti pret Rīgas metro celšanu. Lielais 1988. gada pavasara mītiņš notika Arkādijā, blakus plānotajai stacijai “Daugava”.

Argumenti pret metro bija ne tik vien ekonomiski un ekoloģiski, bet jo īpaši – nacionāli. Bailes no kārtējā lielā brāļa uzspiestā megaprojekta un jaunām viesstrādnieku straumēm.

Labi, protams, ka metro nesāka celt. Bail iedomāties, kas notiktu ar pusizraktajiem tuneļiem un būvbedrēm pēc PSRS kraha. Turklāt Rīga jau sen vairs nav miljona pilsēta. Mākslīgi uzblīdušais iedzīvotāju skaits rūk – tas ir loģiski. Tiesa, latvieši Latvijas galvaspilsētā joprojām ir minoritāte – tas īsti loģiski nav. Taču ko darīt? Turpināt tēlot mazo un lielo brāli, kas katrs savā kaktā vīsta dūres? Vai arī pieaugt un pieņemt patiesību – ka nav vairs mūsu un jūsu Rīgas. Ka tikpat stulba kā divplūsmu skola ir arī divplūsmu politika. Pagātni neizmainīsi. Bet, dzīvojot pagātnē, arī šodienu neizmainīsi.

“Atslēgas” LTV1 ēterā: ik ceturtdienu 21.15, kopā 50 sērijās, līdz pat 2018. gada decembrim.

12 komentāri
Harijs Saukums
.....Patiesībā karš mums beidzās tikai 50 gadus vēlāk, pēc Krievijas armijas izvešanas..... Karš vēl nav beidzies un nebeigsies kamēr dominēs krieviskais, Rīgas domi ieskaitot.
Vintāžs
Man nav skaidrs kāpēc ir kaut kas tur akūti jādara. Nu nav mums Helsinki 2,5 stundu attālumā pāri jūrai kā igauņiem, lai mēs varētu katru nedēļas nogali varētu savus imigrantus mājās sagaidīt, nav mums arī tādas algas kā Rietumos. Dzīves līmeņa ziņā ir jomas kur algas ir salīdzināmas, piem 1400 euro uz rokas Latvijā, pie mūsu īres/hipotēkas un citām izmaksām var salīdzināt ar tiem pašiem bišķi zem 3000 eiro teiksim Zviedrijā, kas tur ir +/-vidējā alga. Tad, kad mums vidējā alga valstī būs tāda, tad arī nebūs tās emigrācijas... nu kaut kāda jau būs vienmēr, jo ne visi grib dzīvot Latvijas klimatā, brīva valsts - kur grib tur var braukt. Bet es neredzu jēgu visu uztvert saasināti, ok ja tev uz rokas ir 400-600 eiro tad grūti to uztvert nesaasināti, un es piekrītu ka pagaidām neizskatās, ka plaisa starp dažādu ienākumu saņēmējiem samazinātos, kad veikalā pārdevējam neko nepieliek, bet IT speciālistam tādu trūkuma dēļ piemet klāt vēl pāris simtus pie algas gada beigās...
EDGE_I
Dzīve ar katru dienu kļūst labāka, dzīvošana jautrāka. Kas lasa ziņas LSM.LV, tas piekritīs: "Latvijas valsts parāds atkal pieaudzis un pietuvojies vēsturiski augstākajam līmenim" Uz Eiropas Savienības valstu fona Latvijas valsts parāds vēl arvien ir viens no zemākajiem. Tomēr tā kopapjoms ir iespaidīgs – aptuveni 9,7 miljardi eiro, tādēļ arī parāda apkalpošana izmaksā dārgi. Šogad valsts parāda apkalpošanas izmaksas pārsniegs 220 miljonus eiro."
Vintāžs
Anonīms lietotājs 18698, paralēles var vilkt ar visu ko. Var arī teikt, ka Staļina izsūtīšanas ēst balandu zupu Sibīrijā mirt bada nāvē var salīdzināt ar tagadējām valdības ''izsūtīšanām'', kad latvieši brauc uz Norvēģiju būvēt mājas un saņem algu pa 3000-4000 eiro mēnesī... Tas gan nenozīmē to, ka abas šīs lietas ir salīdzināmas. Ja mēs runājam ''ko darīt'' emigrācijas sakarā, tad laiks tur visu sakārtos. Banku un IT sektorā jau pilnā sparā rit re-emigrācija un jaunais imigrācijas vilnis. Es strādāju gan kopā ar cilvēkiem, kuri atgriezušies no Anglijas/Zviedrijas, gan arī ar uzbekiem, ukraiņiem, rumāņiem, kuri te brauc strādāt kā imigranti. Līdz ar algu celšanos citās nozarēs notiks tas pats, bet latviešu ir tik, cik ir. Daudzi aizmirst arī to, ka tos 2,5 miljonus kas te bija 1990. gadā... daļu no tā skaitļa radīja arī ne-latvieši, kam ar Latviju mazs sakars un kuri daudzi aizbrauca jau sen vai joprojām turpina braukt prom.
EDGE_I
Visa "Kremļa propaganda" nobāl, bet troļļi "stāv pie ratiem", kas LV tiesībsargs iesniedz savus ziņojumus Saeimai un/vai presei:"Juris Jansons: Satversmē ierakstītie principi un ideāli ir piesmieti." (LVportāls). "Taču ko darīt?" jautā M.Ķibilds situācijā, kad "slimās valsts" (J.Vanags) stāvoklis ir "stabils" ( I.Vasaraudze). Atbildu - pagaidām "nasing spešal", jo jāapgūst Eiro-fondi. Kad pienāks 2020.g., tad jau kaut ko 100 gudrās galvas izdomās. " Ekonomikas izrāviens, kas bijis Nacionālā attīstības plāna galvenais mērķis, iespējams, sasniegts tikai uz papīra - šādas atziņas piektdien, 27.oktobrī, eksperti un politiķi pauda Pārresoru koordinācijas centra rīkotajā diskusijā par Nacionālā attīstības plāna sasniegtajiem mērķiem." (lsm.lv)
Valdis Bērziņš
Anonīms lietotājs 18698 melo un nodarbojas ar lētu Kremļa demagogiju - Staļina laikā notika vardarbīgas represijas, kuras nekādi nav salīdzināmas ar cilvēka brīvību ceļot, mācīties un strādāt sev tīkamā valstī. Pārsimt bēgļi, kurus Latvija labprātīgi uzņem saskaņā ar ANO bēgļu konvenciju, nekādi nav salīdzāma ar simtu tūkstošos mērāmajiem ekonomisko migrantu pūļiem no PSRS. Latvija brīvprātīgi iestājās ES, bet ne PSRS, kurā tika vardarbīgi iekļauta pēc okupācijas. Mūsu zemē nav svešas armijas, ir mūsu sabiedrotie. Anonīms lietotājs 18698 tiešām tic, ka atradīses kāds idiots, kurš noricēs viņa murgiem?
Valdis Bērziņš
Pārsmējos par tik stulbu un analfabētisku secinājumu. Latvijas gadījumā emigrācijas iemesli ir ievērojamās labklājības līmeņa atšķirības ar Rietumeiropas valstīm, bet pašreizējais Latvijas labklājības līmenis ir PSRS okupācijas sekas. Slimie ir tie, kuri nebeidz žēli ņaudēt par to, ka viss ir slikti.
EDGE_I
"Taču ko darīt?" M.Ķibilds. Slimie vēl ilgi priecāsies par brīvību, bet veselie ilgi centīsies paskaidrot: "Ja iedzīvotāji pamet valsti, tas nozīmē, ka valsts ir slima" Ekonomikas doktors, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Vanags intervijā Neatkarīgajai (02.01.2018.) Process turpinās, sajūsma nebeidzas:"Pēdējā laikā no Latvijas gadā izbraukušo cilvēku skaits stabilizējies un ir ap 20 000, trešdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta vadītāja Inta Vasaraudze. (Leta, 11.04.2018.)
Boney Mcbrain
To Anonīms lietotājs 18698 - Ir viegli dzīvot, ja pasauli mēra un vērtē ar šabloniem. Un vienu šablonu vienkārši pieliek katram nākošajam dzīvē sastaptajam notikumam, parādībai vai cilvēkam. Dzīvot, kā jau teicu, viegli, bet saprast pasauli neiespējami. Bet tas, vai tā arī dzīvosiet "laimīgajā neziņā", vai pacentīsieties sākt domāt pats ir atkarīgs tikai no jums paša.
EDGE_I
Atkal kā 1959.g. jebšu ķibildieši ar reāliem darbiem pārspēs tēvus un vectēvus, beigs zākāt un vienā melnā krāsā krāsot sasniegto pagātnē? Ar "bāreņu tautas" sindroma uzturēšanu tāļu netiksim. Laiks domāt, apjēgt vēstures mācības - arī optimālāko risinājumu: "Latvieši iet mazumā, jālūko pēc imigrantiem, uzņēmējus mudina demogrāfs Mežs"
EDGE_I
"Kas vainīgs", to ķibildieši izskaidro ar "dzelžainu loģiku". "Taču ko darīt?" - smieties negribas, jo mērķis un uzdevumi līdzīgi tiem, kas bija jārisina Septiņgades (1959-1966) plānotājiem un veicējiem. "Vj.Dombrovskis uzsvēra, ka galvenais ir ekonomiskā izaugsme. Lai to panāktu, pirmkārt, nepieciešama Rīgas attīstība, pietuvinoties Eiropas attīstītajām valstīm. Pēc tam Rīga ar subsīdijām varētu palīdzēt novadiem. Otrkārt, reģionos ir jārada darba vietas, ko var panākt attīstot apstrādes rūpniecību ar ārzemju investīcijām. Treškārt, novadiem ir jākonsolidē ....." Sk. visu rakstu Eksperti: 2030. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits stabilizēsies ap 1,9 miljoniem ( la.lv) "Acis darba izbijās, rokas darba nebijās...." Pie darba, dāmas un kungi, pie darba nacionāļi, liberāļi u.c. domājošie - jebšu tausnība dr. Apinim, ka ".....vairs nestāv kā tēviem"?
Anonīms lietotājs 18698
Manuprāt pašreizējie valdībnieki dara kaut ko līdzīgu, jo emigrējušo skaits ir vairāk kā 10 reizes lielāks, kā Staļina laikā, bet krievu, baltkrievu, ukraiņu vietā ved iekšā palestīniešus, sīriešus, indiešus un citādus '' bēglīšus'' , kuru bērniem maksā lielāku pabalstu kā latviešu bērniem, 28 gados vēl tikai pieņem pakāpenisku pāŗeju uz mācībām tikai latviešu valodā. Salīdzinājumam. Bija Padomju savienība, tagad Eiropas savienība, bija rublis, tagad eiro. Bija GOST , tagad eirostandarti. Bija sveša armija mūsu zemē, tagad atkal ir svešas armijas. Toreiz austrumi bija labie, bet Rietumi - sliktie, tagad ir otrādi. Mēdijos atspoguļo tikai to, kas valdībniekiem izdevīgi, pastāv cenzūra, viltus ziņas , tā nu ir neatkarība???
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti